sadarbībā ar

Latvijas valsts dibinātāji


“No augstā balkona pie skatuves ritinājas Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs. Parādās tas arī otrā pusē, un arī pār visu skatuvi tiek viņš izplests. Viss ir kārtībā. Var nākt tie, kas atnes mums Latvijas Republiku.” Tā žurnālists Arturs Bērziņš “Jaunākajās Ziņās” dienu vēlāk aprakstīja pēdējos mirkļus pirms svinīgās Latvijas valsts pasludināšanas sēdes. Kas tad bija tie, kuri “atnesa mums Latvijas Republiku” 1918. gada 18. novembrī?

Saskaņā ar latviešu politisko partiju sarunās iepriekšējās dienās panākto vienošanos Latvijas neatkarību pasludināja jaunizveidotā Latvijas Tautas padome, kuru veidoja astoņu partiju un Latgales Zemes padomes pārstāvji. Tautas padomē tobrīd bija 38 delegāti no partijām un organizācijām, kā arī padomes priekšsēdētājs Jānis Čakste, kuru amatā ievēlēja, viņam klāt neesot.

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs pirms svētkiem laidis klajā grāmatu “Latvijas valsts dibinātāji”, kas pirmoreiz vienuviet ļauj ielūkoties visu 39 pirmo Tautas padomes delegātu – Latvijas valsts dibinātāju – dzīvesstāstos. Grāmatu veido Cēsu Vēstures un mākslas muzeja speciālista vēsturnieka Tāļa Pumpuriņa biogrāfiskās esejas par katru no valsts dibinātājiem, kas tapušas sadarbībā ar Latvijas Nacionālā vēstures muzeja speciālistiem Tomu Ķikutu un Imantu Cīruli. Biogrāfijās īpaša uzmanība pievērsta valsts tapšanas izšķirošajiem mirkļiem 1917.–1919. gadā, taču vienlaikus dota iespēja iepazīt Latvijas tēvu dibinātāju mūžu, kontaktu loku un politiskos uzskatus arī pirms un pēc Latvijas dibināšanas. Grāmatu papildina bagāts fotogrāfiju klāsts un ievadeseja, kurā skaidroti Latvijas politiskās elites tapšanas ceļi – tas, kādās institūcijās, domubiedru grupās un partijās tad satikās topošie latviešu politiķi.

“Delfi” piedāvā iespēju vaigā ieraudzīt Latvijas valsts dibinātājus un ielūkoties viņu dzīvesstāstos. 

Latvijas valsts dibinātāju vidū bija gan plaši pazīstami latviešu politiķi un sabiedriskie darbinieki, gan arī cilvēki, kuriem 18. novembris bija vienīgā zvaigžņu stunda. Līdzās Kārlim Ulmanim, Gustavam Zemgalam, Miķelim Valteram, Paulam Kalniņam, Jānim Akurateram uz skatuves bija arī Jānis Ampermanis, Jānis Bērziņš, Pēteris Murītis, Kārlis Albertiņš un citi maz pazīstami politisko partiju aktīvisti. Latvijas Tautas padome tobrīd vienoja ne tikai atšķirīgu politisko uzskatu piekritējus, bet arī dažādu paaudžu, sociālo un profesionālo grupu pārstāvjus.

Valsts dibinātāji vidēji bija par desmit gadiem jaunāki nekā 13. Saeimas deputāti – 37,8 gadus veci. Tas izskaidrojams ne tikai ar mazāku vidējā mūža ilgumu pirms simt gadiem. Ja šodien jaunākajam Saeimas deputātam ir 26 gadi, Bruno Kalniņam, vienam no valsts dibinātājiem, 1918. gadā bija tikai 19. Samērā daudz valsts dibinātāju vidū bija arī divdesmit- un trīsdesmitgadnieku. Vecākais Tautas padomes delegāts bija tās priekšsēdētājs Jānis Čakste, kuram 1918. gada septembrī bija apritējuši 59 gadi. Iemesli šim itin raibajam Tautas padomes sastāvam bija vairāki – gan relatīvi neilgā latviešu politiskās darbības pieredze, gan steiga, kādā tika gatavota Latvijas valsts dibināšana, gan arī tas, ka kara un pārmaiņu laikos valsts dibināšanas priekšplānā izvirzījās jauna, enerģiska paaudze, kura uzņēmās iniciatīvu veidot labāku nākotni. Vienlaikus valsts dibinātāju vidū bija gan cilvēki, kas saistīti ar ilgas tradīcijas mantojušām latviešu organizācijām, tādām kā Rīgas Latviešu biedrība un Jelgavas Latviešu biedrība, gan arī Jaunās strāvas aktīvisti un pirmie latviešu marksisti, gan arī 1905. gada revolūcijas dalībnieki.

Latvijas Tautas padomes izveidotāji bija gan juristi un baņķieri, gan agronomi un zemnieki, gan arī skolotāji, rakstnieki, ārsti, zinātnieki, žurnālisti, inženieri un uzņēmēji. Profesionālās pieredzes daudzveidība daudziem Tautas padomes locekļiem ļāva aktīvi iesaistīties dažādās Latvijas Pagaidu valdības darba nozarēs. Tāpat plaša bija iegūtās izglītības ģeogrāfija – Rīgas, Tērbatas (Tartu), Pēterburgas un Maskavas universitāšu un institūtu izglītība papildināja galvenokārt 1905. gada emigrantu iegūtās zināšanas Cīrihē, Bernē, Vīnē, Berlīnē, Leipcigā un citviet.

Tā kā Latgale ilgstoši bija atšķirta no kādreizējās Baltijas guberņās – Vidzemē un Kurzemē – notiekošajiem ekonomiskajiem, sociālajiem un politiskajiem procesiem, Latgales novadu Rīgā 18. novembrī pārstāvēja tikai viens delegāts – Staņislavs Kambala. Turpmāk Tautas padomes darbā gan aktīvi iesaistījās arī citi latgalieši. Daudz valsts dibinātāju nākuši no Lejaskurzemes – Liepājas apkārtnes, Zemgales, arī Rīgas un apkārtnes, kā arī Vidzemes centrālās un ziemeļu daļas. Varbūt laiks arī katra novada iedzīvotājiem atrast savā novadā dzimušos vai tur strādājušos Latvijas valsts dibinātājus? Amerikā ap tās tēviem dibinātājiem (foundingfathers) gadu desmitiem izveidojies pat savdabīgs vēstures un piemiņas lietu kults; arī Lietuvā plaši tiek pieminēti 20 neatkarības deklarācijas parakstītāji, kuriem iekārtota pat īpaša vēstures ekspozīcija. Laiks atcerēties mūsu valsts dibinātājus. 

Izstāde un grāmata tapusi Latvijas valsts simtgades projektā “Latvijas gadsimts”. 

Svinot valsts svētkus, aicinām iepazīties arī ar “Delfi” projektu

Jānis Čakste (1859-1927)

Jānis Čakste. 1920. gadi. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

13.09.1859. Dzimis Lielsesavas Čakstu Zirņos saimnieku ģimenē Mācījies Jelgavas Sv. Annas elementārskolā un Jelgavas ģimnāzijā.

