Ar informācijas tehnoloģijām saistītais 31 gadu vecais Sprūdžs ir viens no tā sauktā ZRP dibinātāju "kodola" un partijas dibināšanā iesaistījies no paša sākuma, kā arī kopā ar Zatleru un ZRP finanšu ministra amata kandidātu Vjačeslavu Dombrovski pārstāvējis partiju diskusijās medijos. Šobrīd viņš ir ZRP valdes loceklis.
Kāds ZRP valdes loceklis portālam "Delfi" piektdienas vakarā atbildēja, ka partijas Ministru prezidenta amata kandidāts "būs kaut kas principiāli jauns", bet lika noprast, ka tas varētu būt Sprūdžs. Savukārt cits atzina, ka ziņas par Sprūdža virzīšanu esot ļoti ticamas.
Savukārt portāls "Pietiek.com" vēsta, ka sestdien ZRP kopsapulcē kā savu premjera amata kandidātu partija varētu nosaukt informācijas tehnoloģiju kompānijas "HansaWorld Latvia" īpašnieku Sprūdžu.
Neatklājot premjera kandidāta vārdu, viņš portālam raksturots kā "jaudīgs cilvēks ar jaudīgām idejām". Premjera izvēle arī būšot pretēja tai 20 gadus ilgušajai praksei, kad aiz amatpersonu izraudzīšanās varējis saskatīt, ka personas "tiek bīdītas kādu interešu vārdā".
Sprūdžs uz portāla lūgumu apstiprināt vai noliegt to, ka varētu būt ZRP premjera kandidāts, neatsaucās, tomēr paziņojumā medijiem par savu apņemšanos iestāties ZRP viņš pirms vairākām nedēļām rakstīja: "Nolēmu pievienoties ZRP, jo man ir simpātiski partijas veidošanas principi un uzskatu, ka ar šādi veidotu politisko spēku ir iespējams reāli reformēt Latviju par pārtikušu un izglītotu Eiropas valsti. Man šķiet būtiski, ka ZRP tiek veidota ideoloģiski, nevis analizējot, par ko nobalsos vēlētājs, un mēģinot pielāgot solījumus."
Jau vēstīts, ka ZRP finanšu ministra amata kandidāts būs ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis. Dombrovskis strādājis pie ZRP ekonomiskas programmas. Augustā sākumā, prezentējot programmu, viņš uzsvēra, ka "mēs nesolām uzreiz visu, bet dažas konkrētas lietas, un pēc trīs gadiem jūs varēsiet pārliecināties, vai mums tas izdevās".
Deputātu kandidātu sarakstus un priekšvēlēšanu programmu ZRP plāno apstiprināt kongresā sestdien.
Jau ziņots, ka ZRP nodibināta 23.jūlijā, kad notika Zatlera ierosinātais referendums par Saeimas atlaišanu. Zatlers pēc nepārvēlēšanas prezidenta amatā nolēma iesaistīties politikā un dibināt savu partiju. Viņš noraidīja piedāvājumu pievienoties partiju apvienībai "Vienotība", jo, viņaprāt, tad neizdotos izveidot valdību bez oligarhu partijām - Latvijas Pirmās partijas, Zaļo un Zemnieku savienības un nu jau likvidētās Tautas partijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
