Kā kļūt par robotikas speciālistu?

Līdzīgi kā pašlaik neviens bizness nevar iztikt bez informāciju tehnoloģijām, arī nākotnē neviena kompānija nevarēs un negribēs iztikt bez robotiem. Automatizācija iznīdēs ievērojamu daļu darba vietu. Sekas skars ne tikai darba tirgu, bet praktiski visus tirgus, ieskaitot nekustamo īpašumu un transportu. Vieni no tiem, kas no robotizācijas iegūs visvairāk, ir speciālisti, kas robotus vada.

Ko mācās studenti – robotikas speciālisti? Par ko tie kļūst pēc augstskolas absolvēšanas?

TSI jaunā studiju programma Robotika ietver divas specializācijas: pirmkārt, tie ir rūpnieciskie roboti, otrkārt – autonomie, jeb mobilie roboti. Programmas absolventi orientējas robotu programmēšanā, apkalpošanā, spēj tos ieviest ekspluatācijā un integrēt kādā rūpnieciskā procesā vai apkalpojošā sfērā. Studiju laikā tiek nodrošinātas gan teorētiskās zināšanas – kopējais priekšstats par elektroniku un mehāniku, 3D dizainu, projektēšanu un programmēšanu, gan arī daudz praktisko nodarbību ar robotiem, lai nostiprinātu apgūtās zināšanas.

Iedomāsimies rūpniecisko robotu, piemēram, KUKA. Jūsu nosacītais absolvents - viņš ir šādu robotu integrētājs, kas adaptē robotus konkrētam uzdevumam, vai robotu izstrādātājs?

Atbilde ir atkarīga no tā, kādu izglītības virzienu izvēlēsies pats studējošais. Mūsu absolventi, pirmkārt, tomēr ir robotu integrētāji, bet izmantojot zināšanas un iegūtas prasmes bez problēmām arī spēj nodarboties ar robotu projektēšanu un izstrādi.

Latvijas kontekstā mūsu tirgum vairāk nepieciešami tādi speciālisti, kas spēj integrēt robotus ražošanas procesā, adaptēt tos noteiktu uzdevumu veikšanai.

Mūsu uzdevums – iemācīt studentiem ne tikai integrēt robotus, bet izveidot sava veida robotikas sistēmu, kurā robots ir galvenā sastāvdaļa. Piemēram, noliktavas preču komplektēšanas sistēmu, kas sastāv no mobila robota, navigācijas vai lokācijas sistēmas, un ir sava veida vadības sistēma, kas nodod informāciju par to, kādas preces jāsakomplektē vienā vai otrā pasūtījumā.

Un kā jūs risināt zināšanu novecošanās problēmu tik strauji augošā jomā?

Mēs nepārtraukti strādājam pie studiju programmu pilnveidošanas. Arī piedāvāto disciplīnu saturs tiek regulāri atjaunots, integrējot studiju procesā inovatīvas tehnoloģijas (rūpnieciskie roboti) vai zinātnisko pētījumu rezultātus un sasniegumus (autonomie roboti).

Pateicoties tam mūsu absolvents pēc studiju pabeigšanas spēj pārliecinoši izmantot gan praktiskās iemaņas, gan zināšanas par inovatīvām tehnoloģijām.

Daudziem izdodas ģenerēt interesantus sarežģītu tehnisku uzdevumu risinājumus jau studiju procesā. Jāatzīmē, ka institūtā tomēr tiek iegūtas fundamentālas zināšanas, un panākt pilnīgi visus jauninājumus mēs vienkārši nevaram, taču iemācīties fundamentālās lietas un ienākošos jauninājumus – tas gan vienkārši. Un, protams, cilvēkam pašam ir jābūt ieinteresētam personīgajā attīstībā.

Noteikti jāpiemin, ka, domājot par nākotni, robotikas studijas piedāvājam ne tikai latviešu, bet arī angļu valodā, jo tā ir starptautiska valoda. Prasme brīvi lietot un izprast angļu valodu jau studiju laikā, studentiem rada lielāku drošības sajūtu par nākotni, un viennozīmīgi - angļu valodas zināšanas saistās arī ar darba iespējām starptautiskā mērogā, tāpēc mēs reflektantiem rekomendējam izvēlēties studijas angļu valodā.

Vai ir pieejama statistika par to, kur strādā jūsu absolventi?

Mēs esam ieinteresēti saglabāt kontaktu ar mūsu absolventiem, jo saprotam, ka tuvākajā nākotnē viņi paši kļūs par darba devējiem nākamajām mūsu absolventu paaudzēm. Pats galvenais, lai absolvents pēc augstskolas beigšanas varētu atklāt savus talantus un realizēt sevi vai praktiska sfērām vai zinātnē. Mēs tikai palīdzam šajā procesā, paaugstinot profesionālo kompetenci talantīgiem jauniešiem un paplašinot redzesloku robotikas jomā. Mēs cenšamies iemācīt saviem nākotnes kolēģiem īpašu domāšanas veidu, lai daudzām ikdienas dzīves situācijām atrastu labākos risinājumus, tajā skaitā darba meklējumos. Ļoti daudz absolventu strādā kompānijās, kas nodarbojas ar rūpniecisko robotu programmēšanu, piemēram, Robologic. Katrs atrod savu vietu profesionālajā jomā, kāds izmanto savas zināšanas un spēju pielāgoties mainīgiem apstākļiem, atrodot savu vietu tikai daļēji ar robotiku saistītā jomā, daži veido savus uzņēmumus un "ar galvu metas" biznesā vai kļūst par "frīlanseriem" rūpniecisko robotu programmēšanā.