1882.–1886. Studē Maskavas Universitātes Juridiskajā fakultātē.
1887.–1901. Jelgavas Latviešu biedrības priekšnieks.
1888. Iegūst zvērināta advokāta palīga tiesības Jelgavā.
1906. Ievēlēts par Krievijas Valsts domes deputātu no Kurzemes guberņas.
1917. Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas priekšsēdētājs, līdzdarbojas Latviešu pagaidu nacionālās padomes dibināšanā.
17.11.1918. Latvijas Tautas padome Jāni Čaksti, viņam klāt neesot, ievēl par prezidija priekšsēdētāju.
18.11.1918. Latvijas Republikas pasludināšanas sēdē nepiedalās, atrodas savās lauku mājās.
11.1918.–06.1919. Latvijas Tautas padomes pilnvarotais pārstāvis ārvalstīs.
13.07.1919. Uzņemas Latvijas Tautas padomes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanu Rīgā.
01.05.1920. Ievēlēts par Satversmes sapulces priekšsēdētāju.
1922–1927. Latvijas Valsts prezidents (ievēlēts divreiz).
14.03.1927. Miris Rīgā, apbedīts Rīgas Meža kapos.


Jānis Ampermanis (1889–1942)

Jānis Ampermanis. 1920. gadi. No grāmatas “Kalpaka bataljons: karavīru attēlu sakopojums”. Rīga, 1939. gads.

18.01.1889. Dzimis Kārķu pagasta Žīguros saimnieku ģimenē.
1906.–1908. Mācās Veckārķu pagastskolā un Valkas pilsētas skolā.
1914.–1915. Piedalās 1. pasaules karā Krievijas armijas sastāvā, apbalvots ar Jura krusta IV un III šķiru.
05.1917. Piedalās Latviešu zemnieku savienības dibināšanā.
17.11.1918. Iecelts Latvijas Tautas padomē no Latviešu zemnieku savienības.
01.1919. Iestājas kā brīvprātīgais Latviešu atsevišķajā (Studentu) rotā1920–1940 Pēc Neatkarības kara Kārķu pagasta padomes un valdes priekšsēdētājs, 7. Valkas aizsargu pulka 3. rotas komandieris.
14.06.1941. Deportēts uz Sevurallaga labošanas darbu nometni Sverdlovskas apgabalā Krievijas PFSR.
27.06.1942. Sodīts ar nāvi.

 


Jānis Akuraters (1876–1937)

Jānis Akuraters. 1919. gads. Latvijas Nacionālais arhīvs

13.01.1876. Dzimis Dignājas pagasta Jaunzemjos mežsarga ģimenēMācījies Biržu pagasta skolā un Jēkabmiesta pilsētas skolā.
1898.–1903. Strādā par skolotāju Elkšņos, Iršos, Jumurdā un Rīgā.
1903. Brīvklausītājs Maskavas Universitātes Juridiskajā fakultātē.
1905.–1907. Par līdzdalību revolūcijā vairākkārt apcietināts.
1907.–1908. Nometinājumā Pleskavas guberņā, vēlāk emigrācijā Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā.
1916.–1917. Dien latviešu strēlnieku pulkos, piedalās Ziemassvētku kaujās.
1917. Piedalās Latviešu pagaidu nacionālās padomes dibināšanā.
17.11.1918. Iecelts Latvijas Tautas padomē no Latviešu nacionāldemokrātu partijas.
12.1919.–04.1920. Izglītības ministrijas Mākslas departamenta direktora vietas izpildītājs.
1922.–1936. Strādā laikraksta “Jaunākās Ziņas” redakcijā.
1930.–1934. Rīgas Radiofona direktors.
1937. Tēvzemes balvas literatūrā laureāts.
25.07.1937. Miris Rīgā, apbedīts Rīgas Meža kapos.


Jānis Bērziņš (1894–1949)

Jānis Bērziņš. 1930. gadi. Fotogrāfs Roberts Cielava. No grāmatas “Kalpaka bataljons: karavīru attēlu sakopojums”. Rīga, 1939. gads.

19.02.1894. Dzimis Rencēnu pagasta Vecostermaņos saimnieku ģimenē.
20. gs. sākums. Mācās Rencēnu pagastskolā un Valmieras pilsētas skolā.
1911.–1914. Strādā par lopkopības instruktoru Vidzemē.
17.11.1918. Iecelts Latvijas Tautas padomē no Latviešu zemnieku savienības.
1918.–1919. Kareivis Kalpaka bataljona Cēsu rotā, no 1919. gada novembra Studentu rotā. 
1920.–1928. Saimnieko Rencēnu pagasta Vecostermaņos, darbojas vietējās sabiedriskajās organizācijās, 1928. gadā tiesāts par Rencēnu krājaizdevu sabiedrības naudas izšķērdēšanu.
1929.–1941. Dzīvo Gulbenē, vada saldumu ražotni un veikalu Tirgoņu ielā 12.
1941. Pārceļas uz dzīvi Valmierā.
13.06.1949. Miris Rūjienas pagasta Mežuļos, apbedīts Rūjienas Bērtuļa kapos.


Edmunds Freivalds (1891–1922)

Edmunds Freivalds. 1920. gadu sākums. Fotogrāfs Mārtiņš Lapiņš. Rakstniecības un mūzikas muzejs (RTM 297133)

02.08.1891. Dzimis Liepājā žurnālista, grāmatu izdevēja un baptistu sludinātāja Kārļa Freivalda ģimenē.
1910. Absolvē Liepājas Nikolaja ģimnāziju.
1910.–1915. Studē filoloģiju Odesas Universitātē un tieslietas Maskavas Universitātē.
1916.–1917. Laikrakstu “Baltija” un “Līdums” redaktors.
17.11.1918. Iecelts Latvijas Tautas padomē no Latviešu zemnieku savienības.
03.1919.– 03.1920. Neatkarības kara laikā Liepājā dibina un vada Latvijas preses biroju “Latopress”. 
1920.–1922. Ārlietu ministrijas Informācijas departamenta direktora palīgs un laikraksta “Brīvā Zeme” redaktors.
06.08.1922. Noslīkst peldoties Bulduros, apbedīts Rīgas Lielajos kapos.




Vilis Gulbis (1890–1942)

Vilis Gulbis. 1919. gads. Latvijas Nacionālais arhīvs


23.09.1890. Dzimis Jaunsātu muižā kalēja ģimenē.
–1909. Mācās Tukuma pilsētas skolā un Mironova komercskolā Rīgā.
1909.–1914. Studē Rīgas Politehniskajā institūtā lauksaimniecību, iegūst agronoma grādu.
1917. Vidzemes guberņas Pārtikas komitejas valdes priekšsēdētājs.
05.1917. Piedalās Latviešu zemnieku savienības dibināšanā.
17.11.1918. Iecelts Latvijas Tautas padomē no Latviešu zemnieku savienības.
1919.–1920. Apgādības ministrijas Iekšējās apgādības departamenta direktors. 
1928.–1934. 3. un 4. Saeimas deputāts. 
1928.–1934. Vairākkārt zemkopības ministrs. 
1933.–1934. Izglītības ministrs. 
1934.–1939. Iekšlietu ministrs.  Kārļa Ulmaņa autoritārajā valdībā. 
10.1940. Apcietināts un deportēts uz Krievijas PFSR. 
19.01.1942. Nošauts Astrahaņas cietumā.
  


