foto: Juris Zariņš
Foto: DELFI

Zemkopības ministrija (ZM) noliedz Valsts kontroles (VK) pārmetumus par prettiesisku un neekonomisku rīkošanos ar finanšu līdzekļiem Lauku atbalsta dienestā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā skaidroja ZM Budžeta un finanšu departamenta direktors Jānis Šnore, ZM neapstrīd VK atzinumu, tomēr apgalvojums, ka ministrija nav tiesiski un ekonomiski rīkojusies ar finanšu līdzekļiem, ir interpretācija par apstākļiem, kādi radušies valsts budžeta izdevumu konsolidācijas rezultātā.

Kā ziņots, ZM pārskata revīzijā VK konstatējusi, ka Lauku atbalsta dienestā izveidotā vienotā platību maksājumu administrēšanas sistēma nenodrošina pietiekamas kontroles procedūras pār Eiropas Savienības (ES) finansējuma piešķiršanu, kā rezultātā pastāv krāpšanas risks un nepamatotu vienoto platību maksājumu izmaksu risks.

"Iepriekšējos divos gados ministrijas budžeta izdevumi tika samazināti par 58,6%, un izdevumu samazinājums turpinājās arī 2011.gada budžetā. Institūcijas, lai nepieļautu parādsaistību rašanos, veica maksājumus, kas pārsniedza budžeta gada ietvarus, un tie ir interpretējami kā avansi. Šādas situācijas nerastos, ja nebūtu noticis straujais valsts budžeta līdzekļu samazinājums, kā arī ja būtu lielāka elastība budžeta līdzekļu izlietojumā starp budžeta gadiem," norādīja Šnore.

Savukārt saistībā ar platību maksājumiem Šnore sacīja, ka tos tiesīgi saņemt zemes apsaimniekotāji - zemes īpašnieki vai nomnieki.

"2010.gadā tika iesniegti gandrīz 66 000 pieteikumu par 67,8 miljoniem latu. Atbilstoši Latvijas likumdošanai nomas līgumi var būt slēgti visdažādākajos veidos. Civillikums nosaka, ka nomas līgumu var noslēgt arī mutiskā formā. Tālāk zemes apsaimniekotājs iesniedz platību maksājumu iesniegumu un lauku bloku kartes. Lauku atbalsta dienests visiem pieteikumiem veic administratīvās pārbaudes un izlases veidā pārbaudes uz vietas saimniecībā. Iesniedzot vienoto platību maksājumu pieteikumu, netiek prasīti nomas līgumi. Tie tiek pārbaudīti tikai domstarpību gadījumā, kā arī, veicot fiziskās kontroles uz vietas saimniecībās. Tas nozīmē, ka zemes lietošanas tiesības tiek pārbaudītas apmēram 7000 saņēmēju no pavisam 66 000 gadā," klāstīja Šnore.

Viņš uzsvēra, ka būtu nepieciešami papildu 90 000 latu gadā, lai nodrošinātu Lauku atbalsta dienesta kontroles sistēmas pilnveidošanu atbilstoši VK ieteikumiem. Turklāt, veicot papildu pārbaudes, lauksaimnieki maksājumus saņems nevis oktobrī, kā patlaban, bet ne ātrāk kā nākamā gada februārī, martā.

"ZM ir saskaņojusi ar VK ieteikumu ieviešanas grafiku un, neapšaubāmi, darīs visu, kas atkarīgs no ministrijas, lai konstatētos trūkumus novērstu," sacīja Šnore, vienlaikus norādot, ka ZM 2010.gada pārskats visos svarīgajos aspektos sniedz patiesu priekšstatu par ZM finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem un VK atzinums par to sniegts bez iebildēm.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Lauku atbalsta dienests Valsts kontrole
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form