Intervijas sākumā Broka tika iztaujāta par viņas pērnā gada valsts amatpersonas deklarāciju un tajā norādītajām vairāk nekā desmit darbavietām. "Pamatā man ir darbs Latvijas Universitātē un Rīgas brīvostā, plus esmu deputāte. Visam pietiek laika, un guļu labi, 6-7 stundas," sacīja politiķe.

Taujāta, kā vēl izdodas vadīt arī Latvijas Biatlona federāciju, Broka uzsvēra, ka šos darbus darot sestdienās un svētdienās. Savukārt Rīgas domē viņa strādājot vidēji trīs, četras dienas mēnesī.

Intervijā Broka arī centās atspēkot lasītāju jautājumos un komentāros pausto, jo publiskajā telpā esot daudz melu. "Es ar krievu mafiju neesmu sadarbojusies, bet Nilam Ušakovam (S) Rīgas brīvostas valdē blakus nesēžu," uzsvēra politiķe. Viņa arī ir pārliecināta, ka pielaides valsts noslēpumam atņemšana bija politiska izrēķināšanās, bet Satversmes aizsardzības biroja vadītājam Jānim Maizītim savos izteikumos par šo lietu tomēr vajadzēja paklusēt.

Intervijā daudzi jautājumi bija saistīti ar Nacionālās apvienības vēlēšanu programmu. "Ikviena saimnieciska lēmuma pamatā būs latviešu darba tikums," Broka citēja programmu un uzsvēra, ka "mēs lietas darām kā priekš sevis." Taujāta, vai arī maksātnespējas administratoriem ir šis latviešu darba tikums, Broka centās izvairīties, norādot, ka "es neesmu strādājusi kā maksātnespējas administratore, ir godprātīgi cilvēki, ir tādi, kas ir negodprātīgi un tie tiek sodīti."

Atkārtoti atbildot uz jautājumu, vai administratori ir problēma Latvijā, Broka izvairīgi turpināja uzsvērt, ka "ir uzsākts reformu process, ir jauna kārtība, ir lielākas kontroles iespējas Maksātnespējas aģentūrai".

"Šī programma ir visiem rīdziniekiem. Vērtības, ko uzsveram, nav tās, par ko būtu jākaunas," teica Broka. Politiķe uzskata, ka uzrunā gan krievus, gan latviešus Rīgā.

Viena no viņas prioritātēm ir atbalsts ģimenēm. Nacionālā apvienība vēlēšanās Rīgā sola vismaz 300 eiro pabalstu par bērna piedzimšanu, kā arī vismaz 100 eiro apmērā pabalstu, bērnam uzsākot skolu. Broka arī uzsvēra, ka galvaspilsētā ir liela "vardarbība nelabvēlīgās ģimenēs", tāpēc viņa rosināja, ka "nepieciešami anonīmie dzīvokļi, kur sievietes var paslēpties no varmākām".

Tāpat Rīgai vairāk būšot jādomā par to, kā vairot ieņēmumus un pelnīt. Atbalsts uzņēmējdarbībai esot svarīgs, un, lai arī tie būs izdevumi, vēlāk "tas nāk atpakaļ ienākumos".

Ušakova darbu domē Broka vērtēja kā nepieņemamu. "Rīgā notiek pamatfunkciju veikšana, bet par ilgtspējīgu attīstību nedomā," teica Broka, norādot, ka ir bijusi virkne skandālu, kas saistīti ar korupciju. "Nihilistiska attieksme pret mūsu valsti," noteica Broka. Savukārt par draudzību ar Ušakova sievu Ivetu Strautiņu politiķe izteicās: "Tā draudzība ir sākusies daudz agrāk. Gribu pateikt paldies vecākiem, ka neesmu nodevēja. Nenododu ne draudzību, ne dzimteni."

Broka apliecināja, ka ar Ušakova sievu nerunā par politiku. "Protams, politika distanci ir ieviesusi, bet attiecības ir saglabātas."

Pilna intervija ar Baibu Broku skatāma šeit.

Pēc intervijas diskusijā dalībnieki uzsvēra, ka Baiba Broka varētu iegūt vēlētāju labvēlību ar savu ārējo tēlu, pie kura aktīvi strādā, tomēr atzina, ka darba apjoms, kādu politiķe uzņēmusies ir pārmērīgs. "Strādāt 12 darba vietās – tas ir nereāli," tā piektdienas interviju komentēja kvantu fiziķis un matemātiķis Andris Ambainis.

Publicējam diskusiju, kurā piedalās žurnāliste un blogere Una Ulme, dramaturgs un scenārists Matīss Gricmanis, kā arī matemātiķis Ambainis.

No 16. maija līdz 30. maijam "Delfi" katru darba dienu un svētdienās piedāvā īpašu pirmsvēlēšanu projektu "Delfi TV ar Jāni Domburu" – Rīgas un citu Latvijas lielāko pilsētu kandidātu sarakstu un populārāko partiju līderu intervijas, kā arī žurnālistu, ekspertu un sabiedrībā pazīstamu personību diskusijas.

Iepriekš ciklā "Delfi TV ar Jāni Domburu" jau notikušas intervijas ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu ("Saskaņa"), ZZS pretendentu Rīgas mēra krēslam Armandu Krauzi, Jaunās konservatīvās partijas Rīgas saraksta līderi Jutu Strīķi, kā arī Latvijas Reģionu apvienības izvirzīto Liepājas saraksta līderi Jāni Vilnīti.

Interviju un diskusiju ciklu finansē Latvijas Valsts kultūrkapitāla fonds no programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā".