Ģenerāļa grāmatas

Ieskats ģenerāļa Pētera Voldemāra Radziņa bibliotēkā.

Pēc Pētera Voldemāra Radziņa nāves 1930. gadā tika izveidots saraksts ar 178 grāmatām, kas atradās viņa bibliotēkā. Bez plaša kara literatūras klāsta sarakstā atrodamas arī grāmatas un izdevumi, kas parāda Pētera Radziņa vispusīgo izglītību un plašo interešu loku. 

Pulkvedis Teodors Andersons

“Apmeklējot ģen. Radziņu viņa dzīvoklī, Valdemāra ielā 23, uzkrita ārkārtīgi trūcīgā iekārta. Istabas bija gandrīz tukšas. Viss dzīvoklis atgādināja karavīra telti. Bet kabinets, kurā ģenerālis pavadīja visu savu brīvo laiku, bija pilns grāmatām un rakstāmgalds apkrauts visjaunākajiem militārizdevumiem. Nepiekusis viņš nodevās savām studijām un idejām. Personīgajai dzīvei viņam neatlika laika. Savai ārienei un ērtībām viņš nepiegrieza nekādu vērību. Tie viņam šķita smieklīgi sīkumi.

Modernam kara vadonim jābūt vispusīgam – ekonomistam, psihologam, juristam, starptautisko attiecību un tiesību zinātājam. Jo tagad vairs necīnās armijas vien, bet nācija pret nāciju, un uzvar tas, kam stiprāka ekonomika, augstāka izglītība. Tāpēc ģenerālis Radziņš nebija šaurs militārlietpratējs. Un tomēr viņš bija kaujas ģenerālis vārda labākā nozīmē. Tas izpaudās visā viņa rīcībā, runā, attiecībās pret sabiedrību. Karaspēka apmācībās iztirzājot rezultātus, vienmēr izvirzījās viņa neapstrīdamā autoritāte. Še viņa aprautās, asās piezīmes trāpīja kā pātagas cirtieni.”

Pulkveža Teodora Andersona atmiņas. Ģenerāļa Pētera Voldemāra Radziņa rakstu krājums. Sastādītājs Agris Purviņš, ar Ērika Jēkabsona pēcvārdu. Ogre, Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrība, 2016, 52. lpp.

Ģenerālis Jānis Balodis 

“Ne vien kā kara vadītājs ģen. Radziņš ieiet mūsu vēsturē – ne mazāki nopelni viņam ir kā armijas izveidotājam un apmācītājam. Nav jāaizmirst, ka mūsu nacionālajā armijā saplūda virsnieki no dažādām armijām, ar dažādu izglītību un tradīcijām – visi tie bija jāsakausē vienā saskaņotā latvju virsniecībā. Šajā darbā Radziņa izcilajām zināšanām, kuras viņš ar neatlaidīgu centību papildināja līdz pat savai pēdējai stundai, bija sevišķi liela nozīme. Tā dzīvos mūsu nacionālā karavīrā, kamēr vien pastāvēs mūsu nācija, un tā ir viņa nemirstība, kuru pats viņš cēlis un kuru neviens viņam nevar ņemt. “

Ģenerāļa Jāņa Baloža atmiņas. Ģenerāļa Pētera Voldemāra Radziņa rakstu krājums. Sastādītājs Agris Purviņš, ar Ērika Jēkabsona pēcvārdu. Ogre, Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrība, 2016, 52. lpp.

