Vēzis uzbrūk arī jauniem un sportiskiem

Ieva atzīst, ka dzīvojusi visai veselīgi un būtībā nav jutusi nekādas veselības problēmas. Vienīgā aizdomīgā parādība bija diezgan regulāra krekšķināšana, kuru Ieva jau bija pieradusi apslāpēt un neuztvēra nopietni. Viņa aktīvi sportoja un dejoja, asins analīzes bija labas, bet aiziet uz rentgenu, lai pārbaudītu plaušas, viņa tomēr nesaņēmās. Tobrīd tas nelikās svarīgi.

Šis iekšējais rejošais klepus Ievu neatstāja jau vairākus gadus, un viņa iemācījās ar to sadzīvot. Ieva ilgu laiku dzīvoja mājās ar bērniem un bija pieradusi, ka ir šāds klepus. Ikdienā cilvēkos daudz negāja, un līdz ar to arī apkārtējie tam nepievērsa tik lielu vērību. Nekādu citu simptomu neesot bijis un, ja neskaita klepu, fiziski viņa jutusies ļoti labi. Viņa regulāri sportojusi un daudz skrējusi, ikdienā nekādu sagurumu nav jutusi. Dakterei gan ieminējusies, ka ir klepus, bet nevienam nav ienācis prātā, ka varētu būt kaut kas nopietnāks par ikdienas apaukstēšanos. Klepus būtībā traucējis, tikai guļot gultā uz muguras, bet Ieva bija pieradusi gulēt uz sāniem un līdz ar to nav jutusies pārlieku traucēta.

Situācija mainījās, kad Ieva pirms trijiem gadiem sāka strādāt, un tad arī klepus kļuva pamanāmāks un dziļāks. Tam pievērsa uzmanību arī darba kolēģi un aicinājuši pārbaudīties. Šajā periodā Ieva plānojusi arī trešo grūtniecību. Ģimenes daktere nolēma, ka drošības pēc ir jāuztaisa rentgens, jo visi pārējie veselības rādītāji atbilda normai. Iegūtais rentgena attēls visus ļoti pārsteidza, jo uzrādījās smaga pneimonija, lai gan citu, pneimonijai raksturīgu pazīmju nebija – temperatūra normāla, nekas nesāpēja. Pēc tam tika veikta datortomogrāfija, kas arī apstiprināja izmaiņas plaušās. Tad sekoja padziļinātas pārbaudes Sauriešu tuberkulozes un plaušu stacionārā, kur bronhoskopija uzrādīja atipiskas šūnas – bronhoalveolāro karcinomu. Izrādījās, ka Ievai ir bronhu un plaušu audzējs trešajā stadijā.

Ziņa par slimību Ievai bija kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Līdz tam Ievai likās, ka viņa piekopj ļoti veselīgu dzīvesveidu un nekādas nopietnas saslimšanas viņu neskars. Personīgi nav arī daudz interesējusies un pievērsusi uzmanību vēža tematikai, jo apkārt visi bijuši diezgan veselīgi, izņemot vecmāmiņu no mammas puses, kurai jau no bērnības ir plaušu problēmas.

Ievas vēža šūnu paraugi pārbaudei tika nosūtīti uz ASV, lai noskaidrotu, vai nav pieejami jauni, moderni medikamenti, ar ko varētu ārstēt tieši viņas audzēja veidu, tomēr rezultāti bija negatīvi. 2018. gada oktobrī tika uzsākta smaga ķīmijterapija, kura diemžēl neko būtisku neizmainīja plaušās. Tad maijā tika uzsākta imūnterapija. Tomēr klepus šo divu gadu laikā nepārgāja, tieši otrādi, tas pat pastiprinājās. Arī pēc imūnterapijas padziļinātās pārbaudes rezultāti liecināja par progresējošu dinamiku. Lai arī imūnterapijas zālēm prognozēja labus rezultātus un Ieva ļoti cerēja, ka tās palīdzēs, audzēju tās tomēr neapstādināja. Acīmredzot ne visiem tās tomēr der.

