Cilvēki, kuriem festivāls ir darbs

Ir tādi cilvēki, kuri ierodas uz festivālu piektdienas pēcpusdienā un aizbrauc svētdien īsi pirms pusnakts. Ir arī tādi, kuriem festivāls sākas nedēļas un mēnešus iepriekš vai pat nekad tā īsti nebeidzas – viņi gādā, lai sabraukušajiem tūkstošiem būtu šovs, viņi būtu izgulējušies, informēti un citādi aprūpēti. Iepazīstinām ar desmit no viņiem – cilvēkiem aiz kadra.

Foto: Positivus Festival

1 “Positivus” lielās skatuves menedžeris Mihkels Sirelpū

Mihkels Sirelpū pirmoreiz "Positivus" apmeklēja 2010. gadā pēc drauga Ģirta Krastiņa uzaicinājuma. Krastiņš atbildēja par lielo skatuvi, bet igaunis Salacgrīvā ieradies jau trīs dienas iepriekš un gandrīz nedēļu laiski baudījis Baltijai netipisko 35 grādu karstumu. Īpaši atmiņā palicis enerģijas pilnais "Muse" koncerts.

Mihkels Sirelpū. Foto no personīgā arhīva

Nākamajā gadā Krastiņš mainīja amatu un brīvā vieta piedāvāta Mihkelam. Tā jau piekto gadu viņš atbild par to, lai lielajā skatuvē viss notiktu pēc plāna. Tas gan nenozīmē, ka pēc grupu, gaismotāju, apskaņotāju un citu izrīkošanas ballēšanās atlikta malā. "Pēc darba dodos uz "RedBull" skatuvi, kas ir vienīgā, kura vēl darbojas, kad es nestrādāju," atklāj Mihkels. Dažkārt pat vēl pagūst aizskatuvē pie sava vagoniņa ar komandu pacept gaļu. Igaunis smejas, ka tieši šī iemesla dēļ viņam nepieciešams asistents, kurš celtos sešos, lai viņš savukārt varētu pagulēt kādu stundu ilgāk.

Igaunis atklāj, ka pats aizvien vairāk spiests piedomāt pie tā, ko saka, jo viņa tautieši katru gadu festivālā ierodas aizvien lielākā skaitā. Tiesa, arī viņš pats ir līdzvainīgs – "Positivus" darbos ievilcis brāli un arī par asistentu pieņēmis igauni. Savukārt lielākās galvassāpes viņam darbā sagādājot latvieši. Citiem mūziķiem kaut kas saplīst vai sabojājas, bet ar latviešu zvaigznēm ir cita problēma – reiz tikušas uz skatuves, tās vairs nav dabūjamas prom. "Ja spēlē savējiem, ir tāda enerģija, ka vari spēlēt visu nakti. Tā nu latviešu grupām es ļoti nepatīku, jo es uz viņiem kliedzu un pat atslēdzu skaņu. Tāds ir mans darbs," smejas Sirelpū.

2 
Salacgrīvas aptieķniece Maiga Liepiņa

Maiga Liepiņa saimnieko divās Salacgrīvas aptiekās. Viena no tām atrodas viņas pašas privātmājā, kas ļauj sniegt palīdzību visu diennakti. Tā mēdz būt glābiņš ne tikai “Positivus” laikā, kad pilsētā ierodas tūkstošiem cilvēku, bet arī ikdienā, jo tuvākā dežūraptieka atrodas vien Ādažos.

3 Fotogrāfs Romāns Kundeckis

Romāns Kundeckis ir tas “Delfi” cilvēks, kurš tiek “Positivus” zvaigznēm vistuvāk – viņš jau sešus gadus  fotografējis mūziķu uzstāšanos uz lielākajām festivāla skatuvēm. Viņš pats norāda, ka tas nav darbs, bet gan iespēja vienlaikus baudīt mūziku un nodoties savai kaislībai – fotogrāfijai. “Foto ir sirdslieta un atslēgšanās no mana pamatdarba. Esmu izmēģinājis fotografēt visu ko, bet patlaban palikusi tieši koncertu un mūziķu fotografēšana – kur vēl var vienkopus dabūt tik daudz mūziķu kā festivālā? Turklāt mūzikas kvalitātes ziņā “Positivus” pārsist nevar.”

