DP vērtējumā nav nepieciešams veikt izmaiņas Krimināllikumā, nosakot kriminālatbildību arī pret personām, kuras izlemj par materiālu vai nemateriālu atlīdzību nobalsot par kādu konkrētu partiju. Drīzāk būtu jāizvērtē, vai nav nepieciešama diskusija par stingrāka soda paredzēšanu personām, kuras prettiesiski cenšas ietekmēt pilsoņu tiesības brīvi paust savu gribu vēlēšanās, aģentūrai LETA norādīja DP.
Šobrīd lielākais sods, ko var piemērot par apzinātu kavēšanu personai brīvi realizēt tiesības vēlēt deputātus, ir trīs gadi cietumā. Ņemot vērā iepriekšminēto, šāds noziegums šobrīd ir kvalificējams kā mazāk smags noziegums, lai gan tiesības brīvi paust savu gribu vēlēšanās demokrātiskā valstī ir fundamentālas un šādu tiesību ierobežošana apdraud valsts konstitucionālo iekārtu, skaidroja DP.
Vienlaikus DP uzskata, ka pret centieniem prettiesiski ietekmēt vēlētāju izvēli, kas lielākā vai mazākā mērā atkārtojas katrās vēlēšanās, ir jācīnās ne tikai ar krimināltiesiskām metodēm, bet arī izglītošanu, veicinot sabiedrības izpratni par demokrātijas principiem un vērtībām.
"Ja sabiedrībā prevalēs uzskats, ka brīvība izvēlēties ir katra demokrātiskas valsts pilsoņa privilēģija, tad būtiski mazināsies arī iespēja nelikumīgi ietekmēt šīs tiesības," uzsvēra DP.
Jau ziņots, ka, pamatojoties uz Viļānu novada domes deputāta un "Vienotības" vietējās nodaļas vadītāja Jura Vidiņa iesniegumu par iespējamo vēlētāju balsu pirkšanu Dzintara Zaķa labā, Drošības policija (DP) sākusi kriminālprocesu.
DP sākusi kopumā sešus kriminālprocesus saistībā ar iespējamajiem balsu pirkšanas gadījumiem pagājušajā sestdienā notikušajās 12.Saeimas vēlēšanās. Vienā no sākumā ierosinātajām lietām ir aizdomās turētais, kuram piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
Kriminālprocesi sākti pēc Krimināllikuma panta par apzinātu kavēšanu personai brīvi realizēt tiesības vēlēt deputātus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