Krusttēvs Oskars

Kārlis Goppers

Citāts

“Ziedot darbam visus spēkus, nodoties darbam ar visu sirdi, pavisam piemirstot pie tam savas personigās intereses – bij Kolpaka rakstura pamatīpašība, kas to krasi nošķīra no pārejeem biedriem. Šī spēja atdoties darbam ar visu sirdi izteicās ne tikai dienestā vai mūzikai ziedotos brīžos, bet kā sarkans pavediens bij saredzama visos dzīves sīkumos un pat tajās armijas virsniekam sasniedzamās izpriecās, no kurām Kolpaks nebūt nevairījās. Viņš labprāt apmeklēja vakarus, kurus paretam sarīkoja pulka virsnieku klubā. Šajos vakaros Kolpaka izturēšanās bij tāda pat kā dienestā. Viņš, vispirms, kā pulka virsnieku saimes loceklis, uzskatīja par savu uzdevumu būt uzmanīgam pret uzlūgtiem viesiem un rūpeties, lai pēdejie negarlaikotos. Kolpaks šo pienākumu izpildīja ar prieku un nekad nelika sajust, ka viņš to dara kā pienākumu. Viņš dejoja ar sajūsmu; dejoja ar visām uzlūgtām dāmām, nedodams nevienai priekšrokas, un var skaidri teikt, ka deja tam sagādāja baudu.”

Aleksandra Puškina kopotie raksti

Aleksandrs Puškins

Citāts

Es vairs ne tas

Es vairs ne tas! Jau zelta gadu zvīla
Un kvēlais neprāts, runu dzirkstīgums,
Un dzejot prieks, un mana brīves mīla
Pamazām gaist kā viegla sapņa jums.
Un tā dažreiz, kaut gavilkausu rokās,
Tu redzēsi, ka prāts man ilgās tvīkst,
Es grūtsirdīgs, uz krūtīm galva līkst –
Un nāksi līdzjust manas dvēsles mokās.

Kājnieku kaujas skola

Rūdolfs Štollbergers

No oberleitnanta Štollbergera izstrādātajiem vingrinājumiem karaspēka apmācībām kaujai:

“Katrs vingrinājums jāiztirzā. Vienību vingrinājumos līdz rotai pie iztirzāšanas jāpievelk pēc iespējas visi kareivji. [..] Iztirzāšanā vadītājam jāpieņem noteikts stāvoklis attiecībā uz rīkojumiem. Viņam noteikti jāpateic, kā viņš būtu darbojies, ja viņš nav vienisprātis ar kādu nebūt soli. Jāizvairās no aizskaroša asuma, bet, kas nebija pareizs, arī jāapzīmē par nepareizu, lai neceltos nepareizi uzskati. Savu uzskatu atzīšanu vadītājs nedrīkst lūkot uzspiest ar savu dienesta stāvokli. Viņam jāmēģina pārliecināt. Bieži ieteicams iztaujāt pēc iemesliem. No tā nedrīkst izvērsties garas debates.”

Studentu dziesmu krājums

Apkopojis E. Ģērmanis

Nevis slinkojot un pūstot
Nevis slinkojot un pūstot

Tautu labā godā ceļ; –
Nē, pie prāta gaismas kļūstot,
Tauta zied un tauta zeļ.

Kaut ikviens tik zemē sētu
Vienu graudu veselu, –
Kas gan izskaitīt tad spētu
Zelta kviešu krājumu!

Bet, kas lielīdamies pārdot
Ved uz tirgu pelavas,
Tas kā vējam pelus ārdot,
Zūd no ļaužu piemiņas.

Fridrihs Nīče

Kopoto rakstu septītais sējums

No F. Nīčes grāmatas “Tā runāja Zaratustra”:

“Trejādu gara pārvēršanos es jums minēšu: Ka gars top par kamieli un kamielis par lauvu, un lauva pēdīgi par bērnu.
Daudz grūta jāpanes garam, stiprajam, panesīgajam garam, kam piemīt godbijība: pēc grūtā un visgrūtākā tiecas viņa spēks.
Kas ir grūts? – jautā panesīgais gars, nometas kamielis ceļos un grib, lai viņu labi apkrauj nastām.
Kas ir tas grūtākais, jūs, varoņi? – jautā panesīgais gars, lai es to uz sevis jemtu un par savu stiprumu priecātos.
Vai tas ir: pazemoties, lai sāpinātu savu augstprātību? Vai – likt spīdēt savai bezprātībai, lai pazobotos par savu gudrību?
Vai tas ir: šķirties no sava darba, kad viņš svin savu uzvaru?”

