ZRP prasa pilnīgu atteikšanos no aizklātiem balsojumiem; SC šādu vēlmi skaidro ar neuzticību saviem biedriem

ZRP frakcija sagatavoja grozījumus Satversmē un likumā par Latvijas Banku, kas paredz pilnīgu atteikšanos no aizklātajiem balsojumiem. Šos priekšlikumus ZRP apspriedīs nākamajā koalīcijas sadarbības padomes sēdē, ZRP vēlas šos likumprojektus virzīt izskatīšanai jau tuvākajā Saeimas sēdē.

ZRP izstrādātie grozījumi Satversmē un likumā par Latvijas Banku paredz pilnīgu atteikšanos no aizklātajiem balsojumiem amatpersonu ievēlēšanas, apstiprināšanas, iecelšanas, atbrīvošanas vai atlaišanas no amata gadījumos.

11.Saeimas Juridiskā komisija novirzīja izskatīšanai parlamentā grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas paredz atklātus balsojumus Saeima, tomēr tie neparedz Valsts prezidenta, Satversmes tiesas tiesneša un Valsts kontroliera ievēlēšanu atklātā balsojumā. To nodrošināt var tikai ar grozījumiem Satversmē.

Grozījumi Satversmē šobrīd ir aktuāli arī tādēļ, ka paredz atteikšanos no aizklātiem balsojumiem, apstiprinot Satversmes tiesas tiesnešus, norāda ZRP.

Savukārt, lai izslēgtu tiesību normu pretrunas, nepieciešams grozīt arī likumu Par Latvijas Banku, nosakot, ka Saeima Latvijas Bankas prezidentu, Bankas prezidenta vietnieku un padomes locekļus ievēl un atsauc atklātā balsojumā, skaidro ZRP.

"Aizklātie balsojumi ir ne vien mazinājuši sabiedrības uzticību politiķiem, bet arī radījuši praktiskas grūtības nozīmīgiem valsts amatpersonu amatiem atrast atbilstošus kandidātus. Tāpēc savas nozares atzīti profesionāļi atsakās kandidēt uz amatiem, nevēlēdamies iziet necaurskatāmo ievēlēšanas procedūru Saeimā. Atklāti Saeimas balsojumi liks katram deputātam skaidrot savus apsvērumus, nodrošinās parlamentāro debati par nozīmīgiem sabiedriskiem jautājumiem un tādējādi veicinās arī diskusiju sabiedrībā par konkrētu lēmumu vai amata kandidātu," teikts ZRP paziņojumā.

Svukārt "Saskaņas centra" (SC) Saeimas frakcijas deputāts Andrejs Elksniņš paziņojumā presei norāda, ka, lemjot par atklāto balsojumi paplašināšanu, Saeimai būtu jāņem vērā pasaules pieredzi un profesionālas diskusijas rezultātus, nevis šauras politiskās intereses.

Pēc SC deputāta sacītā, atklāto balsojumu viennozīmīga priekšrocība ir iespēja izskaust negodīgumu, deputātu solījumu neatbilstību reālajai rīcībai. No otras puses - tas ir arī spiediens uz konkrēto deputātu, norāda Elksniņš.

""Saskaņas centrs" iestājas par atklāto balsojumu paplašināšanu, jo mūsu frakcijā valda savstarpēja uzticēšanās, turpretī par valdošo koalīciju to nevar apgalvot. Nedomāju, ka šāda motivācija ir labākais fons likumdevēja darbā. Atklāto balsojumu sistēma ļaus partiju vadītājiem kontrolēt savus partijas biedrus un faktiski izskaudīs atšķirīgos viedokļus" uzskata Elksniņš.

Viņš pieļauj, ka atklātie balsojumi nepieciešami tieši valdošajam vairākumam, jo "tas acīmredzami neuzticas saviem biedriem. "[..] Rodas jautājums – kāpēc gan atklātuma procedūru neattiecināt arī uz Satversmes tiesas tiesnešiem un Valsts prezidentu? Vai patiešām mēs esam tādi "pa vidam" godīgi?" tā SC Saeimas deputāts.

Jau ziņots, ka iepriekš Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja ieceri noteikt, ka Saeimai atklāti vēlēs Saeimas prezidija locekļus, tiesībsargu, tiesnešus, Satversmes aizsardzības biroja vadītāju, ģenerālprokuroru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju un Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs.

Iepriekš līdzīgus grozījumus par atklātām amatpersonu vēlēšanām rosināja apvienība "Vienotība". "Līdzšinējā bēdīgā pieredze, kad deputātu vārdi atšķiras no darbiem, kā tas bijis, balsojot par Māra Vīganta un Andreja Judina apstiprināšanu Augstākās tiesas tiesnešu amatā, kā arī neapstiprinot Ģenerālprokurora amatā Jāni Maizīti, ir ne vien mazinājusi sabiedrības uzticību politiķiem, bet arī radījusi grūtības nozīmīgiem amatiem atrast atbilstošus kandidātus. Cienījami profesionāļi atsakās no amata, nevēlēdamies iziet necaurskatāmo ievēlēšanas procedūru Saeimā," toreiz savus priekšlikumus pamatoja "Vienotības" pārstāvji. Taču šī gada sākumā 10.Saeima šo priekšlikumu noraidīja.