Pēc ZZS domām, šādā likumā būtu jāparedz papildu subjektu kategorijas un finanšu apmēri tiem subjektiem, kuri ir tiesīgi pretendēt uz garantētās atlīdzības fonda līdzekļiem, piemēram, pašvaldības, valsts un pašvaldības uzņēmumi, iespējams, privātie uzņēmumi un privātpersonas.
Tāpat šajā likumā būtu nepieciešams regulēt citus maksātnespējas procesa būtiskus jautājumus, kas saistīti ar valsts interešu optimālu aizsardzību un nav raksturīgi klasiskiem maksātnespējas procesiem.
ZZS plāno ierosināt šī likuma virzīšanu "Krājbankas" kraha parlamentārās izmeklēšanas komisijā. ZZS gan pauž nožēlu, ka pirmā komisijas sēde noteikta tikai 20.decembrī, jo tas nozīmē, ka reālu darbu komisija sāks tikai pēc Jaunā gada un tā esot nepiedodama laika vilcināšana.
ZZS uzskata, ka "Krājbankas" kvalitatīvas administrēšanas procesā ieguldīto un pazaudēto privātpersonu finanšu līdzekļu atgūšana ir iespējama pilnā apmērā, taču šobrīd publiski notiekošais neizprotamais un necaurskatāmais process ar maksātnespējas administratora izvirzīšanu un koalīcijas partneru savstarpējās ķildas liekot apšaubīt gan šī procesa tiesiskumu, gan tā patiesos mērķus.
Šobrīd tiesiskais regulējums neparedz kārtību, kādā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) iesaka un vērtē kandidātus kredītiestādes likvidatoram. ZZS uzskata, ka nepieciešams likumīgs regulējums maksātnespējas administratora iecelšanas kārtībai un nosakāmi augsti standarti šāda procesa maksātnespējas administratoram, kur arī paredzēta samērīga atlīdzība maksātnespējas administratoram un atlīdzības maksāšanas kārtība. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu minētā atlīdzība var būt miljoniem latu, sasniedzot pat summu, kas līdzīga visu Latvijas pašvaldību kopējam zaudētam ieguldījumam, norāda ZZS.
ZZS mudina koalīcijas partijas darīt visu, lai parlamentārā izmeklēšanas komisija sāktu produktīvu darbību maksimāli ātri, bet par "Krājbanka" administratoru kļūtu cilvēks, par kura reputāciju nav ne mazāko šaubu, un nodrošināt šī procesa caurskatāmību un godīgumu, uzņemoties par to politisku atbildību.
Otrdien Rīgas apgabaltiesa pēc FKTK pieteikuma ierosināja "Krājbankas" maksātnespējas lietu, taču neapstiprināja amatā FKTK ieteikto Intu Goldmani.
Tiesa uzdeva komisijai nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 16.decembrim, ieteikt tiesai jaunu administratora amata kandidātu. Lietas izskatīšanas datums vēl nav noteikts.
FKTK padome 21.novembrī nolēma apturēt visu "Latvijas Krājbankas" finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, jo bankā tika konstatēts aptuveni 100 miljonu latu iztrūkums, par ko informēta Ģenerālprokuratūra.
Sākotnēji FKTK bankas administratora amatam virzīja Aigaru Lūsi, taču pēc tam šo kandidatūru atsauca, lēmumu motivējot ar informāciju no tiesībsargājošajām iestādēm.
Pēc tam bankas administratora amatam tika virzīts Goldmanis, taču viņa kandidatūru otrdien neapstiprināja tiesa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
