ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pēc tikšanās žurnālistiem sacīja, ka ZZS prezidentu "ļoti precīzi informēja, ka publiskajā telpā noņēmām uzstādījumu par ministru amatiem". Brigmanis norādīja, ka no koalīcijas partijām saņemtā atbilde, ka šobrīd valdības koalīcijas paplašināšana neesot dienas kārtībā, ir skaidra.
ZZS arī atbalsta ciešāku sadarbību ar ES, tomēr tādā gadījumā visi "jautājumi jāpieņem atbilstoši sabiedrības informētības līmenim". Brigmanis norādīja, ka citās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, potenciālais jaunais ES fiskālās disciplīnas līgums ir pieejams publiski, savukārt Latvijā tas esot noslepenots un to neesot redzējuši pat visi deputāti.
Arī ZZS valdes priekšsēdētājs Raimonds Vējonis norādīja, ka diskusijai jābūt gan par Lisabonas līguma grozījumiem, kas ļaus dibināt ES Finanšu stabilitātes fondu, gan par fiskālās disciplīnas līguma projektu, un tai jānotiek ne tikai Saeimā, bet arī sabiedrībā.
"Mēs neesam gatavi parakstīt jebko," sacīja Vējionis. Vējonis arī piebilda, ka "vismaz viens no šiem projektiem paredz, ka Latvijai būs jāiesaistās ar vismaz trīs miljardiem latu" un jautājums ir, kur to naudu varēs iegūt un kā to ieguldīt.
Savukārt Brigmanis stāstīja, ka viņš gribētu ticēt Eiropas Parlamenta deputātam no VL-TB/LNNK Robertam Zīlem, ka patlaban šis jautājums nav aktuālākais. Pēc Brigmaņa domām, valdošā koalīcija ES līgumu jautājumu "aktualizē kā miglas plīvuru", jo šajā brīdī svarīgākais esot, piemēram, jautājums par iespējamo pensijas vecuma paaugstināšanu vai situāciju Latgalē pēc jaunajiem akcizēto preču ievešanas ierobežojumiem.
Brigmanis norādīja, ka galvenais būtu noņemt slepenības plīvuru no ES līguma projekta, un jau trešdien ZZS frakcija paredzējusi tikties ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēvičs, kuram vaicās, vai šie lēmumu "neapdraud mūsu finanšu neatkarību".
Savukārt premjeram Valdim Dombrovskim (V) ZZS lūgs norādīt, kādos tieši rakstisko dokumentos ES fiskālās disciplīnas līgums un Lisabonas līguma grozījumi ir saistāmi ar tiešmaksājuma apmēru lauksaimniekiem, kā to iepriekš apgalvoja premjers.
Jau ziņots, ka iepriekš opozīcijā esošā ZZS paziņoja, ka būtu gatava atbalstīt "tiesiskuma un reformu koalīcijas" iniciatīvas finanšu disciplīnas stiprināšanai Satversmē un ES finanšu stabilizācijas paketei, kam nepieciešams divu trešdaļu parlamenta deputātu atbalsts, tikai, ja ZZS būs koalīcijā vismaz ar diviem ministriem. Brigmanis janvāra vidū skaidroja - ja ZZS atbalsta tik svarīgus lēmumus, tā arī vēlas uzņemties atbildību par valdības darbu, lai varētu ietekmēt valsts budžeta veidošanu un citus svarīgus lēmumus. Tikai tad, ja ZZS būs koalīcijā vismaz ar diviem ministriem, tā balsos par šiem jautājumiem.
Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) iepriekš atzinusi, ka par divu trešdaļu vairākuma nodrošināšanu notiks sarunas gan ar ZZS, gan "Saskaņas centru", lai pārliecinātu, ka šis nav jautājums, kurā var politiski strīdēties, jo runa ir "par Latvijas valsts tālāko eksistenci". Taču koalīcijas pārstāvji skaidri norādījuši, ka negarsās paplašināt koalīciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