Pēteris Murītis (1891–1924)

Pēteris Murītis. 1919. gads. Latvijas Nacionālais arhīvs

27.03.1891. Dzimis Arakstes pagasta Mazpēteros zemnieku ģimenē.  
Līdz 1911. Mācās Ata Ķeniņa reālskolā Rīgā un Jelgavas reālskolā. 
1911.–1915. Studē Rīgas Politehniskā institūta Lauksaimniecības nodaļā. 
1915. Sāk strādāt par Rūjienas Zemkopības biedrības lauksaimniecības tautskolas pārzini (direktoru). 
05.1917. Piedalās Latviešu zemnieku savienības dibināšanā, ievēlēts par tās Centrālās padomes locekli. 
17.11.1918. Iecelts Latvijas Tautas padomē no Latviešu zemnieku savienības. 
1919.–1924. Valmieras apriņķa valsts zemju inspektors un Valmieras divgadīgās lauksaimniecības skolas pārzinis. 
19.12.1924. Dzīvoklī Valmierā Pēteri Murīti sašauj kolēģis.  
20.12.1924. Pēc operācijas miris no gūtajiem ievainojumiem, apbedīts Rūjienas Skudrītes kapsētā.
  


Oto Nonācs (1880–1942)

Oto Nonācs. 1919. gads. Latvijas Nacionālais arhīvs

12.03.1880. Dzimis Bērzaunes pagasta Brencēnos saimnieku ģimenē. 
1888.–1896. Mācās Lipšu pagastskolā un Bērzaunes draudzes skolā. 
1900. Absolvē skolotāju semināru Rīgā. 
1905.–1911. Studē komerczinības Rīgas Politehniskajā institūtā.
1915.–1918.Laikraksta “Līdums” redaktors Valkā, kur 1917. gadā piedalās Latviešu zemnieku savienības un Latviešu pagaidu nacionālās padomes dibināšanā.  
17.11.1918. Iecelts Latvijas Tautas padomē no Latviešu zemnieku savienības. 
1919. Laikrakstu “Tautas Balss” un “Valdības Vēstnesis” redaktors. 
1920.–1928. Satversmes sapulces, 1. un 2. Saeimas deputāts.
1935.–1939. Žurnāla “Latvijas–Igaunijas Biedrības Mēnešraksts” redaktors.
14.06.1941. Apcietināts un deportēts uz Krievijas PFSR.
21.02.1942. Miris Vjatlaga labošanas darbu nometnē Kirovas apgabalā.
 


Nikolajs Svemps (1889–1944)

Nikolajs Svemps. 1920. gads. Latvijas Nacionālais arhīvs

19.07.1889. Dzimis Beļavas pagasta Baranos zemnieku ģimenē, gleznotāja Leo Svempa brālis Beidzis pamatskolu (ministrijas skolu), saimniekojis tēva mājās".
17.11.1918. Iecelts Latvijas Tautas padomē no Latviešu zemnieku savienības. 
1929. Nopērk Vārgaļu ūdensdzirnavas Stāmerienas pagastā un strādā par dzirnavnieku. 
1941.–1944. Vācijas okupācijas laikā atbalsta komunistisko pretošanās kustību.
03.1944. Nikolaju Svempu apcietina nacistiskās Vācijas drošības iestādes, viņš iet bojā ieslodzījumā Rīgas Centrālcietumā.








Kārlis Ulmanis (1877–1942)

Kārlis Ulmanis. 1918.–1919. gads. Fotogrāfs Mārtiņš Lapiņš. No laikraksta “The Times Weekly Edition”, 07.11.1919

04.09.1877. Dzimis Bērzmuižas pagasta Pikšās saimnieku ģimenē.
1902.–1905. Studē lauksaimniecību Cīrihē un Leipcigā.
1905. Kauguru Lauksaimniecības biedrības lopkopības instruktors.
12.1905. Par līdzdalību revolūcijā apcietināts un ieslodzīts Pleskavas cietumā.
1906.–1913. Trimdā Vācijā un ASV.
1913. Atgriežas Latvijā, strādā par agronomu Valmierā.
04.1917. Ievēlēts par Vidzemes guberņas vicekomisāru. Organizē Latviešu zemnieku savienību.
1917.–1918. Piedalās Demokrātiskā bloka un Latvijas Tautas padomes izveidošanā.
17.11.1918. Iecelts Latvijas Tautas padomē no Latviešu zemnieku savienības.
18.11.1918.–11.06.1921. Latvijas Pagaidu valdības Ministru prezidents.
24.12.1925.–15.05.1934. Vairākkārt iecelts par Ministru prezidentu.
1927. Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru.
15.05.1934. Veic valsts apvērsumu un kļūst par autoritāru Ministru prezidentu.
11.04.1936. Pārņem arī Valsts prezidenta pienākumus.
22.07.1940. Deportēts uz Krievijas PFSR, nometināts Vorošilovskā (tagad Stavropole).
20.09.1942. Miris Krasnovodskas cietumā Turkmēnijas PSR.


Miķelis Valters (1874–1968)

Miķelis Valters. 1919. gads. Fotogrāfs Juris Bokums. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

25.04.1874. Dzimis Liepājā ostas strādnieka ģimenēMācījies Liepājas Sv. Annas baznīcas elementārskolā, vēlāk Liepājas reālskolā.
1899. Dodas trimdā pēc notiesāšanas par līdzdalību Jaunās strāvas kustībā. Ar domubiedriem Londonā nodibina Vakareiropas latviešu sociāldemokrātu savienību.
1900.–1904. Studē Bernes un Cīrihes Universitātē Šveicē.
1903. Latviešu sociāldemokrātu savienības dibinātājs, publiski izvirza nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti.
05.1917. Pēc atgriešanās Latvijā piedalās Latviešu zemnieku savienības dibināšanā.
1917.–1918. Viens no Demokrātiskā bloka organizētājiem un vadītājiem Rīgā.
17.11.1918. Iecelts Latvijas Tautas padomē no Latviešu zemnieku savienības.
19.11.1918.–31.08.1919. Latvijas Pagaidu valdības iekšlietu ministrs.
1920.–1925., 1934.–1940. Latvijas sūtnis Itālijā, Francijā, Spānijā, Portugālē, Polijā, Beļģijā, Luksemburgā.
1940.–1968. Dzīvo Šveicē un Francijā.
27.03.1968. Miris Nicā, Francijā, apbedīts Cimetiere de l’Est kapsētā.


