Mālpils novadā Aleksandrs Lielmežs darbojas kā deputāts jau 1977. gadā. Novadu Lielmežs vadījis no 1987. gada līdz 2001. gadam, kā arī no 2005. gada līdz šodienai.

Šī gada pašvaldību vēlēšanās Lielmežs gan neplāno kandidēt uz priekšsēdētāja amatu, bet kandidēs par deputātu no apvienības "Vienoti Mālpilij".

"Visam kādreiz pienāk beigas. Ir jau gadi. Un pašreizējās pašvaldības nav tādas kādas sākotnēji 1990. gadu sākumā bija un kādas gribējām izveidot ilgtermiņā. Pēc būtības tagad ir pat sliktāks variants kā tad, kad 1987. gadā sāku strādāt, jo drīkstam darīt tikai to kas ir noteikts ārējos normatīvajos aktos un faktiski deputāti nav vajadzīgi, bet juristi. Tā vairs nav pašvaldība. Birokrātija ļoti liela," portālam "Delfi" sacīja domes priekšsēdētājs.

Kā galvenos paveiktos darbus priekšsēdētājs min tos, kas paveikti pirmajos gados, piemēram, "izpildkomiteju sistēmas demontāžu, piedalīšanos Vislatvijas deputātu sapulcē 1990. gadā, kas deva uzdevumu LPSR AP izveidot neatkarīgu Latviju, jauna tipa pašvaldību izveidošanu, pārņemot funkcijas no rajonu izpildkomitejas un saimnieciskās funkcijas no lauku lielsaimniecībām".

Savukārt vēlākos gados Lielmežs uzskata, ka nozīmīgākais bijis "lielās infrastruktūras saglabāšana un uzturēšana", kā arī graustu likvidēšana un ceļu sakārtošana, jaunas kapličas izbūve, sporta bāzes izveide, publisko ēku energoefektivitātes projektu realizācija.

Jāteic, ka Mālpils novadā pašvaldības ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju ir diezgan labā līmenī, salīdzinot ar citiem novadiem – aptuveni 1200 eiro. Ja salīdzina ar 2010. gadu, pašvaldību ieņēmumi auguši. Arī alga pašvaldību iestādēs uz kopējā fona ir diezgan augsta – 682 eiro. Savukārt, ja skatāmies uz Eiropas Savienības (ES) fondu apguves rādītājiem, Mālpils novadam veicies gaužām slikti. Lauksaimniecībā novadam ir vien 96. vieta no 119., savukārt ražošanas un infrastruktūras ziņā tā ir 114. vieta ar 750 000 eiro, kas piesaistīti no 2009. līdz 2015. gadam.

Mālpils novada iedzīvotāji arī ir vieni kūtrākajiem pašvaldību vēlēšanu aktivitātes ziņā. 2013. gada pašvaldību vēlēšanās vien aptuveni 35% no balstiesīgajiem devušies balsot, liecina CVK dati. Kopš 2010. gada Mālpils novadu pametuši 9,2% iedzīvotāju, savukārt demogrāfiskā slodze jeb darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaita attiecība uz 1000 personām ir 614.

Jāpiebilst, ka Mālpils novadā ir diezgan mazs trūcīgo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar citiem novadiem, - vien 2,2%. Arī bezdarba līmenis ir vien 4,7%.

Vairāk par ekonomisko, labklājības un kopienas situāciju Mālpils novadā iespējams lasīt šeit.