Romāns Kundeckis. Foto: DELFI

Kamēr kvēlākie fani viņu apskauž par iespēju tikt par dažiem metriem tuvāk skatuvei, viņš norāda uz mūzikas fotogrāfu ēnas pusēm. “Gandrīz visiem lielajiem māksliniekiem ir noteikums, ka bildēt drīkst tikai vienu līdz trīs pirmās dziesmas. Tad nu dažkārt gadās tā, ka man patīk kāda grupa, kuru labprāt paklausītos ilgāk, bet jāskrien uz nākamo skatuvi, jo citādi to nevarēs paspēt nobildēt,” stāsta fotogrāfs.

Par spīti jau tā stingrajiem noteikumiem dažkārt paši mūziķi fotogrāfu dzīvi sarežģī vēl vairāk. Kundeckis atminas, ka viens no vissarežģītāk bildējamajiem koncertiem bijis “Sigur Rós”, jo, pirmkārt, fotogrāfiem vieta ierādīta salīdzinoši tālu no skatuves, otrkārt, skatuvi apgaismojusi blāvi zaļa gaisma. “Tad nu sanāca šreka bildes no viena leņķa,” viņš smejas. Tikmēr esot arī mākslinieki, kuri fotogrāfu dēļ pirmajās trīs dziesmās sagatavojuši viskrāšņāko šovu.

4 “I Love You” skatuves saimnieks Bruno Roze

“I Love You” skatuve ir viena no tām vietām, kurp doties uzreiz pēc lielajiem vakara grandiem, kur nejauši ieklīst dienas vidū vai iet ļoti apzināti uz konkrētiem koncertiem un ikreiz saņemt pārsteigumu. Kopš pirmsākumiem tās saimnieka Bruno Rozes pamatideja bijusi parādīt Latvijas, Baltijas un nu jau arī citu valstu svaigākos jaunumus mūzikā.

Tagad mūziķu saraksts tiek veidots jau ļoti laicīgi, tos atlasot ziemas sezonas koncertos bārā. Kā stāsta skatuves saimnieks, jau janvārī grupu saraksts ir gatavs par 80 procentiem, un mūziķi, kuri vēlas spēlēt šī gada festivālā, faktiski visu jau ir nokavējuši.

5 Festivāla gaismotājs Ainārs Pastars

Kompānijas “NA” gaismotāja Aināra Pastara pienākumos ir rūpēties, lai visas grupas, kuras uzstājas uz “Lattelecom” skatuves, izskatītos tā, kā tās vēlas. Viņa galvenie instrumenti ir prožektori, lāzeri un dažādi ekrāni, taču atšķirībā no individuāliem koncertiem, festivālā zvaigznes nevar uzbūvēt skatuvi pēc savas patikas. Līdz ar to jānodrošina tādu kā gaismu bāzi, kura ir iekārta gaisā, bet mākslinieki ierodas ar savām, parasti uz zemes novietojamajām papildus gaismām.

Foto: NA

Pastara darbs sākas jau labu laiku pirms festivāla, mēģinot atrast kopsaucēju ar mūziķu gaismotājiem, lai maksimāli būtu ņemtas vērā visu dalībnieku vēlmes. Savukārt uz vietas ir jānodrošina gaismas dizains tiem, kam savu gaismotāju nav. Visinteresantākā pieredze bijusi, sadarboties ar “Kraftwerk”, kuru 3D projekcijas prasīja milzīga un ļoti stabila torņa izbūvi ar četriem projektoriem.

