Projektu atbalsta
Sponsor Logo

Negodprātīga rīcība iepirkumu konkursos: vai tiešām tas nevienam nekaitē?

Raksts publicēts sadarbībā ar Valsts kanceleju

Valsts kancelejas veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā* tās dalībniekiem bija iespēja izvēlēties, kuri no 14 dažādiem pārkāpumu veidiem, viņuprāt, apdraud sabiedrības intereses. Tikai aiz pirmā desmitnieka šajā "topā" ierindojas konkurences pārkāpumi, ko par sabiedrības interešu aizskārumu uzskata vien 48% aptaujāto, un pārkāpumi publisko iepirkumu jomā, par ko trauksmi celtu mazliet vairāk nekā puse jeb 55% iedzīvotāju. Tomēr redzēt pārkāpumus publisko iepirkumu procesā savā darbavietā un par to klusēt ir apmēram tas pats, kā bez iebildumiem noskatīties, ka kāds cits šiverē pa tavu maku, norāda Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) Administratīvo sodu departamenta direktore Dace Ozola.

Neiespējamas un pat komiskas prasības par valsts naudu

"Publisko iepirkumu līgumu finansēšanai tiek novirzīta būtiska valsts budžeta daļa. 2019. gadā tie bija 11,1% no iekšzemes kopprodukta, turklāt neskaitot sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju veiktos iepirkumus un publiskās-privātās partnerības līgumus. Publiskais iepirkums ir tirgus instruments, kas izmantojams, lai panāktu ilgtspējīgu, inovatīvu ekonomikas attīstību un izaugsmi un efektīvu publiskā sektora līdzekļu izmantošanu. Tas, par ko daudzi bieži vien neaizdomājas, – publiskā sektora līdzekļi ir visas sabiedrības, nodokļu maksātāju, tātad mūsu visu līdzekļi. Tāpēc negodprātīga rīcība un pārkāpumi publisko iepirkumu procesā skar ikvienu," secina Ozola. 

Publisko iepirkumu kontekstā visizplatītākais pārkāpums ir iepriekš sarunāti un sadārdzināti iepirkumi, no konkurences izslēdzot pretendentus, kuri varētu piedāvāt saimnieciski izdevīgāku pakalpojumu, piegādi vai būvdarbus. Šādos gadījumos iepirkumā parasti tiek piemērots specifisku prasību kopums, ko var izpildīt tikai viens konkrēts piegādātājs, vai noteikti īpaši vērtēšanas kritēriji.

Vēl gluži nesen kāda pašvaldība rīkojusi iepirkumu par kancelejas preču iegādi, nosakot divus piedāvājuma vērtēšanas kritērijus: cenu, par ko pretendents varēja saņemt 50 punktu, un piegādes laiku, kur paredzēti 50 punkti par kancelejas preču piegādi 15 minūšu laikā. 

Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) Administratīvo sodu departamenta direktore uzsver – kritērijs ir acīmredzami nesamērīgs un rada priekšrocības konkrētam piegādātājam, lai arī tas var nebūt izdevīgākais. Nereti iepirkumos tiek izvirzītas augstas kvalifikācijas prasības speciālistiem, kādi Latvijā nemaz nav atrodami. Ārvalstu speciālistu pakalpojumi bieži maksā krietni dārgāk, bet fiziski šie speciālisti netiek iesaistīti līguma izpildē. Šādas darbības noved pie tā, ka līguma finansējums ir nepamatoti augstāks nekā godīga iepirkuma gadījumā. 

Celt trauksmi, pirms kaitējums nodarīts

Ar tīši negodprātīgu rīcību, ko vada savtīgas intereses, saskarties sanāk retāk, atzīst IUB eksperte. Ikdienā visbiežāk tas ir iepirkumu speciālista profesionalitātes, zināšanu un pieredzes trūkums, nevērība, nolaidība, aizmāršība, reizēm arī slikta plānošana un laika trūkums. 

