Šie pārmetumi saniknoja Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieku Edmundu Zivtiņu, kurš uzdeva pretjautājumu deputātiem, vai viņi ir par to, ka autovadītāji drīkst pārkāpt likumā noteikto braukšanas ātrumu. Šādus apgalvojumus deputāti gan noraidīja, taču norādīja, ka dažās vietās fotoradari izvietoti nepamatoti.
Visvairāk par fotoradaru vietu izvēli komisijā runāja Aleksejs Loskutovs (V), kurš sociālajos tīklos saņēmis daudzu sabiedrības locekļu lūgumus pavaicāt Zivtiņam, kāpēc konkrētās vietās stāv fotoradari un kāpēc nereti tie tiek slēpti.
Valsts policijas Kārtības policijas priekšnieks Guntars Marķitāns pauda neizpratni, kāpēc vispār radusies tik plaša diskusija par fotoradaru ieviešanas gaitu, jo braukšanas ātruma ierobežojumi ir jāievēro visur, ne tikai vietās, kur izvietoti fotoradari. Katrs autovadītājs, mācoties autoskolā un nokārtojot braukšanas eksāmenu, apliecina, ka zina un ievēros ceļu satiksmes noteikumus, uzskata Zivtiņš.
Uzklausot policijas sniegto informāciju par fotoradaru projekta ieviešanas gaitu, komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V) atzina, ka firma ar savu darbību sabiedrības acīs ir grāvusi projekta labo ideju, tādēļ policijai jādomā, kā šo priekšstatu celt. "Ideja ir sačakarēta," atzina Latkovskis, tādēļ jāatgūst sabiedrības uzticamība, ka projekts radīts cilvēku labā.
Marķitāns apliecināja, ka policija ir ieinteresēta, lai projekts tiktu pabeigts, taču, ja uzņēmums savas saistības nepildīs, būs jādomā par līguma laušanu. Viņš arī deputātus informēja, ka uzņēmums jau sācis maksāt soda naudu par līguma saistību laicīgu neizpildi, taču atteicās nosaukt summas, kas jau "ieripojušas" valsts kasē.
Latkovskis uzsvēra, ka komisija turpinās sekot projekta izpildei. Tāpat komisija aicināja policijai norīkot policijas ekipāžas, lai pārbaudītu, vai vietās, kur atrodas fotoradari, nav aizputinātas ceļa zīmes par ātruma ierobežojumiem, vai fotoradari netiek slēpti.
Ja uzņēmums saistības nepildīs, Latkovskis brīdina, ka komisija var rosināt grozījumu likumdošanā, kas noteiktu, ka uz valsts ceļiem var atrasties vien 30% pārvietojamo fotoradaru, bet pārējiem jābūt stacionārajiem.
Tikmēr grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā jau drīzumā cer iesniegt Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD). Pārsniedzot braukšanas ātrumu līdz desmit kilometriem stundā, tiks uzlikts tikai viens soda veids - brīdinājums. Ja šādu pārkāpumu fiksēs fotoradars, tad autovadītājs par to pat neuzzinās, taču, ja šādu pārkāpumu reģistrēs ceļu policijas inspektors, tad tiks izteikts tikai brīdinājums, skaidroja CSDD vadītājs Lukstiņš. Šis brīdinājums gan tiks uzskatīts kā sods, un, ja autovadītājs nākamreiz nonāks policijas redzeslokā, viņš jau skaitīsies kā administratīvi sodīts, taču par ātruma pārkāpšanu līdz desmit kilometriem stundā soda punktu nepiemēros.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
