Piektā gada kaujinieks

Astoņpadsmitgadīgais Ģederts Eliass piedalās skaļākajās 1905. gada revolūcijas “akcijās” – arestēto kaujinieku atbrīvošanā no policijas ēkas Rīgā un bankas aplaupīšanā Helsinkos

Atklātne “Rokas augšā”. Fotomontāža uz Rīgas Daugavmalas tirgus fona. Pēc 1905. gada. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājums.

“1905. gada otrajā pusē revolucionārā kustība Krievijas impērijā strauji vērsās plašumā. Krievijas cars Nikolajs II, masu kustības ietekmēts, 1905. gada 17. oktobrī parakstīja manifestu, uzdodot valdībai piešķirt iedzīvotājiem pilsoniskās brīvības. Tas bija negribīgs un nekonsekvents solis laikā, kad revolucionārā kustība bija tam tālu aizsteigusies priekšā. Liela nozīme tautas masu revolucionarizēšanā bija Sociāldemokrātiskajai partijai, kas apzinājās sevi kā vienīgo nopietno politisko spēku, kaut arī bija spiesta darboties pagrīdē. Gūstot nepārprotamu tautas atbalstu un nesastopoties ar nopietnu pretestību no cara valdības puses, sociāldemokrātiskajā kustībā arvien lielāku ietekmi guva tās radikālākie spēki, kas aicināja uz cīņu par patvaldnieciskās iekārtas pilnīgu sagraušanu.”

Līga Lapa. Kaujinieku darbība 1905. gada otrajā pusē.
Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2010.

Ģederts Eliass 1905. gadā. Laima Slava. Ģederts Eliass. Neputns, 2012.

“Jaunstrāvnieku idejās izauga Ģederta Eliasa vecāku paaudze, īpaši aktīvā Veilandu dzimta, kas bija iesaistīta dažādās nelegālās darbībās jau kopš Jaunās strāvas laikiem. Mātesmāsu Katrīni Šulcu ar vīru Kristapu Šulcu 1897. gadā pēc policijas departamenta sprieduma jaunstrāvnieku lietā kopā ar Raini un Stučku izsūtīja uz pieciem gadiem Vjatkas trimdā. (..) Tēvs Jānis Eliass bija 1905. gada revolūcijas rīcības komitejas loceklis. (..) Skolēnu nemieri Jelgavā īpaši augstu vilni sita jau 1903. gadā. Tad nodibināja arī visu Jelgavas skolu kopīgo organizāciju, ko vadījusi komiteja. Tajā iesaistījies arī Ģederts. (..) 1905. gada pavasarī, sākoties revolūcijai, Ģederts darbojās Rīgas organizācijā kā propagandists un Federatīvās komitejas loceklis. (..) Jelgavā Ģedertam neiznāca uzstāties ar runām fabrikās, bet Rīgā viņš aģitēja par cīņas nepieciešamību un aicināja strādniekus rīkot streikus. Astoņpadsmitgadīgais Ģederts Eliass bija gatavs cīnīties un riskēt.”

Laima Slava. Ģederts Eliass. Neputns, 2012.

Ģ. Eliass. 1905. gads. Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs.

“1905. gada kaujinieki, revolūcijas gvarde, tās pretoriāņi, šie 17–30 gadus jaunie cilvēki nebija margināli, dogmatiskas ievirzes pusizglītoti subjekti vien. Memuāri un dokumenti sniedz liecības par nepieņemamām, nepievilcīgām niansēm, taču kaujinieku vidū daudzi bija pat ļoti apdāvināti cilvēki, ideālisti savā ievirzē – gan vairāk utopiski ideālisti.”

Jānis Stradiņš. Revolūcijas dzirnakmeņi. Latviešu kaujinieki 1905.–1907. gadā. Rīgas Laiks, 2005. g. jūlijs.

Uzbrukums Policijas pārvaldei

Atklātne, kur kolāžas tehnikā inscenētas 1905. gada revolūcijas ainas Rīgā. LNB “Zudusī Latvija”.