Viņš stāsta – “NA” ražotie prožektori paši par sevi pasaulē ir iekarojuši tādu statusu, ka nozares speciālistu vairums tos atpazīst un priecājas redzēt. “Tie ir ļoti dārgi, bet, tā kā mēs paši ražojam, tad mums tādu ir daudz. Tad nu reiz sanāca kuriozs, kad vienu lielo lukturi uzlikām kā galda lampu. Kāds atbraukušais čalis brīnījās, ka mēs nu gan esam bagāta kompānija, ja varam ar tādu apgaismot galdu. Kad teicām, ka mēs jau šīs iekārtas ražojam, viņš bija pārsteigts, jo nezinājis, ka tās nāk no Latvijas.”

6 Skolas saimniece Sanita Šlekone

Skolas direktora vietas pienākumu izpildītāja Sanita Šlekone pieredzējusi jau četrus “Positivus” festivālus, kuru laikā lielajā ēkā tieši blakus festivāla teritorijai tiek izguldīti un ēdināti ap 550 cilvēku. Īsi pirms tam no atvaļinājumiem skolā atgriežas liela daļa no skolas darbiniekiem un virtuvē rosās ēdināšanas uzņēmums, ar kuru skolai ir sadarbība.

Iesaistīti ir arī skolotāji, kuri pirms festivāla palīdz sagatavot klases festivāla apmeklētāju izmitināšanai, visas liekās mēbeles iznesot no klasēm. Tajās var palikt sākot no desmit cilvēkiem, bet lielākajās telpās – sporta un aktu zālē – šis cipars ir daudz lielāks.

Publika, kas izvēlas palikt skolā, esot tikpat dažāda, cik dažādi ir festivāla apmeklētāji – tie ir gan jaunieši, gan sabiedrībā pazīstami cilvēki. Lielākā daļa guļvietu rezervē jau drīz pēc iepriekšējā “Positivus” noslēguma, un jau janvārī gandrīz visas vietas ir aizņemtas, stāsta skolas pārstāve. Tāpat skola kalpo par atpūtas bāzi gandrīz 40 “Positivus” darbiniekiem, kuri uz maiņām atgūst spēkus, lai pēcāk atgrieztos darbā. 

7 Restorānu “Fazenda” saimnieks Artis Ulmanis

Restorānu tīkla “Fazenda” saimnieks Artis Ulmanis šovasar jau trešo gadu atbildēs par mūziķu un pašu “Positivus” darbinieku ēdināšanu.  Festivāla laikā teritorijā aiz lielās skatuves ar armijas tipa lauku virtuvi izlīdzēties nevarot un tiek uzbūvēta tāda pati virtuve, kāda ir restorānā, jo trīs ēdienreizes jānodrošina kopumā gandrīz 300 cilvēkiem.

"Fazenda". Publicitātes foto.

Viņš atklāj, ka māksliniekiem ir iespēja izvēlēties starp gaļēdājiem, veģetāriešiem un vegāniem domātiem ēdieniem, taču ēdienkarti plāno paši restorāna darbinieki un pārāk lielas iespējas izvēlēties, ko katra zvaigzne vēlētos ēst, gan neesot. Aptuveni 20 cilvēku lielā “Fazendas” komanda gan pielāgojas, lai mūziķi, kuru ierašanās un uzstāšanās laiks ir dažāds, varētu paēst tad, kad viņiem ir visērtāk.

Restorāna saimnieks festivālu apmeklējis, arī pirms tajā strādājis pats, un norāda, ka galvenā atšķirība ir tā, ka tagad māksliniekus var ne tikai redzēt uz skatuves, bet arī aiz tās. Daudzi nākot uz virtuvi pateikt paldies. Piemēram, pērn par maltīti pateicies arī pats “Positivus” galvenais hedlaineris, veģetārietis Roberts Plānts. “Mēs jau arī esam mākslinieki, kuri savu mākslu piedāvā viņiem,” saka Ulmanis. 