"Trauksmes celšana var palīdzēt sakārtot šīs lietas, ja trauksme tiek celta pašā institūcijā un informācija laikus nonāk pie lēmuma pieņēmēja. Trauksmes celšanas vēlamais rezultāts ir pārkāpuma novēršana, pirms tiek nodarīts kaitējums sabiedrības interesēm. Bet tas iespējams tikai tad, ja trauksme tiek celta pareizajā institūcijā. Lai gan IUB ir kompetentā iestāde publisko iepirkumu jautājumos, ne visos gadījumos jānāk uzreiz pie mums. Ja iepirkums vēl nav noslēdzies, bet saskatāmi pārkāpumi tā norisē, trauksme jāceļ pašā iestādē, kas veic iepirkumu, jo tieši tā spēs rīkoties visefektīvāk. Ja iepirkums jau noslēdzies un par pārkāpumu var piemērot administratīvo sodu, tad gan tā ir IUB kompetence, taču kaitējums sabiedrībai jau ir nodarīts. Mēs varam tikai likt atbildīgajai personai saprast, ka šādi gadījumi nepaslīdēs garām nepamanīti un nesodīti, un cerēt, ka līdzīga pieredze vairs neatkārtosies," Ozola mudina trauksmes cēlējus nebaidīties vērsties pie trauksmes celšanas kontaktpersonas savā darbavietā. 

Kopš 2019. gada 1. maija, kad spēkā stājās Trauksmes celšanas likums, IUB kā kompetentajā iestādē saņemti 16 ziņojumi, no kuriem deviņi atzīti par trauksmes cēlēju ziņojumiem un divos gadījumos konstatēts pārkāpums un personas sauktas pie atbildības. IUB Administratīvo sodu departamenta direktore atzīst, ka dažādu pārkāpumu ir daudz vairāk, bet cilvēki neziņo – gan tāpēc, ka trūkst informācijas par trauksmes celšanas mehānismu, gan arī tāpēc, ka iestādes, kas pieļauj negodprātīgu rīcību iepirkumos, visticamāk, nepopularizē trauksmes celšanu savu darbinieku vidū.

Tāpat IUB saskaras ar gadījumiem, kas liecina, ka ne vienmēr Latvijas iedzīvotājiem ir laba izpratne par trauksmes celšanu: ar ziņojumu birojā vēršas nevis iestādes darbinieks, bet ar iestādi nesaistīta persona; tāpat tiek sniegti ziņojumi par pārkāpumiem līguma izpildē, kas ir pasūtītāja, nevis biroja kompetencē; mēdz gadīties, ka iestājies noilgums administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanai utt. 

Tomēr trauksmes celšanas mehānisms un likumā ietvertās trauksmes cēlēja aizsardzības garantijas ir lielisks pamudinājums veikt konkrētas darbības negodprātīgas rīcības izskaušanai. IUB pauž cerību, ka, padziļinoties iedzīvotāju izpratnei, trauksmes celšana kļūs arvien efektīvāka. "Ir maldīgi domāt, ka publiskie iepirkumi uz kādu no mums neattiecas. To var būt grūti pieņemt, jo tiešā veidā tie it kā nevienu neietekmē, bet jāsaprot, ka publiskie iepirkumi ir zona, kur nonāk mūsu samaksātie nodokļi. Turklāt ikviena interesēs ir iepirkumā iegūt patiešām labāko rezultātu, nevis labu draugu "blatu" būšanu, ko nāksies lietot visiem, vai tā būtu ēka, ēdināšanas pakalpojums skolā vai ceļu remonts. Tas viss mūs skar vistiešākajā veidā," atgādina Dace Ozola. 

Šeit pieejams IUB sagatavots skaidrojošs video par trauksmes celšanu. 


Vairāk informācijas par trauksmes celšanu un aizsardzības garantiju veidiem, kā arī kompetento iestāžu saraksts pieejams interneta vietnē www.trauksmescelejs.lv. Ja pārkāpums neatbilst Trauksmes celšanas likumam, iespējams ziņot Pretkrāpšanas kustībai #Atkrāpies! Šī ir iespēja ziņot par gadījumiem, kurus pamani pat tad, ja tie neskar tevi pašu. Ziņojot iespējams mazināt ēnu ekonomiku, krāpšanu, korupciju un citas negodprātīgas darbības dažādās to izpausmēs.

*Aptauju 2020. gada novembrī veicis Norstat, aptaujājot 1001 Latvijas iedzīvotāju 18–64 gadu vecumā.


Projekta "Darbinieks nav nieks" veidotāji: saturs – Valsts kanceleja, dizains – Inga Čujevska, izstrāde – Uldis Olekšs, projekta vadītāja – Anta Akantjeva-Ummere.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.