Foto: DELFI

Viltus ziņu riski: pret dezinformāciju jutīgi cilvēki var attālināties no realitātes

Informācija publicēta sadarbībā ar Debunk.eu 

Viltus ziņas tiem, kas tās lasa un klausās, rada alternatīvas īstenības ilūziju. Tā pret dezinformāciju jutīgi cilvēki pamazām tiek atrauti no realitātes. Ko vērts zināt, lai tas nenotiktu ar jums, stāsta DELFI.lt Melu detektora redaktore Aiste Meidute, kas ar viltus ziņām cīnās katru dienu.

Kāpēc viltus ziņas izplatās tik ātri

Pandēmija ir atklājusi dažādas problēmas – tostarp ir pavērusies arī viltus ziņu Pandoras lādi sociālajos tīklos. Dinamiskas, ātri sasniedzamas informācijas lauks ir lieliska vide, kur izplatīties viltus ziņām.

"Patiesība ir gudra, tāpēc – lēna, pārdomāta. Tad nu šajā laukā meli vienmēr būs soli priekšā. Vienīgais veids, kā no tā tikt ārā – trenēt patiesību. Tai varbūt nav jābūt ātrākai, bet vismaz jāsasniedz cilvēki radošākos veidos.

Viltus ziņu izplatīšanai palīdz dažādas izmantotās metodes, kas nepārtraukti tiek pilnveidotas. Piemēram, rodas dimensija – es un citi – vai – es pret citiem –, tiek radīta konfrontācija tur, kur tai nebūtu jābūt. Ja šī spēlē tiek spēlēta īpaši sensitīvās tēmās, rodas risks, ka alternatīvā īstenība sāks izpausties ļoti konkrētos uzskatos, kas beigās var nodarīt daudz ļauna reālajā dzīvē. Šāda situācija novērojama, piemēram, aktīvajā kustībā pret vakcīnām,” skaidro Meidute.

Ir viegli pamanīt, ka daudzas viltus ziņas ir universālas. Bieži pirms izplatīšanās Lietuvā šīs pašas viltus ziņas ir nākušas no citiem kontinentiem un citiem kontekstiem, kur arī ir nodarījušas kaitējumu.

"Vairumam nav noslēpums, ka pašreizējā veselības krīze ir kļuvusi par informācijas krīzi – ir palielinājusies viltus ziņu plūsma, kas saistīta ar pandēmiju, slimības prevencijas pasākumiem.

Piemēram, vakcīnas izstrādātājiem tuvojoties finiša taisnei, izstrādājot vakcīnu pret jauno koronavīrusu, varam novērot vakcīnu pretinieku aktivizēšanos. Visi ar veselību saistītie jautājumi ir ļoti sensitīvi, cilvēks vienmēr būs pret tiem uzņēmīgāks, emocionālāks, vieglāk ietekmējams, jo atbildes uz veselības jautājumiem visbiežāk gulstas uz šīs jomas ekspertu pleciem.

Bieži informācijas patērētājs maz ko saprot par savu veselību, tāpēc viltus ziņām var būt zibenīga iedarbība – mainīt pārliecību, veidot kaitīgus uzvedības modeļus. Beigu beigās tas viss ved uz pašdestrukciju vai, vēl ļaunāk, noticējis viltus ziņām, cilvēks arī pats sāk tās izplatīt,” pieejamo informāciju vērtēt kritiskāk aicina DELFI.lt Melu detektora redaktore.

Neviens nav pasargāts no viltus ziņu ietekmes

Kā stāsta Meidute, viltus ziņām ir ļoti plaša auditorija un ir grūti pateikt, kurus cilvēkus tās ietekmē vairāk, kurus – mazāk.

"Parasti gribas teikt, ka viltus ziņas visvairāk iedarbojas uz cilvēkiem ar mazāku dzīves pieredzi vai zemāku izglītības līmeni, taču tas ir tikai pirmais iespaids.

Viltus ziņas tehnoloģiju laikmetā ir ļoti pilnveidojušās, ieguvušas jaunus veidus, tāpēc, gluži dabiski, cilvēku, kas tām notic, kļūst vairāk.

Galvenais ir nedalīt cilvēkus divās nometnēs – tajos, kas viltus ziņām tic, un tajos, kas netic, jo tieši tāds ir jebkuras propagandas mērķis: sašķelt un radīt neuzticības lauku,” stāsta plašsaziņas līdzekļu pārstāve.

Kā apgalvo Meidute, neviens nav pasargāts no viltus ziņu ietekmes, un pēdējo mēnešu notikumi to ir parādījuši skaidrāk nekā jebkad iepriekš. Lai arī kāda būtu cilvēka izglītība, dzīves pieredzi, stāvoklis sabiedrībā – viltus ziņu radītāji, sazvērestības teoriju meistari zina daudzu cilvēku vājās vietas. Tāpēc svarīgākais ir pilnveidot kritisko domāšanu, saglabāt vēsu prātu, saprast, ka emocionāls saturs ne vienmēr ir patiess. Gluži otrādi – spēlēt uz emocijām parasti patīk tieši propagandas radītājiem.

