Kāda ir naudas patiesā vērtība?

Šī ir viena no 10 patiesībām par naudu – atgādinājums sev, saviem tuvajiem un savai valstij par prātīgu saimniekošanu. Jo prātīgāki saimnieki savā ģimenē un zemē būsim, jo pārticīgāk dzīvosim paši un dzīvos mūsu bērni.

Izpratne par naudas vērtību ir finanšu pratības pamatā. Taču naudas vērtība ir ļoti subjektīva un mainīga. To veido ne tikai kādas preces vai pakalpojuma ražošanas izmaksas, bet arī mūsu vajadzības, intereses un vēl daudzi citi apstākļi, kas ietekmē mūsu izpratni par lietu vērtību.

Kurai valstij nauda ir vērtīgāka?

Cik vērtīga ir Venecuēlas banknote ar lielāko nominālvērtību – 100 tūkstošu bolivāru? Droši vien mazvērtīga, ja jau veikali sāk atteikties no naudas skaitīšanas un to vienkārši sver.

Banknotes un monētas pašas par sevi nav neko vērtas – to vērtību nosaka pirktspēja.

Dažādām valūtām vienas naudas vienības vērtība (jeb pirktspēja) atšķiras. Atšķiras arī preču un pakalpojumu cenas dažādās valstīs (piemēram, svaigu augļu cena to izcelsmes valstī dienvidos un ziemeļvalstīs, kur tie neaug, būs atšķirīga). Tāpēc 1 eiro vērtība var būt lielāka nekā 50 Krievijas rubļu vērtība. Turklāt cenu pārmaiņu dēļ vienas naudas vienības vērtība tagad nav tāda pati kā pirms 10 gadiem.

Kāpēc valsts nevar "sadrukāt" pietiekami daudz naudas visiem?

Naudas drukāšana jeb naudas apjoma palielināšana, ja vienlaikus nenotiek atbilstoša tautsaimniecības izaugsme (ja neaug valstī saražoto un pārdoto preču un pakalpojumu apjoms), rada nevis bagātību, bet bezvērtīgu naudu. Šādai naudai cilvēki neuzticas, tāpēc to neuzkrāj, bet tērē, un tas veicina inflāciju.

Inflācija var izpausties dažādos veidos

20. gadsimta 80. gados, kad cenas veikalos tika centralizēti regulētas, Latvijas iedzīvotājiem bija nauda, taču veikalu plaukti bija pustukši. Tirgus ekonomikā cenas nosaka pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem un to piedāvājums. Mūsdienās šādā situācijā cenas šīm precēm un pakalpojumiem pieaugtu. Veidotos inflācija, taču preces būtu pieejamas. Preču vai pakalpojumu deficīts jeb nepieejamība ir inflācijas izpausme citā veidā.

Kas labāk: vairāk vai mazāk naudas apritē?

Inflāciju, kad naudas vērtība samazinās, var izraisīt pārāk liels, tautsaimniecības attīstības procesiem neatbilstošs naudas daudzums apgrozībā. Pretējs process ir deflācija jeb vispārēja cenu samazināšanās.

Tomēr tautsaimniecības sekmīgai attīstībai neliela inflācija ir nepieciešama. Tā veicina cilvēku vēlmi tērēt, tādējādi arī uzņēmēju vēlmi nopelnīt, ieguldīt savā uzņēmējdarbībā. Šo aktivitāšu rezultātā gan palielinās darbvietu skaits, gan ceļas atalgojuma līmenis. Savukārt ne pārlieku liela inflācija, ne deflācija tautsaimniecības attīstībai nav vēlama.

Drošība ne tikai tagad, bet arī nākotnē

Jebkuram idzīvotājam ir svarīga labklājība ne tikai šodien, bet arī ilgtermiņā, t.i., lai nauda pildītu visas savas funkcijas (vērtības mērs, maksāšanas un uzkrāšanas līdzeklis).

"Tagad naudas leģitimizācijas (atzīšanas) pamats ir ne tikai valstu ekonomikas stiprums, bet arī cilvēku uzticība šai naudai. Tā nav nieka lieta. Mums tagad ir eiro. Un eiro pastāvēšana ir atkarīga ne tikai no tā, cik mūsu Eiropas Savienības valstis ekonomiski ir spēcīgas vai kā mēs ar bankām vadām naudas procesus, bet eiro ir atkarīgs no mums pašiem tādā mērā, kā mēs kā kultūras cilvēki ticam Eiropas Savienībai.''

Latvijas Universitātes profesore, Filozofijas un socioloģijas institūta direktore, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe Maija Kūle

Jau 20 gadu miljoniem cilvēku pasaulē uzticas eiro. Tā ir viena no spēcīgākajām valūtām pasaulē – eiro atpazīst un tam ir vērtība jebkurā valstī, arī ārpus eiro zonas. Ja salīdzinām eiro ar citu valstu valūtām, tad redzam, ka ne visām valūtām ir šāda priekšrocība.

Latvijas Banka rūpējas, lai Latvijā apritē esošā nauda būtu vērtīga un stabila. Nacionālā centrālā banka seko līdzi cenu pārmaiņām un līdzsvaro naudas daudzumu apgrozībā.

Vairāk par ieteikumiem valsts prātīgai saimniekošanai uzzini makroekonomika.lv.
Par 10 patiesībām uzzini vēl naudasskola.lv