Dzīvojot Jūrmalā, esmu sapratis kādēļ Jūs un Jūsu priekštecis Andris Bērziņš izsmādējāt prezidentam atvēlēto rezidenci Dubultos. Arī man būtu nepatīkami pieņemt citu valstu pirmās personas šodienas Jūrmalā. Ko viņi padomātu, uzzinot, ka pārstāvat to pašu politisko spēku, kas vada šo pilsētu?

Sākšu ar stāstu. Kādā pievakarē, gada tumšajā laikā, atgriežoties Dzintaros ar vilcienu no Rīgas, devos māju virzienā. Nonākot uz gājēju celiņa, es apjuku. Manā priekšā no tumsas iznira vīrietis uz kruķiem. Viņš lēca cauri nenovāktu lapu zampai ar lukturīti, kas piestiprināts ap galvu kā ogļracim. Paveroties apkārt, šķita, ka tūlīt Renārs Kaupers izpildīs "Mana Dziesma", jo pārējie no vilciena izkāpušie arī bija ieslēguši lukturīšus telefonos. Tumsa un lampiņas ir tradicionāls akcents koncertu liriskajai daļai, taču tas ir nepieņemami, ka republikas pilsētā – 21. gadsimta Jūrmalā, agrāk slavenajos Dzintaros – tās jāizmanto, lai pārvietotos. Teju visa pilsēta ir tumsas ieskauta, jo ielu apgaismojums (kur tāds ir) ir tik nīkulīgs, ka neinteresē pat naktstauriņiem. Bet, ja nakts spēj pietušēt nesmukumus, tad, saulei austot, paveras cita aina.

Jūrmalai kopš neatkarības atjaunošanas bijušas visas iespējas ātri kļūt par Ziemeļeiropas Nicu. Starp citu, tā ir teju par trešdaļu lielāka par Nicu. No vienas puses to ieskauj Lielupe, no otras – Baltijas jūra, kas piešķir Jūrmalai neatkārtojamu ģeogrāfisko novietojumu. Ķemeri varēja vēlreiz kļūt par nacionālo dārgumu, kur veselību atgūtu kā vietējie, tā tūristi. Diemžēl šodien Ķemeri daudz neatšķiras no Černobiļas. Jomas iela varēja kļūt par aizraujošu kultūras centru, taču pašlaik tā izskatās pēc Centrāltirgus filiāles. Vai esat kādreiz dzirdējis kādu sakām: "Aizbraucam uz Jūrmalu, pastaigāsim gar Lielupi"? Es nē, jo kāpēc staigāt gar aizaugušu grāvmalu? Diemžēl šis saraksts var turpināties ilgi.

Ņirgāšanās par pilsētas iedzīvotājiem un tās viesiem kļuvusi par zelta standartu. To tieši ilustrē nesenā iecere par 16 miljoniem eiro būvēt sporta halli pie Lielupes skolas. Salīdzinājumam: "Arēnas Rīga" būve izmaksāja aptuveni 28 miljonus eiro, "Saules Akmens" – aptuveni tikpat. Šis un vēl daudzi citi piemēri signalizē, ka ne jau naudas trūkums ir izšķirošais pilsētā, bet gan ideju un cieņas trūkums. Par to liela "pateicība" jāizsaka Jūsu kolēģiem no ZZS, kuri nodokļu maksātāju naudu tērē neprasmīgi. Salīdzinājumam: Jūrmalas pilsētas budžets – gandrīz 110 miljoni – ir teju divas reizes lielāks par Ventspils pilsētas budžetu, pusotru reizi lielāks par ostas lielpilsētas Liepājas un divas ar pusi reizes lielāks par Siguldas pilsētas budžetiem. Viela pārdomām.

Noslēgšu ar mērķi. Kopā ar domubiedriem no partijas "Latvijas attīstībai" un visiem jūrmalniekiem panākšu to, lai Jūrmala atkal iemirdzētos tās iedzīvotāju un viesu acīs. Un, protams, nokārtosim to, lai nākošajam prezidentam nebūtu kauns dzīvot un uzņemt pasaules līderus Jūrmalā.