8 "Positivus" lielās aizskatuves menedžere Ginta Vitkovska

Ginta Vitkovska rūpējas par visu lielāko mākslinieku, kā arī viņu pavadošo kolektīvu labsajūtu īsi pirms, kā arī pēc viņu uzstāšanās. Šajā kategorijā ietilpst visi, kuri spēlē uz "Lattelecom" skatuves, kā arī daži skaļākie vārdi no "Nordea" un "Palladium" skatuvēm. Citu starpā pērn apkalpoti "Placebo", "Kasabian" un Roberts Plānts.

Lielākajām grupām pavadošais personāls parasti ierodas jau iepriekšējā dienā vai agrā rītā, kamēr tūres menedžeris mēdz atbraukt nedaudz vēlāk, bet paši mākslinieki vien pavisam neilgi pirms kāpšanas uz skatuves. "Aizskatuvē katram ir sava mājiņa, bet pa vidu mums ir kopējā telts, kur viņi var satikties parunāties, iedzert kafiju vai aliņu." Vitkovska stāsta, ka lielās zvaigznes brīvajā laikā biežāk izvēlas palikt teltī, bet ir gadījumi, kad arī viņi ienirst pūlī.

Lielajam vairumam viss, kas nepieciešams, ir neliela telpa, kur saģērbties, uzkrāsoties, noskaņoties koncertam un atpūsties pēc tā. "Mūsu gadījumā tas ir konteiners vai telts, kurā iekšā jābūt dīvānam, galdam, spogulim, kādām ēdamām lietām un dzērieniem. Dažkārt prasībās no mākslinieku puses iekļauts papildu apsargs, viegli pieejams ārsts vai masieris." Telšu iekārtošanai tiek pieaicināti arī interjera dizaineri, lai četras baltās sienas pārvērstu pēc iespējas mājīgākās telpās, viņa atklāj. 

Ir arī īpatnējas prasības, piemēram, "Bastille" savulaik gribējuši ķīniešu laimes kaķīti, kas māj ar ķepu, kā arī fotošopētu fotogrāfiju, kurā viņi ir gultā ar kādu slavenību. Protams, viņi to arī dabūjuši un bijuši tik sajūsmināti par rezultātu, ka paņēmuši foto līdzi.

9 Salacgrīvas “Statoil” darbiniece Līga Riņķe

Festivālu gars degvielas uzpildes stacijā “Statoil” jūtams jau nedēļu iepriekš, kad ir Jūras svētki. Savukārt “Positivus” apmeklētāji pilsētiņā ieplūstot jau trešdienā, stāsta Līga Riņķe. “Tā nav ikdiena, tas ir daudz vairāk, pilsētā pozitīvisms ienāk. Jo cilvēki to gaida,” viņa atklāj.

Tā kā tieši blakus degvielas uzpildes stacijai ir autoosta, tad daudziem, ierodoties Salacgrīvā un pametot pilsētu, šī ir pirmā pieturvieta. Savukārt visu festivāla laiku “Statoil” rindas pēc hotdogiem un kafijas gandrīz ne brīdi nebeidzas, miers iestājas tikai pirmdienas vakarā, stāsta Riņķe. Gadu laikā klientu skaits šajās dienās audzis vairākkārt, un līdz ar to arī karstmaižu, sviestmaižu, kafijas un ūdens krājumi ik gadu ir jāpalielina. Tomēr vēl ne reizi noliktava nav iztukšota.

Attiecīgi “Positivus” nedēļas nogalē tiek palielināts arī uz vietas strādājošo skaits, kad ierodas kolēģi no Rīgas, Valmieras, Limbažiem un Ādažiem.  Riņķe atklāj, ka pirms dažiem gadiem uz nakts maiņu darbiniekiem pat bijis jābrauc ar motorolleriem, jo ar automašīnām nav bijis iespējams tikt. “Kad viss beidzas, ir tāds tukšums. Tad sakām, ka pēc 365 dienām viss sāksies atkal,” viņa stāsta.

