Kā "dārza svētki" kļuva par prestižāko festivālu Baltijā 

Foto: Inga Plūme

1 Tas izplešas!

"Bija laiki, kad daudz nebija – kedas, bikses un krekls," dzied Gundars Rullis skaistajā "Alis P" dziesmā "Arī panki precas". Diezgan trāpīgi, ja runājam par pirmo "Positivus", kad, kā stāsta Ģirts Majors, organizētāji paši gājuši palīgā pie žoga celšanas. Tie, kuri pabija festivālā 2007. gadā, atceras to kā mīlīgus dārza svētkus. Par to, ka nāksies pārcelties otrpus šosejai, lai iekārtotu tur milzīgu telšu pilsētiņu un autostāvvietu, neviens ij nesapņoja. 

Piedāvājam interaktīvu karti, kas aptuveni parāda, kā "dārza svētki" pletās, pletās, līdz izpletās pāri visai Ziemeļsalacgrīvai.


2007 2008 2010 2012 2015

2 Deviņos gados: no 500 līdz 17 000 telšu iemītnieku

Pērn telšu pilsētiņas iemītnieku skaits sasniedzis 17 tūkstošus, stāsta "Positivus" direktore Ieva Irbina. Salīdzinājumam – Salacgrīvas pastāvīgo iedzīvotāju skaits ir aptuveni trīs tūkstoši. 

Lai telšu pilsētiņā varētu orientēties un nepazust (jo skaidrs, ka festivāla gaisotne reibina un apmaldīties ir daudz vieglāk), "Positivus" ir ieviesis "ielu principu". Atceries, kurā ielā tu dzīvo!


Foto: HELITEC

3 Cilvēku skaits pieaug, bet pārkāpumu skaits mazinās

Kliedējot stereotipus, ka tipisks rokfestivāla apmeklētājs ir riktīgs policijas klients, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes boss Artis Velšs slavē "Positivus" kā vietu, kuras apmeklētāji gan paši ir pozitīvi noskaņoti, gan vēlas netraucēt citiem izbaudīt pozitīvo gaisotni.

Apmeklētājiem neredzama paliek policijas un citu iestāžu rosība, lai pēc iespējas novērstu sastrēgumus un no tiem izrietošo paniku un nekaunību satiksmē. Ik gadus pirms festivāla notiek sapulce par to, kā novirzīt, piemēram, kravas auto kustību apkārt Salacgrīvai.

Festivāla laikā pēdējos gados strādā vairāki simti policijas darbinieku.

4 Ir grupas, kuras vairākkārt pateica "nē", bet tomēr atbrauca

Latvietis labāk par izlases vīriem zina, kā jāspēlē hokeju, un labāk par politiķiem zina, kā jāvada valsti. Un, protams, ka šo deviņu iepriekšējo festivālu laikā mēs visi esam vairākas reizes izsaukušies: "Nu kāpēc tas Majors nejēdz atvest ["Cure", "Pixies", "Killers", "Black Keys" – ko nu katrs šajā izsaucienā mēdz ielikt]!"

Nu te viņš arī atbild uz to, kāpēc viss notiek tā, kā notiek, un kā šo gadu laikā viss mainījies uz sakārtotākas pasaules pusi…

5 Uz ielas viens vientuļš "SonyEricsson"…

Andis Zusts, "Positivus" līdzīpašnieks, atceras, ka 2007. gadā visa atrakciju iela bija tukša, pareizāk sakot, tur bija viena "SonyEricsson" telts. Kā zināms, tagad tur var lekt bumbiņās, pacelt striķos iesietas automašīnas, spēlēt futbolu, tērptam plastmasas lodē, un ko gan tik vēl ne.

Savukārt "Aerodium" vēja tunelis tā arī nekad neparādīsies "Posituvus", lai kā to gribētu…

6 …Un priedes kļuva par krūmiem

To, cik ļoti atšķiras 2007. gada "dārza svētki" un milzīgais pēdējo gadu festivāls, šķiet, vislabāk saprot skatuvju iekārtotāji. Pēdējos gados tā ir pazīstamā Latvijas gaismu un skatuvju kompānija "NA". Lai iekārtotu lielo skatuvi – konstrukcijas jeb tā sauktās fermas, gaismu iekārtas, apskaņošanas sistēmas, – plānošana notiek mēnešiem ilgi un montāža prasa vairākas dienas.

"Positivus" organizētāji mēdz jokot, ka, salīdzinot attēlus ar 2007. gada galveno skatuvi un 2015. gada galveno skatuvi, varot rasties iespaids, ka sākotnēji to ieskāva priedes, bet nu – nelieli krūmi. Vai arī tu vari to saskatīt?

7 Kas gan būtu hipsteru festiņš bez varena tviterkonta?

Domājams, visiem ir skaidrs, ka "Positivus" nav tikai ambrāža, kas notiek dažas dienas jūlija trešajā nedēļas nogalē. Organizētājiem tas ir cītīgs darbs visa gada garumā, un sociālo tīklu statistika ir uzskatāms piemērs, kā šī rosība notiek. "Delfi" paurķējās pa "Twitter" dzīlēm un apkopoja šādus tādus raibus faktus:

8 Viss jūsu ērtībai!

Ir tāda anekdote, ka īsts panks nezina, vai viņš ir puisītis vai meitenīte, jo nekad nav novilcis bikses. 

Daļa Latvijas rokfestivālu apmeklētāju atceras vecos labos laikus, kad tādos festivālos kā "Tabūns", "Trincstoka" vai "Zvērā" lielākajai daļai apmeklētāju tiešām nebija ne mazākās vajadzības pēc komforta. Taču kapitālisms un patērētāju sabiedrība ir salauzusi mūsu postpadomju dumpīgumu, un te nu ir pāris raibu faktu, cik jauki "Positivus" par mums rūpējas.

9 Divu dienu vietā trīs – kā tas notika?

"Tas bija Ģirts, kurš teica, ka mums vajag trīs dienu festivālu," atceras festivāla direktore Ieva Irbina. Esot bijušas intensīvas diskusijas, vai klāt jāliek ceturtdiena vai svētdiena. 

Lēmums esot izrādījies pareizs. Līdz šim nevienu gadu svētdienas naktī uz galveno izpildītāju pie lielās skatuves neesot bijis mazāk ļaužu nekā piektdien vai sestdien. Kas gan zina – varbūt nav tālu tas laiks, kad Salacgrīva uz dienām astoņām metīsies festivāla mutulī, kā tas notiek ar Budapeštu "Sziget Festival" laikā?!

10 Desmitais gads – ko tu vēl līdz šim nebūsi piedzīvojis!

Kas tad tas par desmitgades projektu, ja jubilejas festivāls vēl nemaz nav noticis, pamatoti var aizrādīt kāds piekasīgāks lasītājs. Taisnība! Bet organizatori jau labi zina, kas paredzēts…!