Ieskats ģenerāļa Pētera Voldemāra Radziņa bibliotēkā.
Pēc Pētera Voldemāra Radziņa nāves 1930. gadā tika izveidots saraksts ar 178 grāmatām, kas atradās viņa bibliotēkā. Bez plaša kara literatūras klāsta sarakstā atrodamas arī grāmatas un izdevumi, kas parāda Pētera Radziņa vispusīgo izglītību un plašo interešu loku.
“Apmeklējot ģen. Radziņu viņa dzīvoklī, Valdemāra ielā 23, uzkrita ārkārtīgi trūcīgā iekārta. Istabas bija gandrīz tukšas. Viss dzīvoklis atgādināja karavīra telti. Bet kabinets, kurā ģenerālis pavadīja visu savu brīvo laiku, bija pilns grāmatām un rakstāmgalds apkrauts visjaunākajiem militārizdevumiem. Nepiekusis viņš nodevās savām studijām un idejām. Personīgajai dzīvei viņam neatlika laika. Savai ārienei un ērtībām viņš nepiegrieza nekādu vērību. Tie viņam šķita smieklīgi sīkumi.
Modernam kara vadonim jābūt vispusīgam – ekonomistam, psihologam, juristam, starptautisko attiecību un tiesību zinātājam. Jo tagad vairs necīnās armijas vien, bet nācija pret nāciju, un uzvar tas, kam stiprāka ekonomika, augstāka izglītība. Tāpēc ģenerālis Radziņš nebija šaurs militārlietpratējs. Un tomēr viņš bija kaujas ģenerālis vārda labākā nozīmē. Tas izpaudās visā viņa rīcībā, runā, attiecībās pret sabiedrību. Karaspēka apmācībās iztirzājot rezultātus, vienmēr izvirzījās viņa neapstrīdamā autoritāte. Še viņa aprautās, asās piezīmes trāpīja kā pātagas cirtieni.”
Pulkveža Teodora Andersona atmiņas. Ģenerāļa Pētera Voldemāra Radziņa rakstu krājums. Sastādītājs Agris Purviņš, ar Ērika Jēkabsona pēcvārdu. Ogre, Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrība, 2016, 52. lpp.
“Ne vien kā kara vadītājs ģen. Radziņš ieiet mūsu vēsturē – ne mazāki nopelni viņam ir kā armijas izveidotājam un apmācītājam. Nav jāaizmirst, ka mūsu nacionālajā armijā saplūda virsnieki no dažādām armijām, ar dažādu izglītību un tradīcijām – visi tie bija jāsakausē vienā saskaņotā latvju virsniecībā. Šajā darbā Radziņa izcilajām zināšanām, kuras viņš ar neatlaidīgu centību papildināja līdz pat savai pēdējai stundai, bija sevišķi liela nozīme. Tā dzīvos mūsu nacionālā karavīrā, kamēr vien pastāvēs mūsu nācija, un tā ir viņa nemirstība, kuru pats viņš cēlis un kuru neviens viņam nevar ņemt. “
Ģenerāļa Jāņa Baloža atmiņas. Ģenerāļa Pētera Voldemāra Radziņa rakstu krājums. Sastādītājs Agris Purviņš, ar Ērika Jēkabsona pēcvārdu. Ogre, Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrība, 2016, 52. lpp.
Ģenerālis Pēteris Voldemārs Radziņš bija izcils militārais stratēģis, kurš vadīja Rīgas atbrīvošanas operāciju 1919. gada novembrī un Latgales atbrīvošanu 1920. gada janvārī. Radziņš ir arī daudzu militāro publikāciju autors un pasniedzējs. Ģenerālis izcēlās ne tikai ar spēju saglabāt vēsu prātu visgrūtākajās situācijās, bet arī savām plašājām zināšanām un izpratni par militārās, ekonomiskās un politiskās jomas mijiedarbību.
Kā Fridriha Brieža izcilās plānošanas spējas atnesa nozīmīgas uzvaras latviešu strēlniekiem.
Strēlnieku komandiera pulkveža Jukuma Vācieša ceļš no Jaunmuižas līdz Maskavai.
Izaicini savu atmiņu, atceroties slavenus un ievērojamus latviešu virsniekus!