Kārlis Vanags (1883–1942)

Kārlis Vanags. 1919. gads. Latvijas Nacionālais arhīvs

29.03.1883. Dzimis Smiltenes pagasta Buliņos saimnieku ģimenē.
–1904. Mācās vietējā pagastskolā, Valmieras proģimnāzijā, Rīgas pilsētas reālskolā.
1904.–1916. Studē komerczinības Rīgas Politehniskajā institūtā, studiju laikā sāk strādāt Rīgas kredītiestādēs.
17.11.1918. Iecelts Latvijas Tautas padomē no Latviešu zemnieku savienības.
1919. Iecelts par Valsts kases pārvaldnieku, vēlāk par Valsts kases departamenta direktoru.
1923.–1926. Latvijas Bankas galvenā direktora vietnieks.
1926.–1940. Latvijas Bankas galvenais direktors.
14.06.1941. Arestēts un deportēts uz Krievijas PFSR.
09.06.1942. Nošauts Usoļlaga labošanas darbu nometnē Molotovas apgabala Soļikamskā.

 


Jānis Vārsbergs (1879–1961)

Jānis Vārsbergs. 1920. gads. Latvijas Nacionālais arhīvs

05.05.1879. Dzimis Praulienas pagasta Drikājos saimnieku ģimenē.
1896.–1901. Mācās Praulienas pagasta skolā, Ļaudonas draudzes skolā, Jēkabpils pilsētas skolā, reālskolās Cēsīs un Jelgavā.
1903.–1908. Studē Rīgas Politehniskā institūta Lauksaimniecības nodaļā.
04.–05.1917. Piedalās Latviešu zemnieku savienības dibināšanā un organizēšanā.
1918. Vada Rīgas Lauksaimniecības centrālbiedrības saimniecību Priekuļu muižā.
17.11.1918. Iecelts Latvijas Tautas padomē no Latviešu zemnieku savienības.
09.1919. Sāk strādāt par Latvijas Augstskolas Lauksaimniecības fakultātes mācībspēku.
1926.–1928. Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes dekāns.
1932. Ievēlēts par profesoru.
17.03.1944. Viens no Latvijas Centrālas padomes memoranda parakstītājiem.
1944. Rudenī dodas bēgļu gaitās uz Zviedriju. 
1953. Ievēlēts Zviedrijas Latviešu centrālajā padomē.
23.02.1961. Miris Stokholmā, apbedīts Sandsborgas kapsētā.
 


Artūrs Žers (1885–1942)

Artūrs Žers. 1919. gads. Latvijas Nacionālais arhīvs

11.04.1885. Dzimis Rāmuļu pagasta Veitos saimnieku ģimenē.
1903. Beidz Kārļa Millera reālskolu Cēsīs.
1908. Leipcigas Universitātes Lauksaimniecības institūtā apgūst agronoma specialitāti.
1908.–1918. Strādā savā lauku saimniecībā.
05.1917. Piedalās Latviešu zemnieku savienības dibināšanā.
17.11.1918. Iecelts Latvijas Tautas padomē no Latviešu zemnieku savienības.
1920.–1922. Satversmes sapulces deputāts.
1919.–1927. Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrības Kredītbiedrības direktors rīkotājs.
1930. Tiesāts par finanšu līdzekļu piesavināšanos.
1939. Iļģuciema stikla fabrikas valdes priekšsēdētājs.
17.06.1941. Arestēts un deportēts uz Krievijas PFSR.
07.01.1942. Nošauts Vjatlaga nometnē Kirovas apgabalā.
 


Jūlijs Celms (1879–1935)

Jūlijs Celms. 1922. gads. Latvijas Nacionālais arhīvs

29.09.1879. Dzimis Pedeles pagasta Bērzkrogā muižas kalpu ģimenē.
1900. Beidz Baltijas skolotāju semināru Kuldīgā, strādā par pedagogu.
Ap 1908. Uzsāk studijas Maskavas Komercinstitūtā.
1916.–1918. Dien Krievijas armijā, apbalvots ar Jura krusta IV šķiru.
17.11.1918. Iecelts Latvijas Tautas padomē no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas.
05.1919. Brīvprātīgi iestājas Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos.
11.1919. 8. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā cīnās pret Bermonta armiju.
1920.–1922. Satversmes sapulces deputāts.
1920. Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru.
1922.–1934. 1.–4. Saeimas deputāts.
1927.–1930. Latvijas Bankas padomes priekšsēdētājs.
1934.  Pēc Kārļa Ulmaņa valsts apvērsuma Celmu kā LSDSP politiķi arestē, pusgadu pavada cietumā.
09.05.1935. Miris Rīgā, apbedīts Rīgas Brāļu kapos.
 


Klāra Kalniņa (Veilande) (1874–1964)

Klāra Kalniņa. 1920. gads Latvijas Nacionālais arhīvs

24.02.1874. Dzimusi Svētes pagasta Vančos saimnieku ģimenē Mācījusies Jelgavas Dorotejas meiteņu skolā un Jelgavas sieviešu ģimnāzijā. 
1897. Par Jaunās strāvas atbalstīšanu piemērota policijas uzraudzība.
1899.–1906. Kopā ar vīru Paulu Kalniņu vairākkārt spiesta emigrēt no Latvijas par līdzdalību sociāldemokrātiskajā kustībā.
1910. Nokārto zobārstniecības eksāmenus un atver praksi Rīgas Jūrmalā.
17.06.1918. Piedalās Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) darbības atjaunošanā. 
17.11.1918. Iecelta Latvijas Tautas padomē no LSDSP. 
1920.–1922. Satversmes sapulces deputāte.
1922.–1934. LSDSP Sieviešu sekcijas vadītāja un Sociālistiskās strādnieku Internacionāles Sieviešu komitejas locekle. 
09.09.1944. Dodas bēgļu gaitās uz Rietumiem.
1945. Pēc vīra nāves pārceļas uz dzīvi Zviedrijā, piedalās latviešu sociāldemokrātu Stokholmas grupas darbā. 
21.11.1964. Mirusi Stokholmā, apbedīta Heselbijas kapsētā.


Bruno Kalniņš (1899–1990)

Bruno Kalniņš. 1920. gads. Latvijas Nacionālais arhīvs

07.05.1899. Dzimis Tukumā ārstu Paula un Klāras Kalniņu ģimenē.
1916.–1917. Studē jurisprudenci Petrogradas Universitātē.
1917.–1934. Ieņem vadošus amatus Latvijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā (LSDSP) un Latvijas Sociāldemokrātiskās jaunatnes savienībā.
17.11.1918. Iecelts Latvijas Tautas padomē no LSDSP.
1920.–1934. Satversmes sapulces un 1.–4. Saeimas deputāts.
1921. Dibina paramilitāru organizāciju Strādnieku sports un sargs (SSS).
1934. Pēc Kārļa Ulmaņa valsts apvērsuma arestēts, notiesāts uz trīs gadiem cietumā.
1937. Emigrē uz Somiju, 1939. gadā atņemta Latvijas pavalstniecība.
07.1940. Pēc padomju okupācijas iecelts par Latvijas Tautas armijas politisko vadītāju.
13.08.1943. Piedalās Latvijas Centrālās padomes dibināšanā, ievēlēts par tās priekšsēdētāja vietnieku.
12.07.1944. Arestēts, nosūtīts uz Salaspils darba nometni, vēlāk uz Štuthofas koncentrācijas nometni.
1945.–1990. Dzīvo Zviedrijā, iesaistās latviešu un starptautiskajā sociāldemokrātiskajā kustībā.
1983.–1990. Sociālistiskās Internacionāles goda priekšsēdētājs.
26.03.1990. Miris Stokholmā, apbedīts Heselbijas kapsētā.


