Viens no veidiem, kā to paveikt, ir ieviest ESG (Environmental. Social. Governance) pieeju jeb ilgtspējīgas uzņēmējdarbības praksi, kas ietver trīs kritērijus – uzņēmuma ietekmi uz vidi, sociālo pārvaldību un korporatīvo pārvaldību. Pirmais kritērijs tiek piesaukts visbiežāk, un vairums cilvēku ar ilgtspēju saista tieši to. Tomēr būtiski ir arī sociālie kritēriji, kas nosaka, kā uzņēmums pārvalda attiecības ar saviem klientiem, darbiniekiem un partneriem, kā arī pārvaldības kritēriji, piemēram, darbinieku atalgojuma politika, iekšējie procesi, revīzijas u. c.
Pēdējo gadu laikā ir daudz diskutēts par ESG praksi. Lēmumi, kas pieņemti, lai veicinātu ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, ir iezīmējuši noteiktus pamatprincipus un palīdzējuši radīt izpratni par tās nozīmīgumu un aktualitāti. Savukārt nākamie gadi būs laiks, kad mēs no debatēm pāriesim un rīcību, proti, ilgtspējīgas uzņēmējdarbības principu ieviešanu praksē, un šajā jomā uzņēmumiem paveras gan daudzi izaicinājumi, gan nebeidzamas iespējas. Esam apkopojuši trīs tendences, kurām ir potenciāls ietekmēt ilgtspējīgas uzņēmējdarbības praksi tuvāko gadu laikā.
Aprites jeb cirkulārā ekonomika
Aprites ekonomika nozīmē resursu piegādes ķēdes pārveidi, kas ietver atkritumu pārstrādi un tādu produktu ražošanu, ko iespējams izmantot atkāroti. Šis ekonomikas modelis sniedz virkni motivējošu ieguvumu: tas ne tikai samazina uzņēmējdarbības kaitīgo ietekmi uz vidi, bet arī paaugstina uzņēmuma konkurētspēju, sekmē inovāciju ieviešanu un izaugsmi, kā arī rada jaunas darbvietas. Pēdējos gados aprites ekonomika uzmanības centrā ir nonākusi tieši krīzes dēļ, ko radījuši plastmasas atkritumi okeānos. Plašsaziņas līdzekļi un sociālie mediji šai strauji augošajai problēmai velta pieaugošu uzmanību. Savus risinājumus problēmai piedāvā gan lielie uzņēmumi, gan jaunuzņēmumi, ieviešot jaunus produktus un pašos pamatos mainot savas darbības veidu. Tomēr jāatzīst, ka šajā procesā uzņēmēji atduras pret dažādām problēmām un izaicinājumiem – piemēram, klienti pagaidām vēl nenovērtē pārstrādāto produktu vērtību –, tādēļ uz spēcīgu aprites ekonomiku vēl ir ejams tāls ceļš.
Klimata pārmaiņas
Pastiprinoties regulācijai un ierobežojumiem, prasība ne vien samazināt, bet pilnībā novērst uzņēmējdarbības negatīvo ietekmi uz klimatu kļūs par jauno normu. Līdz ar to arī tiem uzņēmumiem, kas pašlaik vēl pretojas pārmaiņām un pret aicinājumiem darīt visu, lai samazinātu CO2 izmešu apjomu, attiecas ar "būtu jau labi, bet nav nepieciešams", nekas cits neatliks un būs vien jāpielāgojas jaunajam standartam. Bet kā to efektīvi izdarīt? Šis jautājums ir aktuāls daudziem, tādēļ strauji pieaug nepieciešamība pēc risinājumiem, kas palīdzētu uzņēmumiem izmērīt savu ietekmi uz vidi, salīdzināt to ar citu rādītājiem un tai sekot līdzi. Risinājumi tieši šajā jomā ir vieni no pieprasītākajiem ESG praksē.
Sociālā un korporatīvā pārvaldība
Uzņēmumiem jau labi pazīstamā korporatīvā pārvaldība savu nozīmi nezaudēs, un aizvien liela uzmanība tiks veltīta darbībām attiecībā uz akcionāru tiesībām un daudzveidību. Tomēr, ņemot vērā iepriekš minēto regulāciju, kā arī sabiedrības pastiprināto uzmanību, kas pievērsta klimata krīzei, uzņēmumu vadītājiem būs jāseko līdzi pārmaiņām un vienlīdz daudz uzmanības jāpievērš arī sociālajai pārvaldībai un ietekmei uz vidi. Daudzi uzņēmumi jau tagad kā ārējos ekspertus piesaista vides un sociālo jautājumu speciālistus, un nākamais loģiskais solis ir iekļaut šos speciālistus savā komandā kā pastāvīgus darbiniekus, ne tikai kā konsultantus.
Ilgtspējas hakatons "Hack for the Future"
Lai pievērstu uzņēmēju uzmanību ESG pieejai, nepieciešamajiem risinājumiem, kā arī to veiksmīgiem piemēriem, "Swedbank" sadarbībā ar inovāciju stratēģijas uzņēmumu "Helve" un ilgtspējas jomas ekspertiem no 11. līdz 13. decembrim tiešsaistē rīko ilgtspējas hakatonu "Hack for the Future". Šīs iniciatīvas galvenais mērķis ir palīdzēt izstrādāt uzņēmumiem ērtus ilgtspējas risinājumus, radīt jauninājumus pilsētas infrastruktūrai un rast jaunus veidus, kā ieviest ilgtspējīgus risinājumus pārtikas un enerģētikas nozarēs, kā arī cilvēku ikdienas dzīvē. Līdz 10. decembrim aicināti pieteikties visi, kas vēlas piedalīties hakatonā un izstrādāt savu ilgtspējas risinājumu vai palīdzēt tā dalībniekiem, uzņemoties mentora lomu. Pieteikšanās un detalizētāka informācija šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
