Dati iegūti no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) par iedzīvotāju skaita izmaiņām novados no 2010. gada līdz 2015. gadam, ņemot vērā cilvēku mirstību, dzimstību, kā arī migrāciju. Visus rādītājus, kas attiecas uz ekonomisko, kopienas un labklājības situāciju Latvijas novados, iespējams apskatīt portāla "Delfi" sadaļā "Domā, spried, sver".

"Pašvaldības savā attīstībā līdz šim nav spējušas nodrošināt tādu nozaru attīstību, kas sniegtu iedzīvotājiem ekonomiskās drošības un sociālās vides kvalitātes ilgtspēju," portālam "Delfi" iedzīvotāju skaita izmaiņas pieminētajos novados komentēja kultūrpētnieks Deniss Hanovs.

Saskaņā ar viņa teikto visos pieminētajos novados vērojama diezgan gausa Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma piesaiste, kā arī zems uzņēmēju aktivitātes līmenis. "Tieši uzņemējdarbība ir darbavietu avots pašvaldībās, kurās ir samēra neliels valsts pārvaldes un pašvaldības finansēto darbavietu skaits," skaidroja Hanovs.

Nespēja piesaistīt investīcijas un ES fondus, kā arī nodrošināt uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi rada bezdarbu. "Bezdarbs palielina to iedzīvotāju skaitu, kas nav spējīgi papildināt pašvaldības budžetu un stabilizēt vai attīstīt tādus sektorus, kas nodrošina sociālo pakalpojumu pieejamību (it sevišķi veselības aprūpes jomā). Ierobežota uzņēmumu vide līdz ar to arī nespēj sniegt savu artavu pašvaldības sociālā budžeta nodrošināšanā," viņš norādīja.

Papildu jau pieminētajiem rādītājiem novados ir samērā liela demogrāfiskā slodze, kas, pēc Hanova domām, ir vēl viens būtisks faktors iedzīvotāju skaita izmaiņām. "Tas kavē investīciju un jaunu uzņēmumu veidošanos vai esošo ilgtspēju – trūkst darbaspēka, jo iedzīvotāju zaudējumi ir ievērojami, bet šie zaudējumi ir traktējami kā rezultāts, kā kopsumma vairāku augstāk minēto procesu kopdarbībai – nav darba vietu, trūkst darba spēks, kas savukārt palēnina darba vietu veidošanos un jaunu pakalpojumu vai ražošanas virzienu attīstību," komentēja kultūrpētnieks.

Minēto iemeslu dēļ, pēc eksperta domām, liela daļa cilvēku izvēlas novadu pamest. "Pašvaldību atraktivitāte investīcijām sarūk un tas savukārt turpina "bezcerības apli", kas rezultējas iedzīvotāju emigrācijā," teica Hanovs.

Eksperts arī norādīja, ka visām pieminētajām pašvaldībām raksturīgs agrārās ekonomikas īpatsvars, kas varētu būt ietekmējis iedzīvotāju skaita izmaiņas. "Līdz ar to Latvijas novadu ekonomikas reindustrializācija ir būtiskākais sociālās vides stabilitātes un attīstības pamats, ilgtspējīgas cilvēkresursu piesaistes politikas pamats," sacīja eksperts.

Pieminētajos novados arī vērojama samērā zema vēlētāju aktivitāte. "Ar nebūtiskām atšķirībām vēlētāju aktivitāte ilustrē sabiedrības pasivitāti un vilšanos procesos, kas ir saistīti ar konkrētas dzīves telpas attīstību," komentēja Hanovs, norādot uz to, ka īpaši zems aktivitātes līmenis ir Auces novadā, kur iepriekšējās pašvaldības vēlēšanās piedalījušies 40% balsstiesīgo, Raunas novadā – 42%, kā arī Baltinavas novadā – 44,57%.

Vaicājot par iedzīvotāju skaita izmaiņām, kas saistītas ar cilvēku emigrāciju, Hanovs komentēja, ka cilvēki aizbrauc, "tāpēc ka agrārās ekonomikas dominante nenodrošina sociālā budžeta augošo slodzi uz pašvaldību ienākumiem un ekonomiskās attīstības nozarēm. Vāji attīstīta industrija mijiedarbībā ar slodzi uz strādājošiem veicina darbavietu sarukumu un ar to saistīto sociāli-ekonomisko pesimismu, kas atspoguļojas zemajā politiskajā līdzdalībā".

Kopš 2010. gada visvairāk iedzīvotāju zaudējis Strenču novads – teju septīto daļu no visiem novada iedzīvotājiem (15%). Pēc PMLP datiem, 2017. gada sākumā novadā reģistrēti 3444 iedzīvotāji, no kuriem 3383 deklarējuši savu dzīvesvietu novadā.

Skatoties uz to, kādi novadam ir labākie un sliktākie rādītāji, Strenču novadā ir lielākā demogrāfiskā slodze valstī, darbspējas vecumu nesasniegušo un to pārsniegušo iedzīvotāju skaitam sasniedzot 759 uz 1000 iedzīvotājiem, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem. Tomēr novads ir trešajā vietā valstī pēc ārstu pieejamības, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.

Vidzemē izceļas arī Runas novads, kas zaudējis 14,4% novada iedzīvotāju. 2017. gada sākumā Raunas novadā dzīvoja 3350 cilvēku, no kuriem 3309 novadā deklarēta dzīvesvieta.