Pauls Kalniņš (1872–1945)

Pauls Kalniņš. 1919. gads. Latvijas Nacionālais arhīvs

02.03.1872. Dzimis Blankenfeldes (Blankfeldes) pagasta Mazpečuļos saimnieku ģimenē.
1882.–1892. Mācās Blankfeldes pagastskolā, Liepājas apriņķa skolā un Liepājas pilsētas Nikolaja ģimnāzijā.
1892.–1898. Studē dabaszinības Maskavas Universitātē un medicīnu Jurjevas (Tērbatas) Universitātē.
1897. Arestēts kā kreisās politiskās kustības Jaunā strāva dalībnieks.
1899.–1901. Atrodas izsūtījumā Žagarē Kauņas guberņā.
1903–1906 Emigrācijā Šveicē
06.1918.–1924. Viens no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas atjaunotājiem, tās Centrālās komitejas priekšsēdētājs.
17.11.1918. Iecelts Latvijas Tautas padomē no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas.
1920.–1934. Satversmes sapulces, 1.–4. Saeimas deputāts.
1925.–1934. 1.–4. Saeimas priekšsēdētājs.
1934. Pēc Kārļa Ulmaņa valsts apvērsuma četrus mēnešus pavada ieslodzījumā.
17.03.1944. Viens no Latvijas Centrālās padomes (LCP) memoranda parakstītājiem.
08.09.1944. LCP deleģē Paulu Kalniņu pildīt Latvijas Valsts prezidenta pienākumus.
09.09.1944. Ar sievu dodas bēgļu gaitās.
26.08.1945. Miris Becavas ciemā pie Lustenavas Austrijā, pelnu urna apbedīta Heselbijas kapsētā Stokholmā (1964).
 


Kārlis Kurševics (1874–1938)

Kārlis Kurševics. 1919. gads. Latvijas Nacionālais arhīvs

24.11.1874. Dzimis Valgundes pagasta Dobeļos lauku amatnieka ģimenē.
1900. Kā eksterns nokārto pārbaudījumus Carskoje Selo ķeizariskajā Nikolaja ģimnāzijā.
1900.–1902. Studē Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas nodaļā, iesaistās sociāldemokrātiskajā kustībā.
1903. Emigrē uz Šveici, Cīrihes Universitātē studē ķīmiju.
1905. Revolūcijas laikā atgriežas dzimtenē.
1908. Nodibina Pēterburgas latviešu grāmatu apgādu “Imanta”, studē jurisprudenci Pēterburgas Universitātē.
1915.–1916. Kultūras biroja loceklis Maskavā.
1917. Pēc Februāra revolūcijas Vidzemes Pagaidu zemes padomes valdes loceklis.
17.11.1918. Iecelts Latvijas Tautas padomē no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas.
1919. Izstājas no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas.
1920. Pārceļas uz Padomju Krieviju,1921. gadā viņam seko sieva un meita.
25.12.1937. PSRS Lielā terora laikā Maskavā apcietināts.
10.09.1938. Nošauts Piemaskavas masu iznīcināšanas poligonā "Kommunarka".


Fricis Menders (1885–1971)

Fricis Menders. 1920. gads. Latvijas Nacionālais arhīvs

20.08.1885. Dzimis Rīgā strādnieku ģimenē.
1906. Arestēts par piedalīšanos 1905. gada revolūcijā.
1907.–1913. Studē tautsaimniecību un tieslietas Vīnes un Bernes Universitātē un strādā Solveja socioloģijas institūtā Briselē.
1912.–1913. Latvijas Sociāldemokrātijas Ārzemju komitejas loceklis.
1917. Ievēlēts par Rīgas Strādnieku deputātu padomes Izpildkomitejas locekli.
17.11.1918. Iecelts Latvijas Tautas padomē no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas.
1920.–1934. Satversmes sapulces, 1.–4. Saeimas deputāts.
1919.–1940. Zvērināta advokāta palīgs un zvērināts advokāts Rīgā.
1944. Darbojas Latvijas Centrālajā padomē.
1948.–1955. Arestēts par pretpadomju darbību, ieslodzīts soda nometnē Mordvijas APSR.
03.11.1969. Atkārtoti notiesāts par pretpadomju aģitāciju un propagandu. Sodu izcieš Krāslavas rajona Kapiņu pansionātā. Apžēlots 1970. gada beigās
01.04.1971. Miris Rīgā, apbedīts Rīgas Meža kapos.
 


Andrejs Petrevics (1883–1939)

Andrejs Petrevics. 1922. gads. Latvijas Nacionālais arhīvs

21.06.1883. Dzimis Grobiņas pagasta Vērpjos saimnieku ģimenē.
1902. Beidz Liepājas pilsētas skolu un nokārto tautskolotāja eksāmenu.
1903. Iesaistās sociāldemokrātiskajā kustībā.
1905.–1907. Revolūcijas laikā piedalās nelegālās aktivitātēs dažādos Latvijas novados.
1907.–1911. Studē kā brīvklausītājs Maskavas Komercinstitūta Tautsaimniecības nodaļā.
1915.–1917. Mobilizēts, dien Krievijas armijā.
17.11.1918. Iecelts Latvijas Tautas padomē no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas.
1919.–1920. Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs.
1920.–1922. Satversmes sapulces deputāts, tās pirmais viceprezidents.
1922.–1934. 1.–4. Saeimas deputāts (ar pārtraukumiem). 
1922.–1929. Studē Latvijas Universitātē, iegūst tiesību zinātņu kandidāta grādu. 
04.07.1939. Miris Rīgā, apbedīts Rīgas Raiņa kapos.
 


Marģers Skujenieks (1886–1941)

Marģers Skujenieks. 1919. gads. Latvijas Nacionālais arhīvs

22.06.1886. Dzimis Rīgā rakstnieka un publicista Edvarta Skujenieka (Vensku Edvarta) ģimenē. Mācījies Rīgas un Jelgavas reālskolās.
1905.–1906. Piedalās revolūcijā, spiests emigrēt uz Londonu.
1907.–1911. Studē tautsaimniecību Maskavas Komercinstitūta Tautsaimniecības nodaļā.
1916. Organizē Baltijas latviešu bēgļu apgādāšanas komitejas Reģistrācijas statistisko biroju.
17.11.1918. Iecelts Latvijas Tautas padomē no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas.
1919. Organizē Valsts statistisko pārvaldi.
1920.–1922. Satversmes sapulces deputāts un Satversmes izstrādāšanas komisijas priekšsēdētājs.
1922.–1934. 1.–4. Saeimas deputāts.
1926.–1928.; 1931.–1933. Ministru prezidents.
1934. Viens no Kārļa Ulmaņa valsts apvērsuma organizētājiem.
09.1940. Arestēts un ieslodzīts cietumā Maskavā.
12.07.1941. Nošauts, apbedījuma vieta nezināma.
 


