5 kiberdrošības riski, kas var būtiski ietekmēt dzīvi
Foto: Publicitātes foto

Internets ir kļuvis par Latvijas iedzīvotāju ikdienu – virtuālajā tīmeklī notiek komunikācija ar draugiem un paziņām, tiek veidotas jaunas draudzības, iegādātas visdažādākās lietas, sākot no zeķēm un beidzot ar eksotiskiem ceļojumiem. Tā ir tik pašsaprotama ikdienas sastāvdaļa, ka bieži cilvēki vien pret to sāk attiekties vieglprātīgi, nedomājot par savu datu drošību. Tādēļ Valsts policija ir sākusi īstenot informatīvi izglītojošu drošības kampaņu "Nedalies ar svešinieku!", aicinot ievērot īpašu uzmanību interneta vidē. Lai kaislīgus interneta lietotājus pasargātu no nepatīkamiem starpgadījumiem, vēršam uzmanību uz pieciem bieži sastopamiem kiberdrošības riskiem, no kuriem var izvairīties, liekot lietā kritisku pieeju un tehnoloģiju sniegtās iespējas.

Mīlas krāpnieki

Vēlme tikt atzītam, mīlētam un apbrīnotam ir viena no cilvēka pamatvajadzībām. To lieliski apzinās vieni no ciniskākajiem interneta krāpniekiem – mīlas krāpnieki. Izmantojot izvēlētā upura emocionālo stāvokli, viņi no šiem cilvēkiem spēj izvilināt gluži neticamas naudas summas. Šos krāpniekus var iedalīt divās lielās kategorijās.

Pirmajā no tām par upuriem visbiežāk kļūst vientuļas sievietes, kuras vēlas izveidot attiecības. Taču reti nav gadījumi, kad piekrāpti tiek arī kungi. Sievietei sociālajā tīklā pēkšņi uzrodas kāds pielūdzējs, kurš sola vai zvaigznes no debesīm nonest, kuram viņa ir skaistākā, labākā, gudrākā. Sarunas un komplimenti var turpināties mēnešiem, līdz sieviete ir pilnībā pārņemta ar šīm virtuālajām attiecībām. Tad negaidīti sarunas pāriet nākamajā fāzē. Izrādās, ka pielūdzējam ir kāda pamatīga problēma, kuras atrisināšanai nepieciešama finansiāla palīdzība – protams, tikai tādēļ, lai mīlnieki beidzot varētu satikties. Izmantojot dažādus paņēmienus, tostarp arī emocionālu šantāžu, krāpnieks tiek pie kārotās naudas summas. Jau nākamajā dienā no pielūdzēja vairs nav ne ziņas, ne miņas. Kā pasargāt sevi no krāpnieka? Pārtraukt kontaktus tajā pašā brīdī, kad tiek pieprasīta jebkāda naudas summa – neatkarīgi no tā, cik iežēlinošs būtu stāsts.

Otrajā gadījumā finansiāla labuma gūšanai tiek izmantota vēlme pēc seksa. Joprojām biežas ir situācijas, kad trūcīgi ģērbtas daiļavas interneta portālos sāk "draudzēties" ar visdažādākā vecuma un ģimenes statusa vīriešiem. Jau drīz pēc sarunas uzsākšanas tiek piedāvāts "padraiskoties". Bieži vien atkailinātus foto nosūta arī pati dāma. Upuris pat nenojauš, ka visas viņa darbības tiek iemūžinātas gan foto, gan video formātā. Pēc bieži vien īsa virtuālā seksa sakara izrādās, ka tas var izmaksāt gana daudz: iepriekšējā rotaļu biedrene pārvēršas ļaunā šantāžistē, kura uzņemto materiālu gatava nosūtīt upura draugiem, kolēģiem un/vai ģimenes locekļiem, ja nesaņems prasīto naudas summu. Kā pasargāt sevi no seksa šantāžas? Arī internetā nedarīt neko tādu, ko nedarītu reālajā dzīvē. Nesūtīt savus intīmos attēlus nevienam, arī attāliem paziņām ne – nav iespējams kontrolēt, kur tie var nokļūt tālāk.

