"Latvijas ēnu ekonomikas sarukuma pamatā ir samazinājums neuzrādītajos uzņēmējdarbības ienākumos un neuzrādīto darbinieku skaitā. Tomēr joprojām tieši uzņēmējdarbības ienākumu neuzrādīšana ir komponente, kas nosaka lielāko ēnu ekonomikas apjomu atšķirību Latvijas un pārējo divu Baltijas valstu starpā. Savukārt aplokšņu algu neuzrādīšanas līmenis ir bijis līdzīgi augsts visās trīs Baltijas valstīs," uzsver pētījuma autors, SSE Riga asociētais profesors Dr. Arnis Sauka.
Ēnu ekonomikas apjoms 2016. gadā Latvijā ir 20,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), Lietuvā – 16,5%, bet Igaunijā – 15,4%. Uzņēmējdarbības ienākumu neuzrādīšana Latvijā ir ievērojami lielāka nekā kaimiņvalstīs (Latvijā – 18,5%, salīdzinot ar 11,7% Lietuvā un 8,3% Igaunijā). Tomēr, salīdzinoši ar gadu iepriekš, 2016. gadā ienākumu neuzrādīšanas apjoms Latvijā ir mazinājies par 1,4%, savukārt Lietuvā un Igaunijā vērojams tā pieaugums – attiecīgi par 1,2% un 0,8%, liecina SSE Riga pētījums.
Otru lielāko Latvijas ēnu ekonomikas īpatsvara daļu joprojām veido "aplokšņu" algas. Aplokšņu algu līmenis 2016. gadā visās Baltijas valstīs ir līdzīgi augstā līmenī, proti, 15,4%-18,1% diapazonā. Latvijā un Lietuvā aplokšņu algu īpatsvars kopējā algu apjomā 2016. gadā ir saglabājies 2015. gada līmenī, savukārt Igaunijā nedaudz mazinājies. Gan uzņēmējdarbības ienākumu neuzrādīšana, gan aplokšņu algas ir ļoti nozīmīga ēnu ekonomikas problēma Latvijā, kas valstī veido attiecīgi 42,1% un 40,2% no kopējā ēnu ekonomikas apjoma. Pētījuma dati liecina, ka nereģistrētie uzņēmumi veido aptuveni 5%-8% no visiem uzņēmumiem Baltijas valstīs.
"222 000 jeb 25 % no darbspējīgajiem iedzīvotājiem saņem "aplokšņu" algas. Šie cilvēki ir apdalīti, jo nevar pilnā mērā izmantot savas iespējas un saņemt valsts garantētos pabalstus, piemēram, apmaksātu slimības lapu. Šī paša iemesla dēļ 39 000 māmiņu saņem samazinātu maternitātes pabalstu un 16 000 iedzīvotāju – samazinātu valsts vecuma pensiju. Šāda situācija nav normāla – ir jārisina nabadzības problēma, kā arī valsts pārvaldes institūcijām jāsāk intensīvi skaidrot sabiedrībai, kur paliek cilvēku samaksātie nodokļi," norāda Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ilze Cīrule.
Saskaņā ar pētījuma datiem, mazāki un jaunāki uzņēmumi proporcionāli vairāk iesaistās ēnu ekonomikā nekā lielāki un vecāki uzņēmumi. Tomēr atšķirības starp dažāda lieluma uzņēmumu kategorijām nav izteiktas, arī dažas lielas kompānijas sniedz ievērojamu pienesumu ēnu ekonomikai. Savukārt nozaru griezumā visaugstākais ēnu ekonomikas uzņēmējdarbības īpatsvars Latvijā tradicionāli ir būvniecības nozarē. Ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecības nozarē Lietuvā un Igaunijā ir būtiski mazāks. Visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis Latvijā ir Kurzemes reģionā, Rīgā un tās apkārtnē.
Pētījuma rezultāti norāda, ka darbs pie ēnu ekonomikas mazināšanas ir jāturpina ne vien Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā, kur vērojamas vairākas negatīvas tendences ēnu ekonomikas ietekmējošos faktoros. Latvijā, pēc uzņēmēju domām, sevišķi svarīgi būtu pievērsties nodokļu sistēmas uzlabošanai un normatīvā regulējuma nenoteiktības mazināšanai. "Pašreiz atslēgas jautājumi ir divi – jāievieš vidēja termiņa nodokļu stratēģija, kas noteikti radīs daudz labvēlīgāku augsni uzņēmējdarbībai, mazinot to uzņēmēju skaitu, kuri vēlas krāpties, otrkārt, jāturpina strādāt pie Valsts ieņēmumu dienesta stratēģijas," uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
SSE Riga pētījums "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs" tiek veikts reizi gadā, izmantojot Baltijas valstu uzņēmēju aptaujas. Kopš 2009. gada, kad tika veikts pirmais pētījums, visas trīs valstis ir piedzīvojušas ēnu ekonomikas relatīvā apjoma samazinājumu un visievērojamākais kritums ir bijis Latvijā (no 36,6% no IKP 2009. gadā). Pētījuma autori ir SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors Dr. Arnis Sauka un SSE Riga profesors Dr. Tālis Putniņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
