Transporta nozares jaunumi kaimiņvalstu medijos
Foto: Publicitātes foto

Igaunija cer, ka 'Rail Baltica' ļaus ceļotājiem pa Baltijas valstīm atteikties no auto un gaisa satiksmes

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

TASS informē - Igaunijā valda cerības, ka "Rail Baltica" dzelzceļš nākotnē aizvietos pasažieru transportu ar auto un lidmašīnām, cilvēkiem ceļojot pa Baltijas valstīm. Šādu ceļošanas paradumu maiņu veicinās ātrvilciena paaugstinātais komforts un ātrums.

"Rail Baltic Estonia" veiktie aprēķini paredz, ka vilciens no Rīgas uz Tallinu brauks 1 stundu un 42 minūtes, bet biļetes cena būs 38 EUR. Tas būšot divreiz ātrāk nekā ar automašīnu un trīsreiz lētāk nekā ar lidmašīnu. "Rīga un Rīgas lidosta Igaunijas iedzīvotājiem kļūs krietni tuvākas, bet aizbraukt līdz tām būs iespējams kā minimums 2 stundas ātrāk nekā ar personisko automašīnu vai autobusu," saka "Rail Baltic Estonia" pārstāve Rīa Sillave (Riia Sillave).

Medijs atgādina, ka ik dienu būs četri ātrvilcienu, kas sasniegs ātrumu līdz 249 kilometriem stundā, reisi. Paredzēts arī, ka kursēs reģionālie vilcieni ar ātrumu līdz 200 kilometriem stundā un vismaz viens nakts vilciens Varšavas un Berlīnes virzienā ar automobiļiem.

Lietuvā palielina finansējumu ceļiem, bet transporta uzņēmumi pārceļ biznesu uz Poliju

Biznesa laikraksts "Verslo Žinios" raksta par Lietuvas transporta uzņēmumu nodomiem pārcelt savu biznesu uz Poliju. Daļai tā ir normāla biznesa paplašināšana, taču mazākiem uzņēmumiem tas ir izdzīvošanas jautājumus sakarā ar neskaidru Mobilitātes paketes perspektīvu un autovadītāju atalgojuma kritēriju izmaiņām, kā rezultātā uzņēmumiem draudot peļņas procentu, kas pašlaik svārstās 2-3% robežas, zaudēšana. Polijā arī esot daudz labvēlīgāki apdrošināšanas nosacījumi, un kompānija, kam vidēji ir 40 kravas auto, gadā var ietaupīt aptuveni 50 tūkstošus EUR. Atbilstoši 2018. gada datiem Polijā jau darbojās 14 Lietuvas uzņēmumi ar 184 kravas auto. Līdz šā gada beigām darbību uzsākt plāno vēl 30-40 jauni uzņēmumi, bet kravas auto skaits varētu pieaugt līdz 300-400.

Tikmēr Lietuvas Seims nobalsoja par grozījumiem, atbilstoši kuriem no 2020. gada ceļiem tiks piešķirti 50 procenti, bet no 2021. gada – 52 procenti ieņēmumu no degvielas akcīzes nodokļa. Atbilstoši pašlaik esošai kārtībai piešķirtais finansējums ir 48 procenti no iekasētās degvielas akcīzes. Šogad ceļiem piešķirti 477,5 miljoni EUR.

2019. gadā Austrumāzija kļūs par galveno Krievijas eksporta reģionu

"Izvestija" publicējusi Krievijas eksporta centra prognozi, ka 2019. gadā preces no Krievijas visvairāk importēs Austrumāzijas reģiona valstis, tā apsteidzot tradicionāli lielāko importētāju Rietumeiropu. Šādas izmaiņas galvenokārt notiks, strauji pieaugot Krievijas eksportam uz Ķīnu. Uz šo valsti Krievija eksportē gan izejvielas, jo īpaši energonesējus, gan citu produkciju - zāģmateriālus, zivis, celulozi, augu eļļas, papīru un kartonu. Otrs lielākais Maskavas partneris šajā reģionā ir Dienvidkoreja. Uz citām Austrumāzijas reģiona valstīm pieaugs galvenokārt pārtikas un ķīmisko preču, metalurģijas un mežrūpniecības produkcijas eksports.

Pēc Krievijas eksporta centra aprēķiniem, 2018. gadā uz Rietumeiropu tika eksportēta Krievijas produkcija, kuras vērtība bija 101,4 miljardi dolāru, bet uz Austrumāziju - 93,5 miljardi.

Baltkrievija vēlas eksportēt caur Sillamē ostu

rzd-partner.ru, atsaucoties uz TASS, ziņo, ka Baltkrievija var paplašināt eksportu, izmantojot Igaunijas ostu Sillamē. Šāda iespēja esot apspriesta, Baltkrievijas vēstniekam Igaunijā Vjačeslavam Kačanovam tiekoties ar Sillamē ostas direktoru padomes priekšsēdētāju Tītu Vehi (Tiit Vähi). Sillamē ir Krievijai vistuvākā Eiropas Savienības osta, un tā var uzņemt pašus lielākos kuģus, kas ienāk Baltijas jūrā.