- Cik pieprasīts ir robotikas studiju virziena absolvents kopumā? Ņemot vērā to, ka Latvijas rūpniecība ievērojami atpaliek no daudzām citām valstīm robotizācijas pieprasījumā, vai nerodas problēma ar to, ka studenti pēc absolvēšanas ir "pārāk augstu kvalificēti" (angl. overqualified)?

Jauni speciālisti ar svaigām idejām būs pieprasīti vienmēr. Turklāt Latvijā cilvēku un attiecīgi arī speciālistu šajā nozarē ir maz.

Kāds aprīkojums tiek izmantots studiju procesā? Tie ir rūpnieciskie roboti, mācību laboratoriju aprīkojums vai konstruktori?

Studiju procesu nodrošina TSI Telekomunikācijas, elektronikas un robotikas centrs (TERC), kurš sastāv no 11 laboratorijām, tai skaitā divas jaunas laboratorijas: industriālo robotu un autonomu robotu laboratorija. Līdz ar teorētiskām zināšanām studenti iegūst praktisku pieredzi rūpniecisko robotu Kawasaki, Kuka, ABB un Universal Robot izmantošanā. Autonomās robotikas principu apgūšanai tiek izmantoti roboti – humanoīdi NAO, mobilie roboti Khepera IV un Koala. Pirms diploma projekta sagatavošanas students iziet obligāto ražošanas praksi kompānijās, kuras nodrošina rūpnieciskās ražošanas robotizāciju, nodarbojas ar rūpniecisko un autonomo robotu, kā arī robotizēto ierīču izstrādi gan Latvijā, gan ES valstīs.

Kur jūs mācāties un cik ilgi nodarbojaties ar robotiku? Vai robotika ir jūsu nākamā profesija vai hobijs?

Pašlaik es studēju TSI maģistrantūrā specialitātē "Elektronika", ar robotiku aizraujos un nodarbojos kopš 2012. gada. Pēc bakalaura grāda iegūšanas šajā pašā specialitātē TSI es sāku strādāt kompānijā "Atlant-TEC", tagad "Robologic". Savā darba pieredzē esmu realizējis vairākus projektus saistībā ar robotu integrešanu dažādās ražotnēs visā pasaulē. Bet tagad nu ir laiks nodot savas zinašanas un praktisko pieredzi, apmācot jaunos speciālistus un tos, kuri vēlas paaugstināt savu kvalifikāciju. Turklāt es lasu lekcijas TSI rūpniecisko robotu programmēšanā un dažas disciplīnas, kas saistītas ar rūpniecisko automātiku.

Nespeciālistiem robotika ir kaut kas tāls, no zinātniskās fantastikas jomas. Vai cilvēks vispār var tā ņemt un pašmācības ceļā kļūt par inženieri?

Jautājums ir tajā, vai cilvēks atkārtos kāda cita darbības, vai spēs izstrādāt kaut ko savu, ar svaigu skatu un idejām, izpratni, kā viss darbojas. Mana mīļākā tautas gudrība – teorija bez prakses ir mirusi, prakse bez teorijas – akla. Un bieži vien tam, kas visu apguvis pašmācības ceļā, bet kuram ir liela darba pieredze, ar absolūtu teorijas nezināšanu ir redzami robi.

Ir prognozes, ka līdz 2025. gadam trešā daļa visu darbu uz Zemes būs pilnībā automatizēta. Kā jūs domājat, vai mūsdienu sabiedrība paspēs tam sagatavoties? Ko varēs darīt darbinieki, kurus būs nomainījušas mašīnas?

Vienmēr atradīsies cilvēki, kas izmaiņām nebūs gatavi. Pirmās rūpnieciskās revolūcijas laikā ūdeni no šahtām sāka izsūknēt ar tvaika sūkņiem, un jau tad cilvēki izgāja ielās ar protestiem, ka šīs mašīnas atņems viņiem darbu. Darbinieki, kurus aizvietos roboti, varēs paaugstināt kvalifikāciju un kļūt par šo mašīnu operatoriem vai vadītājiem, jo pilnībā iztikt bez cilvēkiem neizdosies. Domāju, ka paies ilgs laiks, līdz tiks sakārtotas ētikas un likuma normas, tādēļ viss nav tik bezcerīgi.

Cik pamatotas ir runas par to, ka pēc robotu ienākšanas darba tirgū cilvēki zaudēs darba vietas? Vai šī problēma ir aktuāla arī Latvijā?

Zaudēs darbu tie, kas nevēlas savā dzīvē attīstīties, kurus apmierina atrašanās komforta zonā, neraugoties uz to, ka tā smacē. Šeit galvenais ir vēlēšanās, kas arī liek attīstīties, paaugstināt savu kvalifikāciju un pielāgoties mūsdienu dzīves ritmam.

Foto: TSI arhīvs