Izlūku gājieni Latgales frontē

Kapteinis Hugo Helmanis

Citāts:

“Aprakstot galvenos momentus iz savas kaujas dzīves, Latvijas atbrīvošanā no lielinieku jūga, ar lielu atzinību un gandarījumu atzīmēju tos brašos tautas dēlus, kuri visi brīvprātīgi palīdzēja veikt šos, bieži ļoti grūtos, izlūku gājienus.
Viņu, it sevišķi kritušo dārgai piemiņai tiek veltīts mans darbs. Gribu dot plašākai sabiedrībai iespēju iedziļināties pagājušās kara ainās, kad karavīri, neviena nepiespiesti, ar savu dzelzs gribu lika dzīvību uz spēles ne tikai dzimtenes, bet ari visas civilizētās pasaules labā.”

Militārā pedagoģika

Ģenerālis J. Buivids

Citāts:

“Tēvijas aizstāvēšana ir ieroču darbs. Šis darbs prasa ieķīlāt dzīvību; viņš prasa augstus morālus spēkus. Karš arvien stādīja augstas prasības karavīra morālam spēkam, bet tagadējais karš stāda viņam tādus pārbaudījumus, kādus agrāk nenācās piedzīvot. Kaujas agrākos laikos bija īsas; uz šo īsu laiku varēja kā nebūt mākslīgi uzbudināt kareivja morālos un fiziskos spēkus. Tagad turpretī kaujas ilgst nedēļām. Nasta, kura gulstas tagad uz karaspēku, sevišķi uz kājniekiem, kā morālā, tā fiziskā ziņā ir milzīga. Klusi gulēt zem ienaidnieka uguns, dubļos, slapjumā un aukstumā, ciešot badu, salstot, vai saritinājies kamolā zem kāda patvertnes vai alā, gaidot ienaidnieka pārspēkus un tad iet prettriecienā, tas ir tāds pārbaudījums, kuru iztur kareivji, stipri savā morālē. Kas mums tādus kareivjus audzinās?”

Mājas dzērieni un atspirdzinājumi

Teofīls Dārziņš

Recepte:

Kafejas liķieris

800 gr. tīras Mokkas kafejas dedzina, līdz tā top gaiši brūna, tad smalki samal un pārlej ar 5 litr. spirta un 1,5 litra ūdens. No visa maisījuma izdzen 4 litrus šķidruma, kuram pielej ūdeni, līdz tas top 40° stiprs. Uz katra litra pieliek 1,5 kgr. cukura.

Esejas

Mišels de Montēņs

Citāts:

No esejas “Par to, ka grūtības pastiprina mūsu vēlēšanos”
“Nav nevienas patiesības, kurai nebūtu sava pretstata, saka gudrākie filozofi. Man nesen nāca prātā tie skaistie vārdi, ar kuriem kāds senais domātājs izteica savu nicinājumu dzīvei: “Neviens labums mums nespēj sagādāt tik daudz prieka kā tas, kura zaudēšanai mēs jau esam sagatavojušies.” [..] Mēs nevaram gūt īsti prieku no dzīves baudām, ja baidāmies to visu zaudēt. Varētu teikt arī gluži pretēji: mēs pieķeramies šiem labumiem jo vairāk un jo augstāk tos vērtējam tāpēc, ka neesam droši par to, cik ilgi tie mums piederēs, un baidāmies, ka tie mums var tapt atņemti. Gluži tāpat kā uguns saskarsmē ar aukstumu kļūst spožāka, arī mūsu vēlēšanās, sastopoties ar šķērsli, kļūst karstāka [..].”