Neticami lēti ceļojumi

Ceļojums uz Malaiziju par 500 eiro? Vai uz Bolīviju par 230 dolāriem? Padomā vēlreiz! Visbiežāk šādus ceļojumus internetā tirgo privātpersonas, kas tos iegādājušās ar zagtu kredītkaršu datiem. Galamērķis parasti ir kāda eksotiska valsts, taču kārotās atpūtas vietā var nākties attapties svešā vietā bez naktsmītnes iespējām. Turklāt būs paveicies, ja nevajadzēs skaidroties ar vietējiem likuma sargiem. Tāpat jābūt piesardzīgiem, izvēloties iegādāties izcili lētas aviobiļetes pie kāda starpnieka, nevis pašas aviokompānijas. Bieži vien šie starpnieki naudu pārvadātājam nepārskaita, un upuris attopas ar saviem čemodāniem pie lidmašīnas, kurā neviens viņu negrasās ielaist, jo biļete nav derīga. Valsts policijas kiberdrošības eksperti stingri rekomendē gan ceļojumus, gan aviobiļetes iegādāties tikai pie pārbaudītiem un pazīstamiem tūrisma operatoriem ar labu reputāciju. Nekādā gadījumā tos nepirkt pie privātpersonām, norēķinoties skaidrā naudā.

Pārāk izdevīgi pirkumi

Bieži vien internetā parādās reklāmas, kur par neticami izdevīgām cenām tiek piedāvātas dažādas labi zināmu zīmolu preces – gan modes aksesuāri, gan dažādas ierīces, piemēram, mobilie telefoni vai datori. Tomēr, ja cena ir pārāk izdevīga, vērts papētīt veikalu tuvāk: var gadīties, ka to ir izveidojuši krāpnieki. Kā skaidro Valsts policijas kiberdrošības eksperti, visizplatītākie ir divi scenāriji – vai nu pasūtītājs preci vienkārši nesaņems un veikals pēc pāris nedēļām jau būs likvidēts, vai arī kārotajam produktam ir noziedzīga izcelsme: tas iegādāts ar zagtu kredītkaršu datiem vai arī ir nozagts tradicionālā veidā.

Viltoti rēķini

Ir riski, kam pakļauti tieši komersanti. Visbiežāk uz uzņēmuma e-pastu tiek nosūtīts viltots rēķins, kuru pieprasa apmaksāt. Ja uzņēmuma saimnieciskā darbība ir gana plaša, grāmatvedis var nepamanīt, ka piestādītajam rēķinam nav nekāda reāla seguma. Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas pieredzē ir gadījums, kad šādi tika piesūtīts rēķins par 1 miljonu eiro. Lai arī naudu izdevās iesaldēt un atgriezt uzņēmuma kontā, tomēr banka ieturēja savus 3 % par darījuma apkalpošanu, un uzņēmums zaudēja 30 tūkstošus eiro. Taču noziedzīgi darījumi notiek arī par krietni mazākām summām, ko izdodas atklāt tikai pēc ilgāka laika.

Tāpat uz uzņēmuma e-pastiem noziedznieki mēdz nosūtīt e-pastus, kas inficēti ar vīrusu –lejupielādējot e-pasta pielikumu, tas nokļūst uzņēmuma datorsistēmā, un notiek sistēmas kriptēšana. Lai uzņēmums varētu piekļūt saviem datiem, noziedznieki pieprasa izpirkuma maksu. Kā no tā izvairīties? Regulāri veidot rezerves kopijas datiem, kas atrodas uz atsevišķa servera un nav tieši savienoti ar uzņēmuma datorsistēmu. Ja tas ir nodrošināts, tad arī datoruzbrukumu gadījumos uzņēmuma dati būs drošībā.

Nedroši aizsardzības mūri

Gan uzņēmējiem, gan privātpersonām īpaši būtiska ir arī reāla aizsardzība pret kiberuzbrukumiem. Kibernoziedznieki regulāri uzmeklē vāji aizsargātus serverus un rūterus, ko izmanto, lai veiktu savas noziedzīgās darbības, vienlaikus paši palikdami anonīmi. Tāpēc ir vitāli svarīgi pārliecināties, ka ir veikti visi drošības pasākumi: uzstādīti tā dēvētie ugunsmūri un antivīrusu programmas, rūteri ir konfigurēti atbilstoši ražotāja prasībām, regulāri tiek mainītas paroles. Valsts policijas kiberdrošības eksperti stingri rekomendē piesaistīt speciālistus, ja pašu zināšanas par datora un viedierīču aizsardzību nav pietiekamas.

Kampaņa tiek īstenota par ES Iekšējā drošības fonda projekta "Valsts policijas kapacitātes pilnveidošana ar augsto tehnoloģiju palīdzību izdarīto noziedzīgo nodarījumu prevencijā un apkarošanā" līdzekļiem.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form