Kā liecina CVK dati, visaktīvākie balsotāji iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās bijuši Mērsraga novada iedzīvotāji. Tur pie vēlēšanu urnām devušies 62,34% balsstiesīgo. Tam seko Rugāju novads, kurā nobalsojuši 59,7% balsstiesīgo. Gandrīz vienlīdz aktīvi vēlētāji bijuši divos Kurzemes novados – Vaiņodē un Rucavā –, kur savu izvēli vēlēšanās izdarījuši attiecīgi 56,56% un 56,35% balsstiesīgo. Visaktīvāko vēlētāju piecinieku noslēdz Ērgļu novads, kurā pie vēlēšanu urnām bija devušies 56,24% balsstiesīgo.

Taujāts par to, vai vēlētāju aktivitāti varētu būt ietekmējusi tolaik vēl visai nesen notikusī teritoriālā reforma, pēc kuras vairāki pagasti cīnījās par atdalīšanos no lielajiem novadiem un savu novadu izveidi, Hanovs uzsver, ka pašvaldību vēlēšanās izvēli nosaka ekonomiski sociālais egoisms: "Svarīgu lomu dalībā spēlē atrašanās konkrētā sociālā un profesionālā nišā konkrētā apdzīvotā vietā. Šādā gadījumā varam runāt par "sava krekla" motivāciju. Savukārt, ja krekls tiek apdraudēts ar nepārdomātu vai slikti komunicētu pašvaldību reformu, kuras rezultātā ne reti bez iedzīvotāju līdzdalības tiek sašaurināta viņu publiskā telpa, piemēram, skolas, bibliotēkas, kultūras nami, vēlētāju aktivitāte var izpausties kā protesta balsojums."

Vairāku lielo novadu iedzīvotāji iepriekšējās vēlēšanās bijuši salīdzinoši neaktīvi. Viskūtrākie bijuši Bauskas novada ļaudis – tur vēlēšanās piedalījušies 32,32% balsstiesīgo. Vien mazliet vairāk cilvēku pie vēlēšanu urnām bija devušies Talsu novadā – 32,61%. Arī kaimiņu – Kuldīgas – novada vēlētāji bijuši neaktīvi. Tur nobalsojuši 33,68% balsstiesīgo. Savukārt Daugavpils novadā nobalsojuši 33,83%. Mazāk aktīvo vēlētāju piecinieku noslēdz vēl viena Kurzemes pašvaldība – Tukuma novads –, kur 2013. gada pašvaldību vēlēšanās piedalījās 34,33% balsstiesīgo.

Zemo aktivitāti lielajos novados ietekmē dažādi faktori, tostarp, reģionālo partiju ilgstošā atrašanās pie varas, kas, kā skaidro Hanovs, "iegūst pārmantojamības vaibstus – ko līdzīgu demokrātiskam feodālismam".

"Tas izpaužas gadiem veidoto neformālo sociālo attiecību tīklu uzturēšanā Kuldīgā, Ventspilī, Daugavpilī un citviet. Tas savukārt noved pie politiskās atjaunināšanās mazināšanās un politiskā pesimisma jeb komfortabla spēka sadalījuma, kurā pozīcija un opozīcija iestudējot ideoloģisku pretestību sadala interešu zonas jeb vienojas populisma resursu sadalīšanā," stāsta Hanovs, ka piemēru šādai iestudētai ideoloģiskai pretestībai minot "Saskaņu" un "Nacionālo apvienību" Rīgā.

Portāla "Delfi" uzrunātie pašvaldību vadītāji gan min, ka iemesli zemajai vēlēšanu aktivitātei ir saistāmi ar praktiskiem apstākļiem, piemēram, vēlētāju piesaisti konkrētam vēlēšanu iecirknim pašvaldības teritorijā. Proti, ja Saeimas vēlēšanas iespējams savu izvēli izdarīt jebkurā vēlēšanu iecirknī valstī, tad pašvaldību vēlēšanās katram vēlētājam jābalso konkrētā iecirknī. Daži domnieki zemo aktivitāti skaidro ar vispārējo pasīvo sabiedrības attieksmi pret politiku, kas nereti tiekot uzskatīta par "melnu procesu".

Hanovs prognozē, ka, salīdzinot ar 2013. gadu, šogad vēlētāju aktivitāte varētu būt lielāka. Viņš norāda, ka ''sociālo tīklu akumulētā neapmierinātība sāk veidot jaunu politisku kultūru''. Proti, dažādas vērtību kopienas, kas līdz šim bija vāji attīstītas, piemēram, sieviešu tiesību un seksuālā minoritāšu aizstāvji tagad nostiprinās digitālajā vidē. "Uz šo jauno fenomenu partijām nāksies mācīties adekvāti reaģēt," pauda Hanovs.

Savukārt kā portālam "Delfi" pastāstīja CVK pārstāve Kristīne Bērziņa, prognozēt vēlētāju aktivitāti vēlēšanās ir sarežģīti, jo tā atkarīga no ļoti daudziem faktoriem. Konkrētas prognozes par šī gada vēlēšanām viņa nesniedza, taču marta beigās CVK vadītājs Arnis Cimdars prognozēja, ka vēlētāju aktivitāte šajās vēlēšanās varētu būt 40% līdz 50%.