'Latvija kā magnēts' – 'KPV LV' publisko potenciālās valdības deklarācijas projektu
Foto: DELFI

Partija "KPV LV" trešdien nākusi klajā ar savu valdības deklarācijas un sadarbības līguma variantu, lai nodrošinātu Ministru kabineta izveidi un darbību Alda Gobzema ("KPV LV") vadīta, gadījumā, ja Valsts prezidents Raimonds Vējonis nominēs tieši viņu kā nākamo premjeru. Portāls "Delfi" īsumā iepazīstina ar deklarācijā pausto.

Ceļš uz "jauno Skandināviju"

Deklarācijas "Par taisnīgu un augošu Latviju!" projekts sākas ar preambulu. Ievaddaļā uzsvērts, ka viena no Latvijas lielākajām problēmā ir taisnīguma trūkums. "Tieši netaisnības izjūta vieno visdažādāko sociālo slāņu cilvēkus Latvijā – no studenta līdz pensionāram, no zemkopja līdz biroja darbiniekam," norādīts dokumentā.

Deklarācijas projektā uzsvērts, ka "valdībai ar savu darbu ir jārāda piemērs godprātīgi pārvaldītas un taisnīgas Latvijas veidošanā. Valdībai jākoncentrē visi iespējamie resursi, lai veidotu labi pārvaldītu, modernu un taisnīgu valsti, kur ikviens cilvēks var justies piederīgs un dzīvot sociālā komfortā."

Partija definējusi arī sadarbības mērķi: "Valdībai ir jāveido tāda Latvijas valsts, kas aug, nevis sarūk. Tādēļ Alda Gobzema valdības darba mērķis numur viens ir apturēt iedzīvotāju skaita samazināšanos Latvijā. Šim nolūkam nepietiks tikai ar mērķētiem pasākumiem demogrāfijas veicināšanai. Latvija kļūs par augošu, nevis sarūkošu valsti tikai tad, kad Latvija būs kā magnēts – tāda valsts, kur esošie iedzīvotāji vēlas palikt un radīt bērnus, aizbraukušie tautieši jūt vēlmi un vilkmi atgriezties, bet citi eiropieši saredz Latviju un Rīgu kā Baltijas jūras reģiona centru, dinamisku "jauno Skandināviju"."

Lai Latvija veidotos par taisnīgu un augošu valsti, valdības darbā ir jāievēro trīs principi. Pirmkārt, moderna un ilgtspējīga valsts. Otrkārt, sociāla komforta valsts. Treškārt, labi pārvaldīta un droša valsts. Tālāk deviņus lappušu garajā deklarācijas projektā katrs princips sīki iztirzāts.

"Nē" – dzelzceļa elektrifikācijas projektam un OIK

Sadaļā "Latvija – moderna un ilgtspējīga valsts" uzskaitīts, kas tiks darīts 10 jomās: izglītībā, veselības aprūpē, ekonomiskajā attīstībā, valsts uzņēmumos, vides politikā, infrastruktūrā, informācijas tehnoloģijās, zinātnē, kultūrā un sportā.

Izglītības sadaļā "KPV LV" rosina pilnveidot pirmsskolas izglītības programmu, pārņemt skolu tīklu no pašvaldībām valsts pārziņā, pagarināt mācību gadu. Tāpat projektā solīts no 2021. gada ieviest principu, kas paredz, ka vienā studiju jomā valsts budžeta vietas tiek finansētas tikai vienā augstskolā. Un zinātnei un pētniecībai finansējumu plānots palielināt līdz 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Veselības aprūpes jomā deklarācijas projektā solīts veikt izlēmīgus soļus farmācijas tirgus liberalizācijai, atļaut bezrecepšu zaļu tirdzniecību mazumtirdzniecības vietās. Tāpat kā skolu tīklu, arī slimnīcu tīklu solīts pārņemt valsts pārziņā.

Deklarācijā solīts veicināt ekonomisko attīstību. Lai to izdarītu, augstākās amatpersonas personiski iesaistīsies ārvalstu investīciju piesaistē Latvijai. "Par savu mērķi izvirzām tādu apstākļu radīšanu, lai Latvija kļūtu par no nodokļu, nodevu un infrastruktūras izmaksu viedokļa izdevīgāko valsti ražošanai un starptautisku pakalpojumu centru attīstībai Centrālajā un Austrumeiropā," rakstīs līguma projektā.

Sākot ar 2019. gada 1. jūliju solīts pilnībā pārtraukt obligātā iepirkuma mehānismu. Vienlaikus rosināts sekmēt elektrības ražošanu no atjaunojamiem avotiem.

Tāpat rosināts restrukturizēt "Latvijas Dzelzceļu" un apturēt dzelzceļa elektrifikācijas projektu. Deklarācijā arī uzsvērta "Latvijas profesionālā nespēja" ieviest projektu "Rail Baltica", tāpēc plānots vienoties ar citām Baltijas valstīm par vienotu projekta vadību.

Līgumā rosināts nodrošināt stabilu finansējumu Valsts Kultūrkapitāla fondam un solīts pārskatīt nepārdomātus lēmumus par nacionālās koncertzāles īstenošanu AB dambī, "kas draud pārvērsties daudzu simtu miljonu afērā".

Demogrāfijas veicināšana un atbrīvošanās no NĪN

Sadaļā "Latvija – sociālā komforta valsts" uzsvērts, ka topošās valdības mērķis "ir radīt apstākļus, lai jaunām ģimenēm veidotos pozitīva pirmā bērna audzināšanas pieredze". Šajā sadaļā iztirzātas piecas jomas: bērnu un ģimenes politika, nodarbinātība, sociālā aizsardzība, mājokļi un dzīves kvalitāte, iekļaujoša sabiedrība.