“1906. gadā turpinājās kaujinieku sadursmes ar policiju un karaspēka patruļām. Kaujinieki, neraugoties uz nevienādo spēku samēru, veica pārdrošus, ļoti bieži pilnīgi neplānotus uzbrukumus policijas posteņiem, rūpnīcu apsardzes nodaļām, patruļām. Policisti vairs neuzdrošinājās ielu krustojumos un citos posteņos stāvēt pa vienam, viņus parasti pavadīja kareivji. Neskatoties uz lielo karaspēka daudzumu, kas 1906. gadā atradās pilsētās, īpaši Rīgā, ir ziņas par vairāk nekā 30 šādām nopietnām sadursmēm.”

Līga Lapa. Kaujinieku operācijas Vidzemē un Kurzemē 1906. gadā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2012.

Policijas pārvaldes ēka, Teātra bulvāra (Aspazijas bulvāris) un Kārļa ielas (13. janvāra iela) krustojums.

1906. gada 17. janvāris kļūst par drūmu dienu Rīgas policijai un par spīdošu uzvaru latviešu kaujiniekiem. Agri no rīta bruņotu kaujinieku grupa (ap 14 cilvēku) uzbrūk Policijas pārvaldes ēkai ar mērķi atbrīvot iepriekš arestētos biedrus. Starp uzbrukuma plānotājiem un veicējiem bija Jēkabs Dubelšteins (ar segvārdu Jēpis), Jānis Čoke (Brašais), Kristaps Salniņš (Griška), Rūdolfs Dēliņš (Čoms), kā arī Ģederts Eliass (Straume). Uzbrukuma rezultātā no policijas izdevās aizbēgt sešiem arestētajiem kaujiniekiem, tostarp arī vienam no aktīvākajiem revolucionāriem un kaujiniekiem –Jānim Luteram (Bobis), kurš vēlāk piedalīsies Krievijas Valsts bankas filiāles aplaupīšanā Helsinkos.

Rīga, Aleksandra bulvāris 20.gs. sākumā. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs.

“Nolēma, ka Dubelšteins un Ģederts Eliass (Straume) lauzīs sev ceļu tieši iekšā izmeklēšanas nodaļā, bet Jānis Žāklis un Jānis Čoke paliks priekšistabā, lai tiktu galā ar sardzi un jebkuru citu policistu, kā arī lai piesegtu kāpnes, neļaujot noskriet lejā nevienam no trešajā stāvā dzīvojošajiem 160 zaldātiem. (..) Kaujinieki pārkāpa policijas ēkas slieksni astoņos un piecpadsmit minūtēs. Kopumā operācijā piedalījās divpadsmit cilvēku, bet tikai Jānis Žāklis, Jānis Čoke, Jēkabs Dubelšteins un Ģederts Eliass iegāja policijas pārvaldes vestibilā, tad uzgaidāmajās telpās pirmajā stāvā. Visiem zem mēteļa bija nopietns bruņojums – katrā rokā pa mauzerim. Žāklis un Čoke palika uzgaidāmajās telpās un tēloja, ka ir apmaldījušies, domādami, ka šeit ir arī pasu galds. (..) Dubelšteins un Eliass strauji devās uz Izmeklēšanas nodaļu. Pie durvīm sargs gan nostājās viņiem priekšā un jautāja nāciena iemeslu, uz ko Dubelšteins saniknota ierēdņa manierē atbildēja, ka viņi dodas uz tikšanos ar Kārkliņu, ka abi strādā slepenpolicijas labā un tagad viņi tiek aizkavēti. Sargkareivis bija tik iespaidots no pārliecinošās atbildes, ka uzreiz palaida abus nācējus tālāk.”

Policijas patruļa Aleksandra bulvārī Rīgā. 1905. gada janvāris. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājums.

Kaujinieks Jēkabs Dubelšteins (Jēpis). Zvaigzne, Nr. 24 (15.12.1955).

“Sargkareivim kņada sāka šķist aizdomīga, un viņš cēla pie pleca šauteni, bet Luters no gaiteņa jau sauca: “Šauj zaldātam!” Neizņēmis rokas no mēteļa kabatām, Dubelšteins nošāva zaldātu. Sāka šaut arī Eliass, kā arī Luters ar Kalniņu no saviem brauniņiem. Ievainoja vairākus izmeklētājus. Policisti mirklī pajuka kur kurais un steidza slēpties blakus telpās. Viens no izmeklētājiem, lai gan pašam pie jostas bija nagans, caur stiklu izlēca pa logu pagalmā, kur vēl labu brīdi gulēja nekustīgs ar lauztu kāju. Eliass ar Dubelšteinu metās pie saviem biedriem. (..) Uzgaidāmajā telpā Jānis Žāklis bija noguldījis zemē divus policistus un draudēja tiem ar mauzeri. Jānis Čoke ar nazi nodūra sargu, kurš bija devies augšup pa kāpnēm brīdināt zaldātus.”

