Projektu atbalsta
Sponsor Logo

Šodien indē zivis, rīt – cilvēkus? Kāpēc neklusēt par darbavietas radīto kaitējumu videi

Raksts publicēts sadarbībā ar Valsts kanceleju

Laikā, kad zaļais dzīvesveids un rūpes par planētas nākotni ir teju ikviena mūsdienīga uzņēmuma un apzinīga sabiedrības locekļa dienaskārtībā, trauksmes celšana vides drošības jautājumos ir nepietiekami novērtēts līdzeklis zaļo mērķu sasniegšanai: divas trešdaļas jeb 65% Latvijas iedzīvotāju vides drošības apdraudējumā saskata sabiedrības interešu aizskārumu, liecina aptauja*. Tomēr trauksmes celšana vides aizsardzības jomā ir viens no instrumentiem, kā, sadarbojoties iedzīvotājiem un uzraugošajām iestādēm, kopā nodrošināt sabiedrības tiesības dzīvot tīrā vidē, elpot tīru gaisu un dzert tīru ūdeni.

Piesārņoti notekūdeņi vietējā grāvī nav sīkums

Ražotne, kas cenšas ietaupīt uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un ar ķīmiskiem piemaisījumiem bagātinātos notekūdeņus nakts aizsegā izlej vietējā upītē, noteikti atstās negatīvu ietekmi uz tajā dzīvojošajām zivīm. Taču problēmai ir ilgtermiņa raksturs: iesūcoties gruntsūdeņos, viss "kokteilis" agri vai vēlu nonāks arī dzeramajā ūdenī un augsnē, un šīs sekas izjutīs jau ikviens apkaimes iedzīvotājs. Arī tas ražotnes darbinieks, kurš ir redzējis nelikumības, bet nav saņēmies par tām celt trauksmi. Pat ja nepatīkamās sekas nepiedzīvosim šodien, tas nav iemesls palikt vienaldzīgiem un uzskatīt, ka uz mums šī problēma neattiecas, uzsver Valsts vides dienesta kontaktpersona trauksmes celšanas jautājumos, Lietvedības daļas vadītāja Dzidra Ikauniece. 

Kopš Latvijā izveidota trauksmes celšanas sistēma, Valsts vides dienests saņēmis 35 ziņojumus – visbiežāk par pārkāpumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, piemēram, neatbilstošu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kā arī par pārkāpumiem sadzīves un ražošanas notekūdeņu apsaimniekošanā. No visiem trauksmes celšanas sistēmā saņemtajiem ziņojumiem pieci atbilduši trauksmes celšanas pazīmēm un, veicot pārbaudes, saņemtā informācija apstiprinājusies. Trīs no tiem saistīti ar neatbilstībām atkritumu apsaimniekošanas jomā, viens – ar neatbilstošu ražošanas notekūdeņu un viens – ar sadzīves notekūdeņu apsaimniekošanu.

"Trauksmes celšanas sistēma pamazām nes augļus, tomēr jāatzīst, ka iedzīvotāju izpratne par šo instrumentu sabiedrības interešu aizstāvēšanai vēl ir salīdzinoši zema. Par to Valsts vides dienests pārliecinās, saņemot ziņojumus par piegružotām teritorijām, neatbilstoši novietotiem atkritumiem utt. Šādu situāciju risināšana ir konkrētā zemes īpašnieka vai pašvaldības uzdevums, bet ziņot par šādiem pārkāpumiem iedzīvotāji var, izmantojot citus kanālus – Valsts vides dienesta mobilo aplikāciju Vides SOS vai diennakts tālruni 26338800 septiņas dienas nedēļā. Būtiski, lai iedzīvotāji apzinātos, ka trauksmes celšanas mehānisms ir izveidots, lai sniegtu iespēju kompetentajām iestādēm ziņot par savā darbavietā novērotiem pārkāpumiem," atgādina Ikauniece.

Svarīga ir kopīga rīcība tīrākai videi

"Valsts vides dienesta mērķis ir panākt, lai Latvijas uzņēmumi savā darbībā ievērotu vides prasības, tāpēc primāri strādājam šajā virzienā. Pēc trauksmes cēlēja ziņojuma par neatbilstošu ražošanas notekūdeņu apsaimniekošanu Valsts vides dienestam četru mēnešu laikā izdevās panākt, ka konstatētās neatbilstības tiek novērstas un uzņēmums darbojas saskaņā ar vides prasībām. Savukārt vienā gadījumā konstatētie pārkāpumi bija ļoti būtiski, tāpēc šo informāciju nodevām kolēģiem no citas iestādes, lai pārkāpuma izdarītāju sauktu jau pie kriminālatbildības," pieredzē dalās Dzidra Ikauniece. Viņa uzsver – trauksmes cēlēju ziņojums ir reāla iespēja novērst nelikumības, sakārtot uzņēmuma darbību un uzlabot visas vietējās kopienas dzīves apstākļus. 

Dienesta pārstāve atzīst, ka kopumā sabiedrības zināšanas un izpratne par vides pārkāpumiem uzlabojas, un aug arī vēlme aktīvi rīkoties, lai novērstu iespējamos pārkāpumus. Par to liecina trauksmes cēlēju iesniegumi – 2020. gadā saņemti četri trauksmes celšanas pazīmēm atbilstoši ziņojumi, un visos gadījumos Valsts vides dienests pārbaudēs ir konstatējis būtiskus pārkāpumus, tāpēc uzsākts administratīvā pārkāpuma process. Arī mobilajā lietotnē Vides SOS saņemto ziņojumu skaits 2020. gada 11 mēnešos sasniedza gandrīz 4700, ievērojami pārsniedzot visa 2019. gada laikā saņemto ziņojumu skaitu – nedaudz vairāk par 2800 ziņojumiem. 

Tomēr aptaujas dati liecina, ka vairāk nekā puse – 52% – aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nezina, kā celt trauksmi. "Mēs atzinīgi vērtējam valsts pārvaldes īstenotos pasākumus, lai izglītotu iedzīvotājus par to, kā darbojas trauksmes celšanas mehānisms un par kādiem pārkāpumiem ziņot kompetentajām iestādēm," saka Valsts vides dienesta kontaktpersona trauksmes celšanas jautājumos.

Trauksmes celšana ir veids, kā sabiedrībai aktīvi iestāties par vides prasībām uzņēmumu un organizāciju darbībā un nepalikt vienaldzīgiem. Mūsu pieņemtie lēmumi un izdarītās izvēles atstāj tiešu ietekmi uz to, cik tīrā Latvijā dzīvosim nākotnē. Dzidra Ikauniece, Valsts vides dienesta pārstāve trauksmes celšanas jautājumos


Vairāk informācijas par trauksmes celšanu un aizsardzības garantiju veidiem, kā arī kompetento iestāžu saraksts pieejams interneta vietnē www.trauksmescelejs.lv.

*Aptauju 2020. gada novembrī veicis Norstat, aptaujājot 1001 Latvijas iedzīvotāju 18–64 gadu vecumā.


Projekta "Darbinieks nav nieks" veidotāji: saturs – Valsts kanceleja, dizains – Inga Čujevska, izstrāde – Uldis Olekšs, projekta vadītāja – Anta Akantjeva-Ummere.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.