Jānis Bergsons (1881–1960)

Jānis Bergsons. 1915.-1917. gads. Fotosalons “Klio”. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

07.03.1881. Dzimis Jaunates pagasta Jauntaužos saimnieku ģimenē Strādājis par skolotāju. Liberālo politisko uzskatu dēļ izsūtīts uz Vitebskas guberņu.
1906. Revolūcijas laikā politisku apstākļu dēļ emigrē uz Vāciju. 
1912.–1916. Rīgas Ziemeļu palīdzības biedrības rakstvedis. 
1915.–1916. Darbojas latviešu bēgļu organizācijās Petrogradā.
1917. Viens no Latvijas Demokrātiskās partijas veidotājiem un līderiem. 
17.11.1918. Iecelts Latvijas Tautas padomē no Latvijas Demokrātiskās partijas. 
1919.–1922. Rīgas domes deputāts. 
1924.–1931. Rīgas pilsētas Uzņēmumu valdes (nodaļas) tirdzniecības direktors.
1932.–1940. Valdes loceklis Rīgas Ziemeļu krājaizdevu sabiedrībā. Pēc padomju okupācijas atbrīvots no darba.
17.11.1960. Miris Rīgā, apbedīts Rīgas Meža kapos.


Erasts Bite (1880–1942)

Erasts Bite. 1919. gads. Latvijas Nacionālais arhīvs

16.02.1880. Dzimis Nītaures pagastā muižas kalpu ģimenē.
1903. Beidz Rīgas pareizticīgo garīgo semināru, pēc tam strādā par skolotāju Rīgā.
1912. Pabeidz Jurjevas (Tērbatas) Universitātes Juridisko fakultāti.
1915.–1917. Darbojas Baltijas latviešu bēgļu apgādāšanas komitejā Rīgā.
1917. Ievēlēts Rīgas pilsētas domē, strādā par domes sekretāru.
17.11.1918. Iecelts Latvijas Tautas padomē no Latvijas Demokrātiskās partijas. Ievēlēts par padomes prezidija sekretāru.
1919. Iecelts par Rīgas apgabaltiesas locekli. 
1920.–1922. Satversmes sapulces deputāts.
1921. Kļūst par Rīgas apgabaltiesas Administratīvās nodaļas vadītāju.
1924. Iecelts par Latvijas Senāta virsprokurora biedru, no 1936. gada virsprokurors.
05.1926.–10.1927. Tieslietu ministrs.
14.06.1941. Deportēts uz Krievijas PFSR.
07.02.1942. Miris Usoļlaga soda nometnē Molotovas apgabalā.
 


Miķelis Bružis (1868–1941)

Miķelis Bružis. 1920. gads. Latvijas Nacionālais arhīvs

20.04.1868. Dzimis Bārtas pagasta Dižkrūtes muižā kalpu ģimenē. Beidzis vietējo pagastskolu un Liepājas reālskolu.
1888.–1894. Studē Rīgas Politehniskajā institūtā, iegūst inženiera ķīmiķa specialitāti".
1895.–1909. Ķīmiķis un tehniskais direktors pretcērmju līdzekļa santonīna fabrikā Čimkentā Turkestānā (tagad Šimkenta Kazahstānā).
1914.–1920. Latviešu mākslas veicināšanas biedrības priekšnieks.
1915. Ievēlēts par Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas vadītāju".
17.11.1918. Iecelts Latvijas Tautas padomē no Latvijas Demokrātiskās partijas.
1920.–1922. Satversmes sapulces deputāts.
1924.–1927. Latvijas Hipotēku bankas direktors.
1930.–1936. Akciju sabiedrības “Ķieģelis” līdzīpašnieks un valdes loceklis.
14.06.1941. Apcietināts un deportēts uz Krievijas PFSR.
05.11.1941. Miris Usoļlaga soda nometnē Molotovas apgabalā.


Dāvids Golts (Zeltiņš) (1867–1943)

Dāvids Golts (Zeltiņš). 1919. gads. Latvijas Nacionālais arhīvs

05.09.1867. Dzimis Jērcēnu pagastā lauksaimnieku ģimenē. Mācījies Ēveles draudzes skolā.
1892. Pārceļas uz Rīgu, darbojas Andreja Jurjāna teātra trupā.
1897. Nopērk grāmatu veikalu un lasāmbibliotēku Tērbatas ielā 20, Rīgā, kļūst par grāmatizdevēju.
1903. Viens no Latviešu grāmatu tirgotāju un izdevēju biedrības dibinātājiem, tās priekšsēdētājs (1912.–1922.).
1907.–1936. Rīgas Amatnieku krājaizdevu sabiedrības direktors.
1917. Pēc Februāra revolūcijas piedalās Latvijas Demokrātiskās partijas atjaunošanā.
17.11.1918. Iecelts Latvijas Tautas padomē no Latvijas Demokrātiskās partijas.
16.03.1943. Miris Rīgā, apbedīts Rīgas Lielajos kapos. 


Augusts Raņķis (1875–1937)

Augusts Raņķis. 1919. gads. Latvijas Nacionālais arhīvs

02.08.1875. Dzimis Piņķu pagasta Kalnakrogā Izglītojies Piņķu draudzes skolā un pašmācībā.
1906. Atver grāmatu veikalu Kurmanova ielā 2, vēlāk to pārceļ uz Suvorova ielu 25, Rīgā.
1907. Veikalā Suvorova ielā 25 iekārtots sociāldemokrātu konspiratīvais dzīvoklis.
1908.–1910. Latviešu grāmatu tirgotāju un izdevēju biedrības valdes rakstvedis.
1912. Piespriesti četri mēneši cietumā par revolucionāra Jāņa Asara kopoto rakstu izdošanu.
1917. Pēc Februāra revolūcijas piedalās Latvijas Demokrātiskās partijas atjaunošanā.
17.11.1918. Iecelts Latvijas Tautas padomē no Latvijas Demokrātiskās partijas.
1920.–1930. Savā apgādā izdod vairāk nekā 80 grāmatu.
15.11.1937. Miris Rīgā, apbedīts Rīgas Meža kapos.


Rūdolfs Bēnuss (1881–1940)

Rūdolfs Bēnuss. 1920. gads. Latvijas Nacionālais arhīvs

11.12.1881. Dzimis Slampes pagasta Vecbēnūžos saimnieku ģimenē Beidzis Pēterburgas Universitātes Juridisko fakultāti.
1910. Kļūst par zvērināta advokāta Gustava Ķempeļa palīgu Rīgā.
1915.–1917. Darbojas latviešu bēgļu palīdzības organizācijās.
1917. Rīgas pilsētas valdes loceklis.
17.11.1918. Iecelts Latvijas Tautas padomē no Latvijas Radikāldemokrātiskās partijas.
11.1918.–01.1919. Latvijas Pagaidu valdības iekšlietu ministra biedrs.
1920.–1922. Satversmes sapulces deputāts.
06.1920.–06.1921. Tieslietu ministrs.
1933–1934 Zvērināts advokāts Ventspilī
1934. Tiesāts un sodīts ar cietumsodu par naudas piesavināšanos, atņemtas zvērināta advokāta tiesības.
1939.–1940. Strādā Latvijas Kredītbankas Daugavpils nodaļā.
27.01.1940. Miris Daugavpilī, apbedīts Rīgas Lielajos kapos.
 


