Pirmo dzelzceļa tiltu pār Daugavu uzcēla 1872. gada nogalē kā Rīgas - Bolderājas dzelzceļa līnijas tiltu. Tiltu izmantoja ne tikai dzelzceļa satiksmei, bet arī gājēji un zirgu pajūgi. Tiesa, gadiem ejot, tas sāka neatbilst laikmeta prasībām – pieauga noslodze un bija nepieciešams tilts ar divvirzienu kustību, pa kuru var braukt divi vilcieni vienlaicīgi divos virzienos.
Tādēļ tika būvēts jauns dzelzceļa tilts, kas tika pabeigts vien dažus mēnešus pirms Pirmā pasaules kara jeb 1914. gadā. Savukārt vecais, 1872. gadā uzbūvētais tilts, tika pārdots Rīgas pilsētai - transporta un gājēju vajadzībām.
LDz industriālā mantojuma eksperts Toms Altbergs atzīmē: "Nelaime ir tā, ka tilti slikti sadzīvoja ar karu. Tie tika postīti un atkal atjaunoti. Veco dzelzceļa tiltu pilnībā nopostīja Otrā pasaules kara nogalē un pēc tam to vairs neatjaunoja, bet jauno tiltu gandrīz pilnībā uzspridzināja 1944. gadā - no tā palika pāri vien daži balsti un metāla daļas. Lai nodrošinātu vilcienu kustību, 1945. gadā tika atklāts pagaidu koka tilts pār Zaķusalu."
"Tikmēr pie dzelzceļa tilta pār Daugavu, kādu mēs to šodien redzam, Rīga tika 1950.gadā. Iespaidīgās arkveida kopnes uzbūvēja, lai savā ziņā atgādinātu par sākotnējo tiltu. Tā bija drīzāk nostaļģija pēc vecā tilta, nekā praktiska inženiertehniska nepieciešamība," papildina T. Altbergs.
Nākotnē esošajam dzelzceļa tiltam blakus tiks būvēts "brālis", pa kuru brauks "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas vilcieni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