Visgrūtākais periods bijis pērnā gada decembris, kad pēc ilgstošas zāļu lietošanas Ieva bija pavisam novārdzināta un grūtības sagādāja pat pārvietošanās no vienas istabas gala līdz otram. Palielinot slodzi, kļuva grūti elpot un uznāca kārtējās klepus lēkmes. Pavasarī, saslimstot ar plaušu karsoni un nonākot stacionārā, tika apturēta ķīmijterapija, jo visas analīzes bija kritiskas un viņai vajadzēja laiku un spēku atgūties, lai turpinātu onkologa noteikto ķīmijterapiju. Šajā periodā Ieva dažādiem tautas līdzekļiem centusies stiprināt organismu, bet tiešā ārstēšana nav notikusi. Brīnumainā kārtā viņa sāka justies labāk un, vasarā aizejot uz pārbaudes testiem, secināts, ka vēža dinamika ir mazliet mazinājusies. Ārste ieminējās, ka tas varētu būt arī imūnterapijas rezultāts, kas tikai tagad sācis parādīties, bet pilnībā par to pagaidām neviens nav pārliecināts. Tāpēc Ievu šobrīd māc liela neziņa par nākotni.

"Ir jādzīvo šodien! Ir jārod prieks grūtībās! Un ir jābūt pateicīgiem par visu, ko dzīve dod, jo mūsu uzdevums tomēr ir iegūt daudzveidīgu pieredzi, nevis tikai priecāties vai tikai skumt. Un es vēl varu izvēlēties, kā es izdzīvoju šo pārbaudījumu – sevi žēlojot un skumstot vai priecājoties par to, cik daudz skaista bez manas slimības vēl ir šajā pasaulē!" smaidot saka Ieva.

Ieva atzīst, ka sākotnēji visiem tuviniekiem bijis šoks un neizpratne. Daži ļoti tuvi un mīļi cilvēki pēc kāda laika novērsušies, kas bija ārkārtīgi sāpīgi un negaidīti. Taču Ievai ir ļoti stipra atbalsta komanda – mamma, brālis, māsas ģimene un draudzenes, kuras tur rūpi par viņu un neļauj nokārt degunu, kad ir melnās dienas. Lielu paldies Ieva saka bijušajam vīram – bērnu tēvam –, kurš, neskatoties uz visu agrāk pārdzīvoto, pašaizliedzīgi rūpējās gan par abiem bērniem, gan viņu pašu. Bijušais vīrs un bērni joprojām tic, ka Ieva tiks galā ar šo slimību. Ieva atzīst, ka šī tuvo cilvēku ticība dod arī viņai lielāku cīņas sparu un izturību. Šī ir situācija, kurā es redzu, kas ir mani patiesie draugi, norāda Ieva. Grūti šajā procesā ir gan pašiem slimniekiem, gan arī tuvajiem cilvēkiem. "Ir tik sāpīgi redzēt to izmisumu un sāpes mīļo cilvēku acīs. Un ir tikai cilvēcīgi, ka ik pa laikam kāds no manējiem salūst. Bet paiet laiks, un es zinu, ka man teiks: "Es esmu ar tevi! Kā es varu tev palīdzēt?!" norāda Ieva.

Atbalstu Ieva saņēmusi arī no "Ziedot.lv", kad valsts nekompensēja viņas ārstēšanās kursu, kur vienas zāļu devas izmaksas bija 5000 eiro un pilnam kursam bija nepieciešamas astoņas devas. Toreiz visu nepieciešamo naudu izdevās savākt caur ziedošanas platformu.

Ieva norāda, ka vēl joprojām pastāv stereotips – ja kādam ir vēzis, tad no cilvēka var atvadīties. Tomēr tā nav, jo modernās zāles daudziem jau ir palīdzējušas izārstēties. Ieva atzīst, ka šobrīd ir mazinājušās arī klepus lēkmes. Iepriekš bija periods, kad vispār nav varējusi parunāt un gulēt nav bijis iespējams, jo ik pa 40 minūtēm bijis jāceļas klepot. Un tā vairāk nekā pusgada garumā.