La Lettonie d'aujourd'hui

Alfrēds Bīlmanis

Apraksts:

“Šīs brošūras mērķis ir izskaidrot lasītājam kā Latvija iesakņojās Baltijas jūras krastā un kā tā ir nokļuvusi tur, kur tā ir šobrīd.
Sekojot latviešu vēsturiskajai attīstībai soli pa solim, mēs nokļūstam laikā, kurā latvieši ir ieguvuši savu neatkarību vienlaicīgi ar citām baltu tautām.
Šajā pārskatā minētie zinātniskie fakti diezgan skaidri pierāda, ka Latvija nepavisam nav mākslīgi radīta, bet gan, lai arī maza, tā veido īstu nacionālu valsti ar savu kultūru un savu valodu.”

Daugava

Rainis

Dzejolis:

Melnā Daugava (fragments)
Vēlu, vēlu, tumsa, tumsa,
Steidzin steidz Daugavmāte;
Pilni klēpji dvēselīšu,
Nakti jūrā jānones.

Steidzin steidz, apstājas:
Kas tur raud ievājā?
Vai tās vēlas lakstīgalas
Pārziedēta pavasara?

Ko vaicāji, Daugavmāte?
Vai tu bērnu nepazini?
Latvju bērni bārenīši
Nāk pie tevis sūdzēties.

Imanuels Kants dzīvē un darbā

Pauls Dāle

Citāts:

“Morālisks cilvēks nedrīkst būt ari raudulīgs un drūms. Visas ciešanas viņam jāuzņemas kā varonim, ar lielu iekšēju gatavību un drosmi. Kanta reliģija nav pesimistu un vārguļu reliģija, bet gan titānisku varoņu reliģija. Kants nav drūms cilvēku nīdējs, ne vieglprātīgs to dievinātājs, bet gan nopietns cilvēka dvēseles izpratējs, kas varonīgā bezbailībā prasa no katra morālisku atdzimšanu uz neatlaidīgas morāliskas cīņas pamatiem.”

Latvijas atbrīvošanas karš

Ģenerālis Pēteris Radziņš

Apraksts:

“Laikā no 29. oktobra 1919. g. līdz kara beigām man nācās izpildīt Latvijas armijas štāba priekšnieka vietu: caur manām rokām gāja visu kara operāciju vadīšana ar visām tās grūtībām, šaubām par izdošanos un – prieku par panākumiem. Daudz kas no tanī laikā notikušā, pārdzīvotā nav nekur ne atzīmēts, nedz pierakstīts un pamazītēm izzūd no kara līdzdalībnieku atmiņas. Nākošo laiku vēsturniekam var atlikties vienīgi oficiālie dokumenti ziņojumu un pavēļu veidā. Lai saglabātu daudzmaz īstu ainu par to, kā ir norisinājusies kara gaita, tad nepietiek ar oficiālajiem dokumentiem, vajadzīgs zināt vairāk faktu, zināt to, ko ir domājuši un sajutuši kara darbinieki visos grūtajos brīžos. Šis apstāklis mani pamudināja uzrakstīt visu to, kas ir uzglabājies manā atmiņā no grūtību pilnajām dienām. [..]
Mans nolūks ir dot īsu pārskatu par to dienu notikumiem, kad Latvijas armija, attīstīdama vislielāko enerģiju, cēla Latvijas valsti. Latvijas valsts īstā cēlāja ir Latvijas armija. Tā kā līdz šim vēl nav parādījusies neviena grāmata par Latvijas armijas varoņdarbu, tad centos šo trūkumu novērst, jo kaut kas tomēr ir vairāk nekā nekas.”

Mihaila Ļermontova darbi

Mihails Ļermontovs

Apraksts:
Pēc arhīvā nonākušajām ziņām, ģenerāļa Radziņa grāmatu plauktā bija atrodamas četras Mihaila Ļermontova grāmatas. Diemžēl nav zināms, kuras tās bija.

