ZZS valde sola atbalstu Mūrniecei un uz iekšlietu nozari nepretendē
Foto: F64

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) valde pirmdien oficiāli izlēmusi, ka uz iekšlietu ministra posteni nepretendēs, un joprojām uzskata, ka demisiju iesniegušajai iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei (V) nevajadzētu atkāpties, tomēr šis jautājums esot premjera Valda Dombrovska (V) atbildība, žurnālistus pirmdien pēc valdes sēdes informēja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņš norādīja, ka pats personīgi balsotu pret Mūrnieces demisiju, ja gadījumā Saeimā tiktu sarīkots neuzticības balsojums, un arī valdē klātesošo ZZS Saeimas frakcijas deputātu viedoklis bijis līdzīgs. Tomēr, "ja tiktāl nonāks, galīgo atbildi mēs varēsim pateikt trešdien pēc frakcijas sēdes", sacīja Brigmanis.

Mūrniece pirmdien medijos izteikusies, ka vēlētos, lai par viņu tiktu sarīkots uzticības balsojums Saeimā, tomēr Saeimas Kārtības rullis un Ministru Kabineta iekārtas likums paredz uzticības balsojumus tikai par Ministru Kabinetu vai Ministru prezidentu, savukārt par atsevišķiem ministriem iespējams vien neuzticības balsojums, par ko Saeimai jālemj, ja to pieprasa, piemēram, vismaz 10 Saeimas deputāti.

Brigmanis norādīja, ka Mūrnieces demisijas gadījumā nākamā iekšlietu ministra amata kandidāta izvēle būs premjera ziņā. "Protams, mēs vērtēsim cilvēku kā tādu, kā profesionāli," sacīja Brigmanis. Viņš noliedza, ka ZZS būtu krasi iebildumi atbalstīt iekšlietu ministru no "Vienotību" veidojošās "Pilsoniskās savienības" vai "Sabiedrības citai politikai", bet tikai no "Jaunā laika".

Brigmanis atzina, ka Mūrnieces reitinga kritums pēc "policistu laupīšanas" Jēkabpilī ir nopietns – negatīvi ministres darbību vērtē 65% aptaujāto. Tomēr politiķis norādīja, ka nezinot, kādi ir dati par visas valdības vērtējumu, tāpēc izvairīgi komentēja Mūrnieces iespējamās demisijas saistīšanu arī ar sabiedrības neuzticību, ne tikai ministres emocionālo lēmumu amatu atstāt.

Brigmanis pauda personīgo viedokli, ka "demisija neko neatrisina", norādot, ka savulaik demisionējuši divi iekšlietu ministri – Dainis Turlais (LPP/LC) pēc Talsu traģēdijas un Ģirts Valdis Kristovskis (V) pēc masveida ieslodzīto bēgšanas, taču iekšlietu sistēma no tā nav uzlabojusies.

Savukārt "Vienotība" Mūrnieces iespējamo demisiju pārrunās pirmdienas vakarā valdes sēdē, un vēl pirms tam notiks jaunā Mūrnieces un premjera pārstāvētā "Jaunā laika" valdes sēde.

Jau vēstīts, ka Mūrniece negaidīti iesniedza demisijas rakstu pagājušajā nedēļā, atrazdamās atvaļinājumā ārzemēs. Ministre atzinusi, ka lēmums par demisiju pieņemts emocionāli, un pēdējais piliens bija video par policijas darbinieku izdarītajām zādzībā.

Janvāra beigās pēc traģiskās apšaudes Jēkabpilī, kad specvienības "Alfa" darbinieku un bijušo Tukuma policistu sarīkotā laupīšanā un apšaudē bojā gāja viens no viņu vajātājiem – policistiem, Mūrnieci uz demisiju aicināja gan sabiedrība, gan policistu arodbiedrības. Toreiz Mūrniece atbildēja, ka viņas politiskās atbildība ir policijas sakārtošana.

Mūrnieces atbilstība amatam dienas kārtībā bija arī pērn, kad pēc LTV raidījuma "De facto" žurnālistes Ilzes Naglas dzīvokļa kratīšanas ministres demisiju pieprasīja Tautas partija. Toreiz Mūrniece amatu nezaudēja, jo ar 44 balsīm "par", 48 balsīm "pret" un vienam deputātam atturoties Saeima opozīcijas pieprasījumu noraidīja.

Neapmierinātību ar ministres darbu paudusi arī sabiedrība. 10.Saeimas vēlēšanās Mūrniece bija "mīnusiņu" līdere, taču, neskatoties uz sabiedrības acīmredzamajiem iebildumiem, viņa arī otrajā Valda Dombrovska valdībā tika virzīta un apstiprināta iekšlietu ministra amatā.

Mūrniece iekšlietu ministres amatā ir kopš 2009.gada 12.marta.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form