Saturs turpināsies pēc reklāmas

Ievas Akurateres Ziemassvētki: mīļā vecmāmiņa, eglīte un Dieva klātbūtne

Ar ko zīmīga Ievas Akurateres Ziemassvētku sajūta? Ar eglīti, svecīšu gaismu, taču visvairāk – ar vecmāmiņas Johannas Katrīnas Elizabetes – latviešu un baltvācu atvases – sirdssiltumu, skaidro sirdsšķīstību, dialogu ar Dievu.

"Mana vecmāmiņa bija brīnišķīga: gaiša, rūpīga, mīloša. Tieši viņa mācīja saprast, kas ir Dievs, lūgšana, rituāls, baznīca. Viņa prata parādīt rūpju dvēseli! Un bija gluži vienalga, ko slēpa viņas sarūpētā paciņa – ābolu vai zīmulīti, taču viss bija skaisti iesaiņots, aizsiets ar lentīti – kā simbols došanai un ņemšanai, kā pierādījums, ka nav jābūt nekam dārgam, lai saņēmējam būtu prieks. Tas viss veidojis manu izpratni par Ziemassvētkiem un tradīcijām, ko turpinu arī savā dzīvē. Tāpēc man nav ik gadu tie no jauna jāatklāj: tiklīdz klāt Ziemassvētku laiks, arī īstā sajūta.

Kad šī sajūta ir klāt, Ieva tajā nesavtīgi dalās ar citiem. "Ziemassvētki ir burvīgi ar to, ka visi kopā tos svinam, pielūdzam, un Dieva svētība tiek saņemta daudzkārtīgi. Tā ir absolūta realitāte! Svētība atnāk tad, kad to piesauc.

Tāpat kā Mīlestība, arī ticība notiek darbībā," tā stāsta Ieva, kura Ziemassvētkus vislabprātāk svin mājās.

Daudzkārt ar koncertprogrammām apceļojot Latvijas dievnamus, Ievai kā īsta dāvana šķiet dažādo draudžu iepazīšana: "Katrai ir sava mentalitāte, noskaņojums, pārliecība. Tas ir aizraujošs piedzīvojums! Esmu satikusi tik daudzu draudžu vadītājus, kurus citādi nebūtu iepazinusi, kaut arī ļoti to gribējies."

Par programmas "Pie Tavas sirds" lielāko vērtību Ieva uzskata to, ka visi mākslinieki, kas apvienojušies šajā programmā, ir ticīgi cilvēki, bet brīnišķīgā mūzika noteikti palīdzēs ienākt mieram klausītāju sirdīs.

"Laikā, kad visi savos darbos esam izsmelti un noskrējušies, apstāšanās un miers ir labākā dāvana. Tieši tāds arī būs šis koncerts, kas mudinās apturēt skrējienu un troksni sevī, ieklausoties lielajā Dieva klusumā, dāvājot sev Ziemassvētku mieru un gatavību piedzīvot brīnumu. Esmu novērojusi, ka tieši mūsu vīrieši ikdienā ir visvairāk noskrējušies, norūpējušies, un tieši viņus visbiežāk piemeklē neziņa, kā noķert Ziemassvētku sajūtu. Tad nu man recepte ir paskatīties uz savu skrējienu no citas puses – nevis kaut ko darīt, lai pievilinātu Ziemassvētku mieru, bet gan vienkārši… apstāties. Kaut pie eglītes meža vidū. Pielūgt Dievu, Mariju. Nekas īpašs nav jādara. Tikai jāizjūt gatavība.

Source info

www.DELFI.lv