Deklarācijas projektā solīts, ka demogrāfijas jautājumi un bērna un ģimenes politika būs Ministru kabineta dienas kārtībā regulāri un pēc būtības. "Mēs panāksim, ka Latvijā visi bērni, neatkarīgi no viņu ģimenes apstākļiem, saņems labu izglītību pirmskolā, pamatskolā un turpmāk," rakstīts projektā.

Rosināts arī atvieglot darbaspēka ievešanu no trešajām valstīm atbilstoši ekonomikas izaugsmes vajadzībām, kā arī pārskatīt darba likumdošanu ar nolūku padarīt to atbilstošu nodarbinātības izaicinājumiem. Īpaša uzmanība esot jāpievērš tādiem jautājumiem kā daļējs darba laiks, virsstundas, sabalansētas darba ņēmēja un darba devēja attiecības.

Tikmēr sadaļā par sociālo aizsardzību solīts nodrošināt iespēju laulātajiem aizsaulē aizgājušā dzīvesbiedra gadījumā saņemt viņa pensiju un, sākot ar 2021. gadu, atbrīvot vienīgo mājokli no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN).

Slēgtas valdības sēdes un Pierīgas pievienošana Rīgai

Trešo lielo sadaļu deklarācijas projektā sauc "Latvija – labi pārvaldīta un droša valsts". Tajā uzskaitītas 11 jomas, kurās nepieciešami dažāda veida uzlabojumi: valsts pārvalde, pašvaldības, fiskālā politika, tieslietas, valsts aizsardzība, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku ierobežošana, iekšējā drošība, enerģētika, mediji, demokrātijas stiprināšana un Latvijas ārpolitika.

Sadaļā par valsts pārvaldi rosināts paredzēt lielāku deleģējumu ministriem lēmumu pieņemšanā un normatīvo aktu izpildē. Tāpat iecerēts izvērtēt iespējas apvienot radniecīgu funkciju ministrijas. Īpašu uzmanību plānots pievērst tam, lai nozīmīgām ekonomikas nozarēm būtiskākie attīstības aspekti tiktu koncentrēti vienas ministrijas ietvaros.

Deklarācijas projektā solīts atbrīvoties no jebkādu ārpus valdības struktūru iespējām bloķēt lēmumus. Savukārt, "atzīstot nepieciešamību paaugstināt diskusiju kvalitāti, tā sēdes būs slēgtas".

Plānots atrisināt valsts galveno amatpersonu atalgojumu jautājumus: "Deputātu, ministru, valsts sekretāru, vadošo ministriju amatpersonu atalgojumu līmenis tiks pielīdzināts lielāko valsts uzņēmumu atalgojumu līmenim."

Projektā arī rosināts īstenot reģionālo reformu, Pierīgu pievienot Rīgai, ierobežot pilsētu un novadu priekšsēdētāju pilnvaru termiņu.

Sadaļā par tieslietām, solīts samazināt tiesvedības termiņus atsevišķu lietu kategorijām, liberalizēt maksātnespējas profesiju, kā arī rosināt diskusiju par marihuānas legalizāciju medicīniskiem nolūkiem.

Savukārt sadaļā par iekšējo drošību rosināts atjaunot Policijas akadēmiju kā sastāvdaļu kādā no valsts augstskolām un izveidot atsevišķu izmeklēšanas iestādi ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem, apvienojot Ekonomikas policiju, Finanšu policiju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu.

Mediju jomā partija sola veikt sistemātiskus ieguldījumus sabiedriskajā medijā, veicināt Eiropas Savienības valodu, it īpaši – angļu, proporcijas pieaugumu Latvijas medijos, nodrošināt pilnvērtīgu Austrumlatvijas apraidi, kā arī mazināt pašvaldību izdevumu ietekmi mediju telpā.

Lai stiprinātu demokrātiju, iecerēts politiskajām partijām valsts finansējumu palielināt trīs reizes, sākot ar 2020. gadu, kā arī nodrošināt automātisku pielaidi valsts noslēpumam Saeimas deputātiem un ministriem.

Deklarācijas projektā vēl ir plānots papildināt sadaļu "Valdību veidojošo partiju darba organizācija", kurā ir jādefinē savstarpējā koordinācija, sadarbība ar opozīciju, kā arī tas, kā tiks organizēts ministriju un Saeimas komisiju darbs.

Ziņots, ka jau ceturto nedēļu partijas turpina valdības veidošanas sarunas. Līdz šim aizvadītas vairāk nekā 30 tikšanās reizes, kurās ir piedalījušies vismaz divu politisko spēku pārstāvji. Šobrīd sarunas, pēc pašu teiktā, vada visi trīs jaunievēlētie politiskie spēki: "KPV LV", "Attīstībai/Par!" un Jaunā konservatīvā partija (JKP). Paralēli gan "KPV LV", gan "Attīstībai/Par!" veido nākamās valdības veicamo darbu sarakstu.

Otrdien Valsts prezidents Vējonis tikās ar "KPV LV" Ministru prezidenta amata kandidātu Gobzemu, JKP premjera amata kandidātu Jāni Bordānu un partiju apvienības "Attīstībai/Par!" Ministru prezidenta amata kandidātu Arti Pabriku.

Pēc tikšanās ar kandidātiem Vējonis atzina, ka pēdējās dienās partiju sarunās par valdības veidošanu ir vērojams zināms progress. Vienlaikus prezidents uzsvēra, ka līdz jaunās Saeimas pirmajai sēdei partijām ir jāturpina intensīvas konsultācijas, lai panāktu skaidrību arī par iespējamo koalīciju.

Source

www.DELFI.lv

Tags

KPV LV 13. Saeima Partija 'KPV LV' Saeimas vēlēšanas 2018
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form