"X-change" mājaslapā vairs netiek uzrādīts kurss, ar kādu par latiem pārdod kronas, savukārt latus var pirkt par nedaudz virs 16 zviedru kronām (SEK).
"Forex" mājaslapā piektdienas pēcpusdienā bija redzams lata pirkšanas kurss pret kronu par nedaudz virs 13 SEK, bet pārdošanas - virs 16 SEK, taču portāls "www.e24.se" raksta, ka Stokholmas centrālas stacijas "Forex" maiņas punktā vairs latus nepērkot un kāda darbiniece izteikusies, ka tas esot saistībā ar kādu vadības rīkojumu.
Savukārt "SEB" Zviedrijas mājaslapā lata kurss uzrādīts 15,2 SEK pērkot un 15,58 SEK pārdodot.
Lai gan valūtas maiņas kantoru rīcība izskatās kā kāpinātas ažiotāžas sekas, zviedru medijos pēdējās diennakts laikā parādījušies pretrunīgi raksti par stāvokli Latvijā. Biznesa avīze "Dagens industri" savā portālā "di.se" raksta, ka informācija par zināmu progresu Latvijas valdības sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) esot mazinājusi "spiedienu uz latu" un stiprinājusi kronas kursu pret citām ārzemju valūtām.
Savukārt citā rakstā "Dagens industri" uz Rīgu nosūtītais korespondents Mikaels Kulle raksta, ka "Rīgas latvieši", tostarp kāds taksists, kura vārdu viņš sapratis kā Marice, stāstījis, ka ekonomikā viss esot slikti un daudzi, arī taksista draugi, palikuši bez darba.
Avīžu kioska darbiniece studente Unda Kullem stāstījusi, ka daudzi uzņēmumi tiekot slēgti, bet viņa un viņas ģimene un draugi uzticoties "Swedbank", kur arī tiekot ieskaitīta Undas alga. Braucot no lidostas, zviedru korespondents arī esot pamanījis daudz tukšu skatlogu, kurus joprojām greznojot starptautiski zīmoli, kā "Sony", "Mango" un "Esprit".
Dienas avīze "Dagens Nyheter" savukārt atsaucās uz diviem ekonomikas ekspertiem, kas uzskata, ka Zviedrija varētu "glābt Latviju", tai piešķirot papildu kredītu. Tā izteicies Stokholmas Ekonomikas augstskolas Austrumeiropas ekonomikas institūta vadītājs Tūrbjērns Bekers. Līdzīgās domās ir Dānijas "Danske Bank" galvenais analītiķis Lars Kristensens.
Kristensens jau 2007.gada vasarā intervijā žurnālam "Kapitāls" izteicis brīdinājumu, ka Latvijas ekonomikai draud pārkaršana un, neveicot bremzējošus pasākumus, varētu notikt tā dēvētā cietā piezemēšanās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
