Administratoru asociācija: Nepamatota naudas līdzekļu izlietošana no Darbinieku prasījumu garantiju fonda  (6)

Šajā Ziņojumā cita starpā ir iekļauts priekšlikums - Tieslietu ministrija ierosina turpmāk virzīt darbinieku prasījumu garantiju fonda (turpmāk – Fonds) naudas līdzekļus Maksātnespējas kontroles dienesta (turpmāk arī MKD) darbinieku mēnešalgu un sociālo garantiju nodrošināšanai.

Ziņojuma 1.lappusē ir skaidrots, ka MKD pieredzējušu un profesionālu speciālistu piesaiste jau ilgstoši nav iespējama nekonkurētspējīgā atalgojuma dēļ. Tāpat 2022. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā un izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību. Ņemot vērā, ka MKD nav finansiālu iespēju palielināt nodarbinātajiem mēnešalgas atbilstoši mainītajai mēnešalgu skalai, Tieslietu ministrija ierosina novirzīt Fonda atlikumu 415 316 eiro apmērā MKD darbinieku mēnešalgu un sociālo garantiju nodrošināšanai, sākot no 2023. gada 1. janvāra un turpmāk ik gadu.

Kā zināms, tad uz darba devēju pleciem ir pienākums katru gadu maksāt uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par katru darbinieku gadījumam, ja darba devējam tiks pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process.

Šo jautājumu strikti regulē likums "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā", kas paredz, kādiem mērķiem var tikt izlietoti Fonda naudas līdzekļi. Minētā likuma 7.panta pirmā daļa paredz, ka Fonda naudas līdzekļi var tikt izlietoti šādiem trim mērķiem:

1) darbinieku prasījumu apmierināšanai darba devēja maksātnespējas gadījumā;

2) administratora atlīdzības samaksai par darbinieku prasījumu iesniegšanu;

3) juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta segšanai, ja tiesa pilnīgi vai daļēji atbrīvo darbinieku no maksātnespējas procesa depozīta samaksas Maksātnespējas likumā noteiktajos gadījumos.

Administratoru asociācija informē, ka no augstāk minētajām tiesību normām ir skaidri redzams likumdevēja redzējums par šādas riska valsts nodevas ieviešanu un tās izmantošanu, no kura ir nepārprotami skaidrs, ka likumdevējs nekad nav paredzējis un/vai pieļāvis, ka uzņēmumu (darba devēju) riska valsts nodevas veiktie naudas līdzekļi tiktu virzīti MKD darbinieku algām.

Kā minēts Ziņojumā, tad Fonda uzkrājums ir izveidojies pietiekami liels, proti, 2022. gada 1. janvārī bija 14 471 283 eiro apmērā. Administratoru asociācija norāda, ka esot šādam uzkrājumam, būtu lietderīgāk pārskatīt maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem izmaksājamo prasījumu summu apmērus, jo kā zināms, tad no Fonda izmaksājamās summas aprēķinos tiek balstītas uz valstī esošās minimālās algas apmēru, kā rezultātā no Fonda segtie darbinieku prasījumi ir būtiski mazāki, nekā darbinieku pieteiktie kreditora prasījumi par nesaņemto algu.

Tāpat pamatotas bažas izraisa tas, ka Ziņojumā netiek analizēta esošā situācija tirgū saistībā ar kara darbībām Ukrainā, kas būtiski sadārdzināja un turpina sadārdzināt vairāku maksājumu, piemēram, elektroenerģijas, gāzes utml., izdevumu pozīcijas. Nav noslēpums, ka minētā situācija būtiski ietekmē uzņēmējdarbības vidi, tādējādi, pat neskatoties uz normatīvā regulējuma riska valsts nodevas izmantošanai ignorēšanu, ir aplami vieglprātīgi riska valsts nodevas daļu novirzīt valsts iestādes darbinieku algām.

Tai pat laikā Administratoru asociācija norāda uz to, ka pēdējā laikā notiek diskusijas par maksātnespējas procesa administratoru uzraugošās iestādes - Maksātnespējas kontroles dienesta darbības efektivitāti un valsts budžeta līdzekļu pamatotu izlietojumu. Tas notiek tādēļ, ka, salīdzinot MKD darbinieku amatu pozīciju skaitu un uzraugāmo maksātnespējas procesa administratoru skaitu, sanāk, ka vidēji aktīvi darbojas 118 maksātnespējas procesa administratori, bet to uzraudzībai tiek uzturēts nesamērīgi liels MKD darbinieku aparāts ar 66 amata pozīcijām.

Būtiski, ka līdzīgām juridiskajām profesijām kā, piemēram, zvērinātiem notāriem, tiesu izpildītājiem un citām tiesu sistēmai piederīgām personām, vispār nav no valsts budžeta uzturētas uzraudzības institūcijas, atšķirtībā no maksātnespējas administratoriem, kurus uzrauga Maksātnespējas kontroles dienests.

Par Ziņojumu šā gada 2. decembrī notika starpinstitucionālā sanāksme, kurā piedalījās vairākas institūcijas, tai skaitā, Tieslietu ministrija, MKD, Ekonomikas ministrija u.c., un nevalstiskas organizācijas, tai skaitā, Latvijas Darba devēju asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Administratoru asociācija u.c., kurā tika izteikta asa kritika Tieslietu ministrijas ierosinājumam par Fonda atlikuma 415 316 eiro apmērā MKD darbinieku mēnešalgu un sociālo garantiju nodrošināšanai, sākot no 2023. gada 1. janvāra un turpmāk ik gadu.

Administratoru asociācija šajā sanāksmē kategoriski iebilda pret šādu Tieslietu ministrijas priekšlikumu, jo minētais ierosinājums pilnībā neatbilst riska valsts nodevas būtībai un mērķim, tādējādi būtu uzskatāms par prettiesisku.

Vairāk ar Ziņojuma saturu un skaņošanu var iepazīties mājas lapā: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/604a20bb-c30f-4ed0-a32b-db766082798c