"Valsts institūcijās strādājošo nezināšana un nespēja identificēt potenciālo risku, kā arī strikta rīcība, vadoties pēc "rakstiem", nevis uzņemoties iniciatīvu, liecina par nopietnu problēmu. Tai jāpievērš daudz lielāka uzmanība, nevis vienkārši jāievieš nelielas izmaiņas normatīvajos aktos un jādzīvo tālāk līdz, iespējams, traģēdijai," uzskata LZP valdes priekšsēdētājs, komentējot situāciju, kad Slimību kontroles un profilakses veselības centrs informāciju ar analīžu rezultātiem, kas apstiprina bīstamās leģionāru slimību, Aizkraukles pašvaldībai izsūtīja vēstuli pa pastu. Līdz ar to pašvaldība informāciju saņēma 17 dienu laikā kopš brīža, kad radās aizdomas par infekcijas izplatīšanos. Situāciju centrs pamatojis ar "rīcību pēc noteikta algoritma, skaidroja Tavars.

"Septiņpadsmit dienu laikā, kamēr nesteidzīgi tika gatavoti un sūtīti analīžu rezultāti, "izejot" savu birokrātijas maršrutu, infekcija varēja nogalināt simtiem un tūkstošiem cilvēku. Mūsdienās, kad, pateicoties tehnoloģiju iespējām, informācijas aprite var notikt sekundes laikā. Tas ir absurds," teica Tavars. LZP valdes priekšsēdētājs uzskata, ka šis ir gadījums, kad atbildīgās personas ir jāsoda.

Tavars uzskata, ka "Latvijas lielākā veiksme, ka līdz šim esam bijuši pasargāti no milzīgām dabas katastrofām, neārstējamu slimību uzliesmojumiem, kā arī milzu traģēdijām. Krīzes, kas mūs ir piemeklējušas, liecina, ka ne visos gadījumos esam spējuši veiksmīgi tās vadīt un komunicēt. Zolitūdes traģēdija, kad teicami sevi pierādīja operatīvie dienesti, tai pat laikā apliecinot, ko no tehniskā viedokļa esam nespējīgi pilnvērtīgi rīkoties. Cūku mēra nekontrolējamā izplatīšanās Latvijā un nespēja to apkarot. Vai konstatējot, ka donoram, iespējams pārlietas asinis, kas inficētas ar C hepatītu, izsūtot vēstuli pa pastu tiem, kas pakļauti šim riskam un atkal "aizmirstot", ka ir daudz efektīvāki un ātrāki apziņošanas veidi," saka LZP valdes priekšsēdētājs.

"Manuprāt, katrā valsts un pašvaldības struktūrvienībā ir jāievieš obligāta krīzes situāciju vadības programmas izstrāde, identificējot potenciālos riskus un apmācot darbiniekus, kā rīkoties šādās situācijās, kā arī apmācot šīs institūcijas sastrādāties un mijiedarboties krīžu vadībā.

Šobrīd vieglprātīgi paļaujamies, ka ar mums jau nekas nenotiks, ik pa brīdim nodzēšot pa kādam "ugunsgrēkam" un pēc tam atviegloti uzelpojot, ka viss norimis. Taču viss labi beidzas līdz konkrētam brīdim, kad diemžēl var būt stipri par vēlu," secina Tavars.