Limbažos iecerētais pasākums ir "pilnīgi pretīgs un šausmīgs apvainojums holokausta upuriem Latvijā", aģentūrai AFP paziņojis Zurofs. "Tas ir vecmodīgs antisemītisms ar ļoti spēcīgu nacionālisma piegaršu. Var vilkt tiešu līniju no antisemītisma pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados un šodienas antisemītismu."
Viena no pasākuma rīkotājām, nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai''/LNNK Limbažu nodaļas vadītāja Ilze Dzintare Limbažu novada mājaslapā raksta, ka 1941.gada 4.jūlijā pilsēta tika atbrīvota no padomju okupācijas varas.
"Pēc aculiecinieku liecībām, kauja bijusi sīva, tās laikā bojā gājuši ne mazums Latvijas nacionālo karavīru. Jaunekļi, netaupot savas dzīvības, mēģināja atturēt komunistu pūļus no iebrukuma pilsētā. Iespējams, pateicoties viņu drosmei un ticībai, Limbaži netika būtiski izpostīti karā. Šajā kaujā tika pasargāti daudzi pilsētnieki no bojāejas, lai izaudzinātu nu jau vairākas paaudzes jauno limbažnieku," raksta Dzintare.
Pieminot šos notikumus, Limbažu evaņģēliski luteriskās baznīcas dārzā cilvēki tika aicināti nolikt ziedus pie Limbažu atbrīvošanas cīņās kritušo pieminekļa. "Pieminēsim šo skumjo gadadienu ar noliektu, bet savu gājumu turpināsim ar paceltu galvu. Vienīgi saglabājot atmiņā mūsu tautas likteņa pavērsienus, mēs varam dzīvot un strādāt tā, lai baisās dienas nekad neatkārtotos. Godināsim kritušos varoņus, atdosim viņiem pelnīto godu un mācīsim bērniem vēsturi!"
Uz pasākumu aicināja ''Daugavas Vanagu'' Latvijā Limbažu nodaļa, nacionālās apvienības Limbažu nodaļa un nacionālo karavīru Limbažu nodaļa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
