"Mūsu palīdzība ir nepieciešama telekomunikāciju jomā, jo Zviedrijā pēc šī gada janvāra vētras, ir bojātas daudzas sakaru līnijas, kas joprojām nav atjaunotas. Ņemot vērā LEC ilggadējo pieredzi enerģētikas un telekomunikāciju jomā, kā arī darbam ārzemēs, mūsu zviedru partneri izvēlējās izmantot LEC sniegtos pakalpojumus. Tāpēc plānojām novembrī turp sūtīt vairākas savus darbinieku brigādes,” klāsta Dzirkals.
“Strādājot Zviedrijā, mūsu darbiniekiem būtu iespēja nopelnīt daudz vairāk kā Latvijā, kā arī cilvēki būtu nodrošināti ar dzīvesvietu, transportu, apdrošināšanu," stāsta Dzirkals.
Lai uzņēmumam nerastos problēmas Zviedrijā, LEC vadība vairākkārt tikās ar zviedru arodbiedrības SEKO (servisa un komunikāciju arodbiedrība) pārstāvjiem gan Latvijā, gan arī Zviedrijā. Būvkompānija pati bija iniciatore sarunām ar Zviedrijas arodbiedrību, kuru laikā vadījās pēc Eiropas Savienības direktīvas "Par strādājošo norīkošanu darbā, kas saistās ar pakalpojumu sniegšanu".
Tikšanos rezultāts radīja pārliecību, ka Zviedrijas pusei ir vienaldzīgas Eiropas direktīvas un galvenās ir konkrētās valsts tradīcijas, uzskata LEC. Sarunu laikā arī Zviedrijas puse atzina, ka viņu tiesību normatīvajos aktos nav noteiktas prasības par minimālo algu, jo galvenais ir kolektīvais darba līgums, ko arodbiedrības slēdz ar darba devējiem. Jāatzīmē, ka pašiem zviedriem kolektīvajā darba līgumā tiek noteikts minimālās algas līmenis (13 260 Zviedru kronas, kas ir aptuveni 1000 latu), kas jāmaksā darbiniekam, strādājot šai nozarē. Turpretim latviešiem tiek piedāvāts slēgt līgumu, kurā mūsu uzņēmumam jāuzņemas saistības maksāt ne mazāk kā vidējo darba algu nozarē.
"Izvērtējot sarunu gaitu ar Zviedrijas arodbiedrību, man ir radies iespaids, ka viņu uzdevums nav aizsargāt darbinieku intereses. No Zviedrijas arodbiedrību puses tā ir mērķtiecīga darbība, lai atturētu Latvijas uzņēmējus strādāt Zviedrijas tirgū.
Jo, pirmkārt, tiklīdz Latvijas uzņēmēji piekrīt maksāt tādas pat algas saviem darbiniekiem, kādas vidēji ir Zviedrijā un papildus segt visus pārējos izdevumus, kas ir saskaņā ar Eiropas direktīvām un kas vietējiem uzņēmējiem nav jāsedz, tā mūsu valsts uzņēmējs automātiski kļūst nekonkurētspējīgs Zviedrijas tirgū. Otrkārt, Zviedrijas arodbiedrības pārstāvji sarunas laikā nespēja nosaukt nevienu no jauno ES dalībvalstu būvkompānijām, kas spējusi izpildīt viņu prasības ," atzīst Dzirkals.
Būvkompānijas LEC un Zviedrijas arodbiedrības sarunu rezultāts beidzies ar latviešu kompānijas lēmumu, atteikties strādāt Zviedrijas tirgū.
"Mēs sapratām, ka nav vērts tērēt savu laiku un lauzties durvīs, kuras mums ir slēgtas. Domāju, ka šis jautājums ir jārisina citā līmenī," secina Dzirkals.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