Kārlis Kasparsons (1865–1962)

Kārlis Kasparsons. 1919. gads. No žurnāla “Latvijas Rīts”, Nr. 2/3, 1919. gads

14.10.1865. Dzimis Siguldas pagasta Vējakrogā saimnieku ģimenē.
1887.–1901. Tērbatas (Jurjevas) Universitātē studē teoloģiju, pēc tam filoloģiju, dabaszinātnes un medicīnu. Jaunās strāvas dalībnieks.
1902. Sāk strādāt par ārstu Rīgā.
1917. Pēc Februāra revolūcijas ir viens no Latvijas Radikāldemokrātiskās partijas dibinātajiem.
17.11.1918. Iecelts Latvijas Tautas padomē no Latvijas Radikāldemokrātiskās partijas.
11.1918.–06.1920. Latvijas Pagaidu valdības skolu (izglītības) ministrs.
1918. Gada beigās lielinieku apcietināts, Valmieras cietumā viņš mēģina izdarīt pašnāvību.
1920.–1925. Satversmes sapulces un 1. Saeimas deputāts.
1925.–1930. Latvijas Sarkanā Krusta priekšnieks.
1944. Rudenī dodas bēgļu gaitās uz Vāciju, vēlāk uz Dāniju.
23.01.1962. Miris Tistedē Dānijā, pelnu urna apbedīta Bispebjergas kapsētā Kopenhāgenā.


Jānis Zālītis (1874–1919)

Jānis Zālītis. 1919. gads. Fotosalons “Klio”. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

27.07.1874. Dzimis Sausnējas pagasta Lejas Vidotos namdara ģimenē. 
1895. Beidz Rīgas pareizticīgo garīgo semināru.
1896.–1900. Studē tieslietas Jurjevas (Tērbatas) Universitātē.
1900.–1912. Zvērināta advokāta palīgs un zvērināts advokāts Rīgā, darbojas Rīgas Latviešu biedrībā.
1912. Ievēlēts par Krievijas Valsts domes deputātu, pārceļas uz Pēterburgu.
1915. Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas loceklis.
1917.–1918. Piedalās Latviešu pagaidu nacionālās padomes organizēšanā un darbībā.
17.11.1918. Iecelts Latvijas Tautas padomē no Latvijas Radikāldemokrātiskās partijas.
11.1918.–07.1919. Latvijas Pagaidu valdības apsardzības ministrs.
09.12.1919. Miris Rīgā, apbedīts Debesbraukšanas pareizticīgo draudzes kapos Rīgā; 1924. gadā pārbedīts Rīgas Brāļu kapos.
1927. Pēc nāves apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru.
 


Gustavs Zemgals (1871–1939)

Gustavs Zemgals. 1920. gads. Latvijas Nacionālais arhīvs

12.08.1871. Dzimis Džūkstes pagasta Odiņos amatnieka ģimenē.
1899. Beidz Maskavas Universitātes Juridisko fakultāti; uzsāk darbu Rīgā kā zvērināta advokāta palīgs.
1901. Ievēlēts par Rīgas latviešu strādnieku un amatnieku biedrības “Jonatāns” priekšsēdētāju.
1904.–1905. Kā rezerves praporščiks mobilizēts Krievijas armijā, dien Rīgā.
1906. Ievēlēts par Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības Krājaizdevu kases vadītāju.
1914.–1918. Mobilizēts Krievijas armijā, dien Somijā, Kronštatē, Rīgā un Tērbatā.
23.04.1917. Ievēlēts par Rīgas pilsētas galvu.
17.11.1918. Iecelts Latvijas Tautas padomē no Latvijas Radikāldemokrātiskās partijas.
18.11.1918. Vada Latvijas Republikas pasludināšanas sēdi.
1921.–1923. Apsardzības ministrs.
08.04.1927.–09.04.1930. Latvijas Republikas Valsts prezidents.
1931.–1932. Finanšu ministrs.
06.01.1939. Miris Rīgā, apbedīts Rīgas Meža kapos.


Kārlis Albertiņš (1889–1925)

Kārlis Albertiņš. 1920. gadi. Latvijas Nacionālais arhīvs

01.11.1889. Dzimis Launkalna muižā pie Smiltenes kalpu ģimenē Mācījies Rīgas Aleksandra ģimnāzijā un ģimnāzijā Pēterburgā1. pasaules kara laikā atgriezies dzimtenē.
17.11.1918. Iecelts Latvijas Tautas padomē no Latvijas Revolucionāro sociālistu partijas.
1919.–1920. Strādā Iekšlietu ministrijas Valsts drošības departamentā.
1922.–1925. Beidzis Berlīnes Universitātes Juridisko fakultāti un Breslavas (Vroclavas) Universitāti, ieguvis doktora grādu tiesībās.
28.04.1925. Miris Rīgā, apbedīts Rīgas Lielajos kapos.


Emīls Skubiķis (1875–1943)

Emīls Skubiķis. 1920. gadi. Latvijas Nacionālais arhīvs

03.02.1875. Dzimis Cīravas pagasta Dzērves muižā pārvaldnieka ģimenē Absolvējis Liepājas pilsētas Nikolaja ģimnāziju.
1897. Dodas trimdā pēc Jaunās strāvas dalībnieku arestiem. Studējis kalnrūpniecību un ģeoloģiju Freibergas Kalnu akadēmijā un Cīrihes Universitātē.
1899. Piedalās Vakareiropas latviešu sociāldemokrātu savienības dibināšanā. 
1903.–1905. Apcietinājumā Rīgā par nelegālas sociālistu literatūras izplatīšanu.
1905.–1913. Trimdā Šveicē.
17.11.1918. Iecelts Latvijas Tautas padomē no Latvijas Revolucionāro sociālistu partijas. Ievēlēts par padomes prezidija sekretāra biedru.
1920.–1922. Satversmes sapulces deputāts.
1922.–1940. Līdzīpašnieks un valdes loceklis dažādos uzņēmumos.
11.10.1943. Miris Rīgā, apbedīts Rīgas Meža kapos.
 


Eduards Traubergs (1883–1967)

Eduards Traubergs. 1918. gads. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

04.08.1883. Dzimis Ērgļu pagastā dzirnavnieka ģimenē.
1895.–1899. Mācās Cēsu pilsētas skolā.
1903. Beidz Pleskavas pilsētas ģimnāziju.
1905.–1906. Piedalās revolūcijā, Latviešu sociāldemokrātu savienības biedrs.
1906.–1917. Pēc revolūcijas emigrē uz Somiju, vēlāk dzīvo Beļģijā un Zviedrijā. Studē Briseles Jaunajā universitātē sociālās zinātnes, iegūst doktora grādu. Beļģijā apgūst arī zivsaimniecību.
1917.–1918. Skolotājs Rīgā.
17.11.1918. Iecelts Latvijas Tautas padomē no Latvijas Revolucionāro sociālistu partijas.
1919. Juriskonsults Liepājas pilsētas valdē un zvērināta notāra palīgs. 
1922.–1941. Akciju sabiedrības “Nafta” un citu tirdzniecības uzņēmumu direktors rīkotājs.
1945.–1949. Nodarbojas ar dīķsaimniecību Durbes un Cēsu apkārtnē. 
25.03.1949. Kopā ar sievu Annu izsūtīts uz Tomskas apgabalu Krievijas PFSR.
08.1956. Atgriežas no izsūtījuma.
04.03.1967. Atrasts noslīcis Gaujā, apbedīts Cēsu Meža kapos.
 