Japānai plāni eksportēt uz Eiropu caur Krieviju

Vietne mintrans.ru raksta, ka Japāna esot gatava veikt pasākumus pārvadājumu pa Transsibīrijas maģistrāli aktivizēšanai. Uzlecošās saules zemes plānos esot arī palielināt preču konteineru nogādāšanas ātrumu no Tālajiem Austrumiem līdz pat Krievijas Rietumu robežām, un japāņi esot gatavi uzsākt savu ātrvilcienu ekspluatāciju maģistrālē.

Vietne arī atzīmē, ka pašlaik asa tēma, kas traucēj tūrisma attīstībai starp Japānu un Krieviju, esot stingrais vīzu režīms. Tas traucējot arī uzlabot biznesa kontaktus. Tāpēc, piemēram, Jakutijas galva Aisens Nikolajevs paziņojis, ka esot pienācis laiks abām valstīm spert aktīvus soļus vīzu režīma atvieglošanā. Sarunas par to notiekot starp Krievijas un Japānas ārlietu ministrijām.

Savukārt rzd-partner.ru raksta, ka Krievijas dzelzceļa meitas firma "RŽD Logistika" un transporta kompānija FESCO uzsākušas pirmo tranzīta servisu kravu nogādei no Japānas uz Eiropu caur Krievijas Tālajiem Austrumiem, izmantojot Transsibīrijas maģistrāli. Testa konteiners ar ķīmiskās rūpniecības produktiem 23. maijā jau esot nosūtīts no Japānas ostas Jokohamas caur Krieviju uz Vroclavu Polijā. Kopējais piegādes laiks ir 19 diennaktis. Alternatīvais maršruta pa Suecas kanālu prasa aptuveni 45 dienas. Galvenās preces, kas turpmāk tikšot vestas no Japānas, būšot auto rezerves daļas un plaša patēriņa preces.

Višegradas valstu galvaspilsētas savienos ātrgaitas dzelzceļš

TASS ziņo, ka Slovākija, Čehija, Ungārija un Polija ir vienojušās par ātrgaitas dzelzceļa līnijas izbūvi. Deklarācija par celtniecību tika parakstīta Bratislavā Višegradas grupas valstu transporta ministru tikšanās laikā. Paredzams, ka līnija savienos šo valstu galvaspilsētas, bet vilcienu ātrums sasniegs 300 kilometrus stundā. Tas nozīmē, ka 600 kilometrus starp Bratislavu un Varšavu būs iespējams pārvarēt divās stundās. Konkrēti celtniecības termiņi pagaidām netiek nosaukti.

Azerbaidžāna rekonstruēs dzelzceļu no Baku līdz Krievijas robežai

"Interfax" ziņo, ka Azerbaidžānas dzelzceļš 2020. gadā uzsāks sliežu posma Baku – Jalama (Krievijas robeža) pilnīgu rekonstrukciju. Uzņēmuma galva Džavids Gurbanovs ir paziņojis, ka jau atrasts finansētājs un notiek sarunas par būvkompānijas izvēli.

Šis 200 kilometru garais dzelzceļš ir daļa no koridora Ziemeļi – Dienvidi, kas saista Ziemeļeiropu ar Dienvidaustrumāziju, savienojot Krievijas, Azerbaidžānas un Irānas dzelzceļus. Azerbaidžānas valdība, paredzot pārvadājumu pieaugumu, pieņēma lēmumu par šī posma un dzelzceļa Baku – Astara (Irānas robeža) modernizāciju.

Pieaug Kazahstānas ietekme uz "Jaunā zīda ceļa"

Kazahstānas interneta medijs inbusiness.kz ziņo, ka 2018. gadā Ķīnas – Eiropas un Eiropas – Ķīnas virzienos devās 6363 vilcieni, no kuriem 56 procenti šķērsoja Kazahstānu. Šādus skaitļus ir nosaucis Kazahstānas vēstnieks Ķīnā Šahrats Nuriševs. Savukārt 2017. gadā 76 procenti konteineru, kas no Ķīnas tika transportēti caur Eirāzijas ekonomiskās savienības valstīm, šķērsoja Kazahstānu. Rezultātā no tranzīta gūtā peļņa sasniedzot 2-3 miljardus dolāru, un vēstnieks prognozējis, ka tuvāko divu līdz trīs gadu laikā tā sasniegs jau 5 miljardus dolāru.

2018. gadā uzsākta transkontinentālā maršruta Vjetnama – Ķīna – Kazahstāna - Eiropa ekspluatācija, pa kuru jau līdz šim transportēti 1,7 tūkstoši divdesmitpēdu konteineru (TEU). Šī gada pirmajā kvartālā konteineru pārvadājumu apjomi palielinājušies 1,5 reizes.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form