Dzejolis:

Dēmons
Pār grēku zemi Dēmons laidās
Pilns sēru, izdzītības gars;
Tam priekšā jaucās drūzmu klaidās
No jaukām dienām ainu bars –
Tām dienām, kad viņš gaismas mājās
Kā skaidris ķerubs spīdēja,
Kad, garām bēgot, komēta
Ar viņu laipni sveicinājās
Un mīļus smaidus smaidīja;
Kad karstā zināšanas kārē
Viņš mūža miglā lūkojās,
Kur, izkaisītas debess ārē,
Pie zvaigznēm zvaigznes drūzmējās,
Kad, pirmdzimts pasauls radībā,
Viņš ticībā un mīlā ģaubās,
Ne ļauna skarts, ne sautēts šaubās,
Un viņa prātu netraucēja
Vēl garo mūžu tukšība...
Un daudz, vēl daudz ... un viņa spēja
Vairs visu minēt nesniedza.

Latvijas brīvības karš

Armijas komandiera štāba Apmācības daļas izdevums, 1928

“Sākot ar 1915. gada rudeni līdz pat Rīgas krišanai 1917. gadā latviešu strēlnieku pulki veselā virknē kauju kļuva slaveni ar savu apbrīnojamo uzupurēšanos, varonību, pašierosmi un disciplīnu. Pazīdami katru taciņu, katru apstākli savā dzimtā tēvu zemē, strēlnieki arvien to izmantoja uzvarai. Tas arī saprotams, jo strēlnieku pulkos iestājās vairums brīvprātīgo latvju vīru, kas apzinādamies ziedoja savas dzīvības šai cīņai, atzīdami, ka katra latvja pienākums aizstāvēt ar savu dzīvību mūsu dzimto zemi. Kas baidoties dzīvību ķīlā likt, saka viens no lielākiem pasaules gariem, – pie īstas dzīvības nevarot tikt. No strēlnieku kaujām minēsim: 1916. g. 21. marta kaujas uz dienvidiem no Doles salas, kur latviešu strēlnieki, iztriecot vācus vairākās vietās no viņu ierakumiem, iznīcināja un sagūstīja daudz pretinieka karavīru. 1916. g. 16.–23. jūlija kaujas Ķekavas–Ikšķiles rajonā, kad strēlnieki ar lieliem panākumiem izlauzās cauri vairākām vācu stiprām aizsargu līnijām. Nāves salas varonīgo aizstāvēšanu. Ar šo vārdu apzīmēja nelielu pussalu Daugavas dienvidus krastā, netāļ no Ikšķiles. Šo svarīgo pozīciju, ko uzskatīja par visas Rīgas frontes atslēgu, latviešu strēlnieki varonīgi aizstāvēja pret vācu nikniem un neatlaidīgiem uzbrukumiem.”
Ģenerālis Pēteris Voldemārs Radziņš

Ģenerālis Pēteris Voldemārs Radziņš bija izcils militārais stratēģis, kurš vadīja Rīgas atbrīvošanas operāciju 1919. gada novembrī un Latgales atbrīvošanu 1920. gada janvārī. Radziņš ir arī daudzu militāro publikāciju autors un pasniedzējs. Ģenerālis izcēlās ne tikai ar spēju saglabāt vēsu prātu visgrūtākajās situācijās, bet arī savām plašājām zināšanām un izpratni par militārās, ekonomiskās un politiskās jomas mijiedarbību.

CITI LEKCIJAS MATERIĀLI

Pulkveža Brieža uzvaras gājiens

Kā Fridriha Brieža izcilās plānošanas spējas atnesa nozīmīgas uzvaras latviešu strēlniekiem.

Pirmais Sarkanās armijas virspavēlnieks

Strēlnieku komandiera pulkveža Jukuma Vācieša ceļš no Jaunmuižas līdz Maskavai.

Atpazīsti virsniekus

Izaicini savu atmiņu, atceroties slavenus un ievērojamus latviešu virsniekus!