Ieva arī atzīst, ka šī savā ziņā ir laimes spēle – vienam var paveikties vairāk, citam mazāk. Katrā ziņā saslimušajiem dzīve turpinās un ir tikai jāiemācas sadzīvot ar jauno situāciju. Var palikt labāk, var palikt sliktāk, bet viss iet uz priekšu un viss sliktais reiz beidzas.

Lai vieglāk pārdzīvotu notiekošo, Ieva citiem saslimušajiem iesaka meklēt pozitīvos stāstus un piemērus no citiem vēža slimniekiem, un, vēlams, cilvēkus savā vecumā ar kopīgām interesēm. Vienkārša aprunāšanās un pieredzes apmaiņa var ļoti palīdzēt un stiprināt. Ļoti palīdz garīgā literatūra. Meditācijas, elpošanas tehnika. Ieva aktīvi darbojas arī draudzē, kas nu jau ir kļuvusi kā otra ģimene. Viņa atzīst, ka arī lūgšanām ir ļoti liels spēks: "Ne vienmēr viss notiek tā, kā mēs to vēlamies, bet mēs vienmēr varam lūgt Dievu."

Ieva atzīst, ka viņai ļoti paveicies ar ārstiem – savas nozares speciālistiem. Onkoloģe ir ļoti sirsnīga un saprotoša. Protams, bijusi arī negatīva pieredze ar atsevišķiem medicīnas nozares pārstāvjiem, kuri izturējušies ne visai iejūtīgi. Ievai bija iespēja konsultēties ar ārstiem arī Vācijā, un tāpēc var salīdzināt medicīnas darbinieku attieksmi abās valstīs. Dažreiz tiešām rodas jautājums, kāpēc atsevišķi medicīnas darbinieki dara to, kas viņiem īstenībā neiet pie sirds. Ir jāsaprot, ka šādā situācijā pacientiem jau tā ir papildu satraukums, ir daudz jautājumu un ne vienmēr viņi visu izprot uzreiz, tostarp visu medicīnisko terminoloģiju. Tāpēc ir tikai loģiski, ja pacients pārjautā un interesējas plašāk par slimību un ārstēšanās procesu vai vēlas pārrakstīties uz citu pieejamu datumu. Strupas atbildes te ir nevietā.

Ieva citiem vēža slimniekiem un tuviniekiem iesaka būt vairāk kopā ar sev tuvajiem. Sasirgušajam nav vajadzīgs žēlums, bet klātbūtnes sajūta, ka šajā dzīves pārbaudījuma brīdī ir kāds, uz ko paļauties.

"Mīliet vairāk, nekā jebkad esat mīlējuši, jo tieši grūtajos brīžos mīlestība parāda savu patieso būtību. Pieņemiet un mēģiniet izprast otra vājības un ēnas puses, jo īpaši tajā laikā, kad vieglāk būtu pagriezt muguru un aiziet. Noticiet, ka jūsu atbalsts un ticība uzvarēt šo slimību dod spēku cīņā ar šo pārbaudījumu. Jūs nekad nezināt, kad jums būs vajadzīgs kāds, kurš jūs atbalstīs brīdī, kad visa pasaule šķiet sabrukusi. Pateicieties Dievam par katru jaunu dienu, ko varat piedzīvot un mīliet, ticiet un lūdziet cits par citu!" uzsver Ieva.

Plaušu vēzis ir ļaundabīgu audzēju grupa, kas attīstās no plaušu un bronhu šūnām un ir Nr.1. "slepkava" onkoloģisko slimību vidū. Plaušu vēža rašanās šūnu līmenī nav pilnīgi izprasta, un tā savlaicīgu diagnostiku apgrūtina fakts, ka slimniekiem nav ne specifisku sūdzību, ne konkrētu pazīmju, kamēr vēzis nav jau attīstījies un sasniedzis vēlāku stadiju. Tāpēc tieši plaušu vēža atklāšanai kritiski svarīga ir savlaicīga diagnostika, valsts profilaktiskās programmas, inovatīvo zāļu pieejamība un personalizētās medicīnas attīstīšana.