Kaujinieks Jānis Luters (Bobis). Zvaigzne, Nr. 5 (01.01.1974).

“Tā vietā, lai dotos lejā, zaldāti aizbarikādēja sava stāva durvis ar skapi: viņi bija pārliecināti, ka uzbrucēji tūlīt sāks spridzināt līdzatnestās bumbas un ieņems visu ēku. (..) Kamēr Žāklis ar Čoki stāvēja sardzē, Eliass un Dubelšteins kopā ar sešiem atbrīvotajiem devās uz izeju. (..) Bija 8.20, uzbrukums bija ildzis nedaudz vairāk par piecām minūtēm. Vakarā bēgļus izmitināja drošās vietās Jūrmalā, bet Luters un viņa glābēji pameta Rīgu ar Pēterburgas vilcienu.”

Filips Rufs. Pa stāvu liesmu debesīs. Dienas Grāmata, 2012.

Uzbrukums bankai Helsinkos

Zobens ar uzrakstu “Nāvi varmākām” uz roku aizsarga. 1905. gads. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājums.
Kaujas vāle, ko gatavojuši Līgatnes papīrfabrikas strādnieki. 1905. gads. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājums.

“1906. gadā kaujinieku kustība piedzīvoja vislielāko aktivitāti un cieta arī vislielākos zaudējumus. Visvairāk kaujinieku operāciju notika Vidzemes guberņas administratīvajā centrā Rīgā, mazāk Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, atsevišķas operācijas lauku pagastos. (..) Īpaši aktīva kaujinieku kustība bija 1906. gada pirmajā pusē Rīgā un tās apkaimē, neskatoties uz milzīga karaspēka klātbūtni, kas izskaidrojama ar Latviešu sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) sludināto kursu uz bruņoto sacelšanos, kas aktivizējās 1905. gada novembra beigās un decembrī. To apstiprināja LSDSP tā saucamajā Pavasara konferencē 1906. gada martā. Sacelšanās priekšnoteikums bija ieroču iegāde, tāpēc daudzu operāciju mērķis bija naudas līdzekļu ieguve.”

Līga Lapa. Kaujinieku operācijas Vidzemē un Kurzemē 1906. gadā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2012.

Helsinku dzelzceļa stacija (Hilkka Högström). https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Rautatientori_postikortissa_1906,_Helsinki.jpg

“Sākoties teroram, daudziem LSDSP biedriem nācās emigrēt, bet partijai nebija līdzekļu, ar ko viņus atbalstīt, tādēļ tika nolemts “iztukšot” Krievijas banku Helsingforsā (Helsinkos). (..) Operācijas sagatavošanā un īstenošanā 1906. gada 13. februārī iesaistījās no Rīgas policijas pārvaldes atbrīvotais Jānis Luters kopā ar pārējiem kaujiniekiem – Ģedertu Eliasu, Jēkabu Dubelšteinu, Ansi Buševicu, Jāni Žākli, brāļiem Čokēm, Jāni Lencmani un citiem. Tika iegūta prāva naudas summa, ar ko papildināt partijas kasi [dažādos avotos minēti 150–170 tūkstoši rubļu, red.]. Pēc šīs operācijas Ģederts devās uz Pēterburgu, bet pēc tam uz Liepāju, kur piedalījās sociāldemokrātiskās organizācijas vadības sanāksmē, un no turienes kā Liepājas organizācijas delegāts ieradās Rīgā uz LSDSP 3. kongresu.” 

Laima Slava. Ģederts Eliass. Neputns, 2012.

Jānis Žāklis (Mērnieks), viens no revolucionāriem–kaujiniekiem, kurš vēlāk piedalījās vairākās laupīšanās Londonā. Attēls no rakstnieka Filipa Rufa personīgā arhīva.