10 Elīna Liepiņa. Pavada un uzņem mūziķus

Runājot par grupas pavadošajiem cilvēkiem, angļu valodā tiek lietots vārds "host", mājas viesībās to sauktu par namatēvu vai namamāti. Tas arī ir tuvu patiesībai – uzņemt ciemiņus tik jauki, lai viņi gribētu atgriezties un arī citiem stāstītu tikai labu par šo festivālu. 

Elīna Liepiņa festivāla “Positivus” grupas Latvijā uzņēmusi jau vairākas reizes. Viņa pavadījusi grupu “Imagine Dragons” un meiteņu mīluli King Charles divus gadus pēc kārtas. Arī šogad viņas aprūpē būs kāds no ārvalstu māksliniekiem, taču pagaidām viņa vēl nezina, kurš. 

Foto no personīgā arhīva

“Tas ir gan interesants, gan ļoti atbildīgs darbs,” stāsta Elīna. “Mēs zinām savus pienākumus, bet jābūt gataviem arī nestandarta situācijām.“ Viņas darbs sākas brīdī, kad Rīgas lidostā nosēžas lidmašīna ar māksliniekiem, un beidzas, kad pēc labi nospēlēta koncerta viņi atkal sēžas lidmašīnā un dodas tālāk. Dienās, ko mūziķi pavada Latvijā, viņai jābūt gatavai atrisināt jebkuru radušos vajadzību, no grupas nokļūšanas viesnīcā līdz labāko Rīgas restorānu rekomendācijām. “Drusku pat jāspēj paredzēt uz priekšu, ko viņi gribēs,” darba specifiku raksturo Elīna.  

Būtiski šajā darbā ir sajust robežu, kad viesiem esi vajadzīgs un kad sākas viņu pašu laiks. Maldīgi domāt, ka šis pienākums saistīts ar uzdzīvi un tusiņu kopā ar zvaigznēm. Ir bijuši gadījumi, kad grupa uzaicina pavadīt viņus uz restorānu vai kur citur, bet tas nav obligāts pienākums. 

Grupa “Imagine Dragons” Latvijā ieradās brīdī, kad strauji auga viņu popularitāte. Atbraukuši, daži no grupas dalībniekiem vienkārši gribējuši atpūsties, bet citi – doties pusdienās. Elīna ieteikusi “3 pavāru restorānu”, pēc kura apmeklējuma viesi, starp citu, pieredzējuši gardēži, atgriezušies absolūtā sajūsmā, ar ēdienbilžu pilniem telefoniem. 

Vēl Elīna atceras, kā kopā ar “Imagine Dragons” braukuši uz Salacgrīvu. Grupas pavadošais personāls bijis šokā par viņuprāt šauro Via Baltica ceļu, arī par vietējo braukšanas kultūru, kas atšķiras no tā, kāda tā ir ASV. 

Elīna un King Charles. Foto no personīgā arhīva

Savukārt ar King Charles Elīnu saista īpašs stāsts. Viņa “karali” pavadījusi divas reizes festivālā “Positivus” un, sagaidot 2013. gadu, koncertzālē “Palladium”. “Jau tā kā puspaziņas,” sadarbību ar Latvijā iemīļoto mūziķi raksturo Elīna. “Jau otrajā reizē, satiekoties lidostā, viņš atcerējās manu vārdu. Tas bija ļoti patīkami.” 

Viņa mūziķim arī mācījusi dažas frāzes latviešu valodā, ko teikt uz skatuves, trenējusi pareizu izrunu. Elīna arī uzsver – gan pats King Charles, gan viņa pavadošā grupa pirms uznāciena publikas priekšā ļoti gatavojas, pat nedaudz uztraucas, strādā ar simtprocentīgu atdevi.  Un, protams, mūziķis allaž ir atgādinājis – viņam ļoti patīk latviešu meitenes.