Viņa uzskata, ka vienīgais veids, kā palīdzēt cilvēkiem atmaskot viltus ziņas, ir palielināt izturību pret tām – izglītība un kritiskās domāšanas attīstīšana, izmēģinot pēc iespējas dažādākas un oriģinālākas metodes.

Viena no tādām – spēle "Get Bad News"

"Demaskuok.lt" piedāvātajā spēlē "Get Bad News" var iepazīties ar sešām visbiežāk lietotajām dezinformācijas metodēm: izlikšanos par citu personu, emocijām, pretstatīšanu, konspirāciju, diskreditēšanu un āzēšanu.

Šī spēle ir interesanta ar to, ka varoņi nav spēlētāji – viss notiek no troļļa perspektīvas. Tāpēc nākas pieņemt daudz neētisku lēmumu, lai palielinātu savu popularitāti un sekotāju skaitu. Kembridžas pētījuma rezultāti rāda, ka, iepazīstinot cilvēkus ar šīm metodēm, viņi vieglāk atpazīst melīgu informāciju. Izspēlējot tikai piecpadsmit minūtes garo spēli, par 21 % samazinājās spēlētāju uzticēšanās dezinformācijai, viņiem bija vieglāk atšķirt īstas ziņas no neīstām.

DELFI.lt Melu detektora redaktore stāsta, ka patiesība var pārspēt melus, tikai esot elastīga, tātad nepieciešami radoši, pievilcīgi risinājumu, kā mudināt cilvēkus par to interesēties un neļauties provokācijām.

"Spēles "Get Bad News" būtība ir kļūt par provokatoru, lai cilvēks varētu atšķirt, kad viņu provocē, nesaka taisnību. Bet tā ir ļoti radoša patiesības izpausme, ko viegli izprast var daudzi," skaidro Meidute. Spēle "Get Bad News" ir pieejama Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.

Spēli var izmēģināt šeit.

Galvenais ir necerēt uz ātru rezultātu

Vienmēr, protams, ir arī spoguļa otra puse. Dezinformācijas atklāšanas līdzekļu efektivitāti vērtēt ir ļoti grūti. "Bieži, mēģinot atklāt patiesību, notiek nepatīkama sadursme – viltus ziņām noticējušie cilvēki šai patiesībai aktīvi pretojas, izgāž neapmierinātību. Tā notiek propagandas resursu radītās alternatīvās realitātes pastāvēšanas dēļ.

Ko darīt tādā gadījumā ir visefektīvāk? Turpināt runāt par patiesību pat tad, ja reizēm šķiet, ka runāšana neko nedod. Nākamais solis – meklēt jaunus veidus, kā varētu runāt, lai tiktu sadzirdēts. Darbs ar propagandas saturu un viltus ziņām ir pacietīgs un lēns, šeit nav vieglu uzvaru,” domās dalās DELFI.lt Melu detektora redaktore.

Viņas lielākais izaicinājums šajā darbā – negaidīt ātru rezultātu. Runājot par patiesību, neizbēgami runā arī par nepatiesību, tātad daļai cilvēku mēģini paskaidrot, kāpēc viņiem nav taisnība.

"Nevienam nepatīk, ka viņam nav taisnība, tāpēc vienmēr atradīsies tādi, kas mēģinās ņirgāties, meklēt tavas vājās vietas. Vienmēr esi kā zem palielināmā stikla. Visu to atsver apziņa, ka izglītība, patiesības meklējumi ir ilga, bet ilgtspējīga procesa daļa.

Prieks, ka tie, kas visā pasaulē strādā ar propagandas saturu, pulcējas lielās kopienās, dalās zināšanās un rīkos, tāpēc vienmēr ir iespējas pilnveidoties.

Pirms diviem gadiem kopā ar žurnālistiem no Latvijas un Igaunijas devos uz ASV, kur braukājām pa dažādiem štatiem, tikāmies ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, cilvēkiem, kas strādā ar meklēšanu publiski pieejamos avotos.

Ir ļoti interesanti salīdzināt, kā ar viltus ziņām cīnās citā kontinentā, kuriem ziņu avotiem visvairāk uzticas tur dzīvojošie cilvēki, meklēt ar viņiem saskares punktus. Esmu piedalījusies arī mācībās par kritiskās domāšanas attīstīšanas tēmu Slovākijā, Briselē. Šogad, kad pasaulē ir ceļošanas pauze, piedalos mācībās internetā, kur savas jomas speciālisti dalās zināšanās par meklēšanas sistēmu īpatnībām, māca, kā vēl ātrāk un efektīvāk meklēt informāciju. Mācāmies cits no cita – šajā darbā tas ir liels ieguvums,” par nepārtrauktas izaugsmes nepieciešamību, strādājot ar viltus ziņām, stāsta Meidute.

Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.