“Bariņš kaujinieku bija ieņēmuši pozīcijas apkārtējās ielās, bet pusotrs desmits nopietni bruņotu latviešu devās bankā, tēlojot parastus apmeklētājus. Starp tiem bija arī Ģederts Eliass, kurš 1972. gada intervijā stāstījis: “Viss notika gaišā dienas laikā, blakus tirgus laukums bija pilns ar ļaudīm. Mēs brīvi iegājām bankā un izdarījām to, kāpēc bijām te nākuši.” (..) Desmit vīri gaidīja klusējot, bet tad apsargs ieraudzīja vēl dažus vīriešus ienākam un iestājamies ārdurvīs. Viens no viņiem (tas bija Jānis Luters) skaļi paziņoja: “Revolucionārās komitejas vārdā mēs uzliekam kasei arestu! Rokas augšā!” Tad arī desmit klusējošie “apmeklētāji” izvilka savus ieročus. Seifi tika iztukšoti. Kamēr banknošu paciņas un smagās zelta monētu somas pakoja vairākos saiņos, Luters rāmi apsēdās, lai uzrakstītu kvīti – latviešu partijas savā presē regulāri atskaitījās par precīzām ekspropriētajām summām.”

Filips Rufs. Pa stāvu liesmu debesīs. Dienas Grāmata, 2012. 

15 rubļu zelta monēta, 1897. g. Attēls no: http://www.cbr.ru/museum/.

“Eliass uzskatīja, ka aplaupīšana nevarēja notikt bez bankas kalpotāju palīdzības. Viņš apgalvoja, ka izšķirīga loma šajos notikumos bijusi somu sociāldemokrātu atbalstam. (..) Eliass uzstāja, ka aplaupīšanā upuru nav bijis, nav atskanējis neviens šāviens – viss noritējis pēc plāna, rāmi un mierīgi. “Somi bija gandarīti, ka tiek aplaupīta Krievijas banka,” uzsvēra Eliass, “jo Somija bija naidā ar cara Krieviju.” Nedēļām ilgi stāsti par “Baltijas bandītiem” nepameta Somijas, Zviedrijas un Krievijas laikrakstu slejas. (..) Guvuma lielākā daļa tika slepeni izvesta uz ārzemēm, lai no vācu un holandiešu firmām iegādātos ieročus un munīciju.”

Filips Rufs. Pa stāvu liesmu debesīs. Dienas Grāmata, 2012. 

T.s. Brauniņa (Browning) pistoles reklāma Krievijas presē, 20.gs. sākumā.

“1906. gada pavasarī mēs ar Burlaku (Ferdinands Grīniņš) uzņēmām sakarus ar Hamburgas Franka ieroču firmu. No Franka es nopirku 500 mauzerpistoļu un attiecīgu vairumu patronu. Pēc tam, uzstādamies kā Ekvadoras Republikas atašejs, ar šīs pašas firmas starpniecību nopirku dāņu valdības rūpnīcā deviņus ložmetējus (kavalērijas tipa) un tāpat no vācu valdības rūpnīcas tai pašai republikai 500 vai 1000 kilogramu dinamīta un trīs miljonus patronu, kas derīgas ložmetējiem un karabīnēm.”

Jānis Luters Bobis. Lappuses no revolucionāra pagrīdnieka dzīves. Rīga, 1960.

Avoti:

Līga Lapa. Kaujinieku operācijas Vidzemē un Kurzemē 1906. gadā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2012.
Līga Lapa. Kaujinieku darbība 1905. gada otrajā pusē. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2010.
Laima Slava. Ģederts Eliass. Neputns, 2012.
Filips Rufs. Pa stāvu liesmu debesīs. Dienas Grāmata, 2012.
Jānis Luters Bobis. Lappuses no revolucionāra pagrīdnieka dzīves. Rīga, 1960. 

Attēli: 

Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājums.
LNB “Zudusī Latvija”.
LNB periodikas krātuve.
No rakstnieka Filipa Rufa personīgā arhīva.
http://www.cbr.ru/museum/
https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Rautatientori_postikortissa_1906,_Helsinki.jpg

CITI LEKCIJAS MATERIĀLI

Eliasa krāsas

Kādas krāsas veidoja Ģederta Eliasa darbu kompozīcijas un ietekmēja laikabiedrus

Latvijas mākslas veidotāji

Tradīciju lauzēji, kas izaudzināja nākamo mākslinieku paaudzi

Pieturas punkti

Svarīgākie notikumi Ģederta Eliasa dzīvē