Atis Ķeniņš (1874–1961)

Atis Ķeniņš. 1918. gada pavasaris. Fotosalons “Scherer, Nabholz & Co.”.  Latvijas Nacionālais arhīvs

28.07.1874. Dzimis Grenču pagasta Lieļos kalpu ģimenē.
1883.–1891. Mācās Grenču pagastskolā un Irlavas skolotāju semināra paraugskolā.
1894. Beidz Irlavas skolotāju semināru.
1900. Āgenskalnā kopā ar sievu Annu Rūmani-Ķeniņu izveido meiteņu proģimnāziju.
1906.–1912. Kopā ar sievu vada meiteņu ģimnāziju un tirdzniecības skolu zēniem Tērbatas ielā Rīgā.
1914.–1918. Skolotājs Maskavā, 1. pasaules kara laikā aktīvs latviešu bēgļu apgādāšanas un politiskajās organizācijās Maskavā.
1918. Beidz Maskavas Universitātes Juridisko fakultāti.
17.11.1918. Iecelts Latvijas Tautas padomē no Latviešu nacionāldemokrātu partijas.
1931.–1933. Izglītības un tieslietu ministrs.
07.1940. Pēc padomju okupācijas kopā ar domubiedriem Tautas saeimas vēlēšanās neveiksmīgi mēģina iesniegt alternatīvu sarakstu.
19.09.1940. Apcietināts un ieslodzīts Rīgas Centrālcietumā.
1941.–1955. Divreiz izsūtījumā Kazahijas PSR.
09.03.1961. Miris Rīgā, apbedīts Rīgas Meža kapos.


Eduards Strautnieks (1886–?)

Eduards Strautnieks. 1920. gads. Latvijas Nacionālais arhīvs

17.05.1886. Dzimis Grāvendāles (Mežotnes) pagasta Kaķos saimnieku ģimenē Mācījies Grāvendāles pagastskolā un Jelgavas ģimnāzijā. 
1912. Beidz Maskavas Universitātes Juridisko fakultāti, sāk strādāt par advokāta palīgu Rīgā.
1915.–1917. Aktīvi iesaistās latviešu bēgļu palīdzības organizācijās.
1917. Pēc Februāra revolūcijas piedalās Latvju republikāņu partijas dibināšanā.
17.11.1918. Iecelts Latvijas Tautas padomē no Latvju republikāņu partijas.
11.1918.–07.1919. Latvijas Pagaidu valdības tieslietu ministra biedrs, Tieslietu ministrijas pārvaldnieks.
1920.–1922. Satversmes sapulces deputāts.
1919.–1922. Laikraksta “Latvijas Sargs” līdzizdevējs un redaktors.
1919.–1940. Zvērināts advokāts Rīgā.
1944. Rudenī dodas bēgļu gaitās uz Vāciju, kur miris.
 


Spricis Paegle (1876–1962)

Spricis Paegle. 1919. gads. Latvijas Nacionālais arhīvs

08.03.1876. Dzimis Ķoņu pagasta Kliņģeros saimnieku ģimenē. Mācījies Ķoņu pagastskolā un Rūjienas draudzes skolā. 
1896. Beidz Jurjevas (Tērbatas) reālskolu.
1896.–1901. Studē ķīmiju Rīgas Politehniskajā institūtā, iegūst inženiera tehnologa kvalifikāciju.
1902.–1913. Muitas eksperts Polijā un Rīgā. Kļūst pazīstams kā latviešu mākslas un izglītības veicinātājs.
1915.–1917. Darbojas latviešu bēgļu palīdzības organizācijās.
1917. Rudenī piedalās Demokrātiskā bloka dibināšanā Rīgā.
17.11.1918. Iecelts Latvijas Tautas padomē no Latvju neatkarības partijas.
11.1918.–07.1919. Latvijas Pagaidu valdības tirdzniecības un rūpniecības ministrs.
1921. –1940. Latvijas Sarkanā Krusta Galvenās valdes loceklis, priekšnieka vietnieks.
1941.–1944. Organizācijas “Tautas palīdzība” priekšnieka vietnieks.
17.03.1944. Viens no Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.
1944. Dodas bēgļu gaitās uz Vāciju, kur vada atjaunoto Latvijas Sarkano Krustu.
01.12.1962. Miris Berhtesgādenē Vācijā, pelnu urna novietota latviešu kapsētā Eslingenē.


Staņislavs Kambala (1893–1941)

Staņislavs Kambala. 1920. gadi. Fotogrāfs Krišs Rake. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

24.06.1893. Dzimis Kuļņevas (Lendžu) pagasta Stapuļu sādžā zemnieku ģimenē. Mācījies Bērzgales pagastskolā, Pēterburgas Sv. Katrīnas ģimnāzijā, Pēterburgas Katoļu garīgajā seminārā.
1914.–1917. Dien Krievijas armijā, mācās praporščiku skolā Oranienbaumā, no 1917. gada 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā.
1917. Ievēlēts Latgales Pagaidu zemes padomē; Pārstāv Latgali Latviešu pagaidu nacionālajā padomē.
1918. Iznāk viņa darbs “Atskats par latgaliešu pareizrakstības apspriedi”.
17.11.1918. Iecelts Latvijas Tautas padomē kā Latgales Zemes padomes pārstāvis.
1920.–1922. Satversmes sapulces deputāts, tās priekšsēdētāja biedrs.
1920. Dibina un vada laikrakstu “Latgalīts”.
1925.–1926. Latgales akciju bankas dibinātājs un direktors rīkotājs.
1926.–1936. Latvijas Bankas galvenā direktora vietnieks, direktors, valdes loceklis.
21.12.1941 Miris Rīgā, apbedīts Rīgas Sv. Miķeļa kapos.
 


Ernests Bauers (1882–1926)

Ernests Bauers. 1920. gads. Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs (GVMM 25385)


20.07.1882.  Dzimis Rankas pagasta Pakalniešos saimnieku ģimenē. 
–1905. Mācās Rankas pagasta Elizabetes skolā un Cēsu pilsētas skolā, pēc tās absolvēšanas tautskolotājs Palsmanē.
1905.–1910. Studē Halles Universitātes Lauksaimniecības institūtā Vācijā.
1911.–1913. Rīgas Lauksaimniecības centrālbiedrības kursu lektors.
1914.–1916. Vada lauksaimniecības ziemas kursus Priekuļos.
17.11.1918. Iecelts Latvijas Tautas padomē no Latviešu zemnieku savienības.
1920.–1926. Satversmes sapulces, 1. un 2. Saeimas deputāts.
1923.–1924. Zemkopības ministrs vairākos Ministru kabinetos.
14.05.1926. Miris Rīgā, apbedīts Jaunpiebalgas kapos.




  

PROJEKTS TAPIS SADARBĪBĀ AR

Autoru komanda: Nora Rieksta-Ķenģe, Ilze Vanovska, Edgars Dāvidsons