Novadā ir salīdzinoši daudz aktīvo uzņēmumu uz 1000 iedzīvotājiem, proti, 32,4, kā liecina portāla "Delfi" izpēte, bet tajā pašā laikā novadam nav veicies ar ES fondu finansējuma piesaisti. Ražošanai un infrastruktūrai no 2009. līdz 2016. gadam piesaistīti vien 1,56 miljoni eiro, liecina reģionālās attīstības indikatoru moduļa (RAIM) apkopotie Finanšu ministrijas (FM) dati.

Salīdzinoši lielas iedzīvotāju skaita izmaiņas vērojamas arī Latgalē, kur visvairāk cilvēku zaudējis Viļakas novads, proti, 14,5% iedzīvotāju. Novadā 2017. gada sākumā bijuši 5358 cilvēki, no kuriem 5328 novadā deklarēta dzīvesvieta.

Novadā ir samērā maz aktīvo uzņēmumu uz 1000 iedzīvotājiem – vien 9,5, liecina "Lursoft" dati. Tomēr 2016. gadā, salīdzinot ar citiem novadiem, izsniegts samērā daudz būvatļauju – 3,1 uz tūkstoš iedzīvotājiem, liecina informācija CSP. Pašvaldības NĪN ieņēmumi gan bijuši samērā mazi – uz vienu iedzīvotāju tie sasniedza aptuveni 40 eiro.

Latgales reģionā otrs pēc iedzīvotāju skaita krituma izceļas blakus esošais Baltinavas novads ar 13,8% iedzīvotāju zudumu. Novadā 2017. gada sākumā reģistrēti vien 1146 iedzīvotāji, no kuriem 1142 tur deklarēta dzīvesvieta.

Pēc RAIM un CSP datiem Baltinavas novadā ir zemākās algas pašvaldību iestādēs – 479 eiro. Interesanti, ka, salīdzinot ar 2010. gadu, algas samazinātas par teju 3%. Salīdzinājumam – Viļakas novadā, kas ir blakus Baltinavai, algas pašvaldību iestādēs kopš 2010. gada celtas pa vairāk nekā 30%, sasniedzot 584 eiro.

Zemgalē visvairāk iedzīvotāju zaudējis Auces novads. No 2010. līdz 2015. gadam iedzīvotāju skaits sarucis pa 12,8%. Savukārt 2017. gada sākumā novadā reģistrēti 7378 cilvēki, no kuriem 7271 cilvēkiem novadā deklarēta dzīvesvieta, kā liecina PMLP dati.

Auces novadā labi veicies ar ES fondu apguvi lauksaimniecības jomā. No 2009. līdz 2016. gadam piesaistīti vairāk nekā 30 miljoni. Tomēr novadā vērojama samērā liela demogrāfiskā slodze (675 uz 1000) un trūcīgo iedzīvotāju īpatsvars – 9%.

Otrs Zemgales reģionā izceļas Jēkabpils novads. Kamēr pati Jēkabpils pilsēta zaudējusi aptuveni 9%, Jēkabpils novadam nācies zaudēt 12,4% savu iedzīvotāju. Tomēr 2017. gada sākumā novadā reģistrēti 4902 iedzīvotāji, no kuriem 4859 tur deklarēta dzīvesvieta.

Arī Jēkabpils novadam labi veicies ar ES fondu piesaisti lauksaimniecības jomā. No 2009. līdz 2016. gadam piesaistīti teju 50 miljoni eiro. Tomēr novadā izsniegts maz būvatļauju, kā arī novadā ir salīdzinoši liels trūcīgo iedzīvotāju īpatsvars – 6,4%.

Kurzemē situācija ir nedaudz labāka. Visvairāk iedzīvotāju, proti, 12,1%, zaudējis Durbes novads. Bet 2017. gada sākumā novadā bijuši 2963 iedzīvotāji, no kuriem 2936 tur deklarēta dzīvesvieta.

Arī Durbes novadā ir salīdzinoši liela demogrāfiskā slodze – 651 uz 1000. Tomēr NĪN ieņēmumi bijuši diezgan augsti – vairāk nekā 100 eiro uz iedzīvotāju.

Savukārt Priekules novads kopš 2010. gada zaudējis 11,4% iedzīvotāju. Tomēr 2017. gada sākumā novadā bija reģistrēti 8630 iedzīvotāji, no kuriem 8484 tur deklarēta dzīvesvieta.

Skatoties novada labākos un sliktākos rādītājus, Priekules novadā ir lielākais trūcīgo iedzīvotāju īpatsvars Kurzemē – 9,5%. Tomēr novadam sanācis piesaistīt salīdzinoši daudz ES fondu finansējumu lauksaimniecībai. No 2009. līdz 2016. gadam tie bijuši vairāk nekā 35 miljoni eiro.

"Lielā tendence ir, ka lauki izmirst un visi koncertējas pilsētā. Ir vērojama arī jauna tendence – šie cilvēki saiet pilsētā un šī pilsēta nevar šos cilvēkus tik daudz uzņemt, tīri no infrastruktūras puses," portālam "Delfi" skaidroja Latvijas pašvaldību savienības (LPS) padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane.

Feldmane arī norādīja, ka, mainoties demogrāfiskajai situācijai, Latvija varētu uzņemt iebraucējus. "Mūsu zeme, salīdzinot ar visu pasauli, ir ļoti veselīga, jo mums nav ūdens problēmas, kas ir citur. Ja nebūs mūsu cilvēki, tad nāks citi cilvēki, kas šeit dzīvos," teica LPS pārstāve.