Nenoliedzami, māte ir katras ģimenes centrs, mīlestības, rūpju un sapratnes avots. Ja māte ir ģimenes centrs, tad tēvs būtu jābūt ģimenes balstam. Katram bērnam ir māte, taču vai to pašu mēs varam teikt arī par tēviem? Kāda mūsdienās ir tēva loma ģimenē? Vai tie tēvi, kas patiešām ir šā vārda cienīgi, arī nav pelnījuši atzinību, cieņu un sapratni visā sabiedrībā, ne tikai savu tuvinieku vidū? Jo Mātes dienu, lai arī vēl ne visur un ne visi, pakāpeniski kā tradīciju sabiedrība tomēr pārņem. Tēvs turpina būt nenovērtēts.
Savā ziņā šādu attieksmi var saprast – tādu vīriešu, kas patiešām ir tēva vārda cienīgi, ir salīdzinoši ļoti maz. Nepiedodami maz. Un pavisam maz ir to vīriešu, kas spēj audzināt bērnus vieni paši. Pēc pēdējās tautas skaitīšanas datiem, tikai 3,4% no ģimeņu kopskaita ir tādas, kur ir tikai tēvs ar bērniem. Pirms mēneša izveidotā Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija ir apstiprinājusi uzturlīdzekļu izmaksu 303 vecākiem, no tiem tikai divi bija tēvi… Šī proporcija, manuprāt, ļoti labi raksturo dažādo dzimumu atbildības līmeņus.
Tēvi mūsdienu ģimenēs bieži vien labākajā gadījumā pilda tikai un vienīgi naudas gādātāja funkcijas, pieņemot, ka par pārējo ir jāatbild sievietei. Sabiedrības viedoklis bieži vien šādu lomu vīrietim pat uzspiež – viņam ir jābūt spējīgam uzturēt ģimeni, taču nav jāatbild ne par ko citu. Laikā, kad arī ietekmīgākie sabiedrības apziņas veidotāji masu mediju un reklāmas veidā kultivē vīrieša – mačo tēlu, vīrietis – tēvs paliek malā. Taču mačo nav atbildīgs – viņš ņem no dzīves, ko grib, izmanto un dodas tālāk. Reizēm varbūt notraucot skarbu vīrieša asaru no neskūta vaiga. Mačo neuzņemas atbildību par bērniem un ģimeni.
Un tomēr – neskatoties uz to, arī Tēvu ar lielo burtu nav mazums. Un šie apzinīgie, atbildīgie un mīlošie vīrieši ir pelnījuši savu svētku dienu - Tēvu dienu. Tā varētu būt septembra otrā svētdiena, kad beigušies vasaras atvaļinājumu un ceļojumu laiks, bērni palaisti skolā, bet laiks vēl ir pietiekami jauks, lai ģimenes varētu kopīgi svinēt svētkus.
Kādēļ tieši Tēva diena?
Saskaņā ar statistikas datiem, 43% bērnu Latvijā dzimst ārpus laulības. Ģimenes vērtības nereti tiek atklāti pazeminātas un nonivelētas. Ģimenes smagums vīriešu bezatbildības dēļ bieži gulstas tikai uz sievietes pleciem. Neveselīgā dzīvesveida dēļ vīrieša vidējais mūža garums nesasniedz 66 gadus, bet nācija katastrofālas demogrāfiskās situācijas dēļ pēdējos 13 gadus izmirst – tādi ir fakti. Tēva diena varētu būt vēl viens solis ceļā uz tradicionālo ģimenes vērtību nostiprināšanu Latvijā, jauna tradīcija, kas stiprinātu ģimeni un, līdz ar to, visu sabiedrību.
Ar šiem svētkiem mēs varam akcentēt atbildīgā, apzinīgā, vīrišķīgā vīrieša tēlu, kurš izdara savu izvēli, stingri pie tās turas un atbild par tās sekām visā savas dzīvas garumā. Šādu vīrieti patiešām var saukt par tēvu – cilvēku, kurš nodrošina savas ģimenes eksistenci, pastāvēšanu, gādā par tuvinieku drošību, mīl savus bērnus un sievu. Tas ir cilvēks bez tukšas ārišķības un uzspēlētas bravūras – viņam šādas izpausmes nav vajadzīgas, jo arī bez tām viņa vīrišķais potenciāls ir piepildīts.
Radīsim tradīcijas!
Kā ikvienai tradīcijai, arī Tēva dienas svinēšanai ir jāsaistās ar kādiem sociāliem atribūtiem – īpašu rīcību, kādu gastronomisku akcentu, garīgu vai emocionālu rituālu vai tml., vai arī ar vairākiem šādiem atribūtiem kopā. Manuprāt, tēva kā ģimenes balsta loma ir akcentējama ar kopīgiem izbraukumiem dabā, kur tēvi var nodot savu jaunības pieredzi bērniem, stāstīt par savu bērnību un jaunību, vienkārši pabūt kopā ar ģimeni piknikā. Tās var būt vienkāršas pusdienas ģimenes lokā, kurās tiek gatavoti tēva mīļākie ēdieni, dzimto māju apmeklējums vai tml. Šogad Tēva dienu jau svinēs arī vairākās baznīcās, piemēram, Mateja baznīcā notiks ekumēnisks dievkalpojums. Svarīgs elements ģimenes kopējās vēstures apzināšanā un nostiprināšanā būtu atmiņu nodošana no paaudzes paaudzei, savu atmiņu stāstīšana – vārdiskais kontakts, kura tik ļoti trūkst mūsdienu ar elektroniku pārsātinātajā pasaulē.
Kā katrai jaunai ierosmei, arī idejai par Tēva dienu ir jārod sabiedrības atbalsts. Ar varu svētkus radīt nav iespējams. Es nevēlos šo ideju nevienam uzspiest – mans lūgums ir to apdomāt un katram pašam saprast – ir vai nav tēvi Latvijā pelnījuši šos svētkus. Tieši tāpat mēs kopīgiem spēkiem varētu radīt šīs dienas svinēšanas tradīcijas, kas būtu raksturīgas tikai mūsu valstij.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
