Latvijā politiski neizlēmīga mīņāšanās ap šo jautājumu ilgst vismaz kopš 2013.gada sākuma[1] - skaidru "nē" pateikt prātīgai lietai nevar, bet pārāk stipru mediju arī negribas. Tā arī turpinām uzturēt divas autobāzes, divus grāmatvedības, mārketinga un citus dienestus un pilnā mērā nevaram izmantot priekšrocības, ko sniegtu abu mediju - Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio - sadarbība konkurētspējīga satura veidošanā.
Igaunijā kopā jau septiņus gadus
Igaunijas nacionālā TV un radio korporācija Eesti Rahvusringhääling (ERR) tika dibināta 2007.gada 1.jūnijā. Lēmumu par valsts TV un radio apvienošanu parlaments pieņēma tā paša gada janvārī. Lai arī sākums bija sarežģīts, dažu gadu laikā apvienotais medijs pierādīja, ka tam ir potenciāls kļūt par līderi elektronisko mediju tirgū.
ERR apvieno divus TV kanālus (ETV un ETV2), kā arī piecas radiostacijas (Vikerraadio, Raadio 2, Raadio 4, Klassikaraadio un Raadio Tallinn), tas ir pārstāvēts arī internetā. ERR mantojis visas Igaunijas TV un radio pienākumus un saistības, apvienoto mediju vada valde, bet augstāko pārraudzību veic padome.
ETV skatīšanās daļa (daily share) šā gada jūlijā bija 15,3%, ETV2 - 2,9% (TNS dati). TV3 daļa bija 9,9%, PBK - 6,7%. Salīdzinājumam - Latvijā lielākā televīzijas skatīšanās laika daļa jūlijā bija TV3 (10,3%) un PBK (9,1%), bet LTV1 bija 8,6%, LTV7 - 3,8% (TNS dati). Protams, Latvijā un Igaunijā atšķiras TV skatīšanās ieradumi un skatītāju etniskā piederība, tomēr, ja vienota sabiedriskā medija pieeja būtu izrādījusies neracionāla, igauņu valsts televīziju asas konkurences apstākļos jau sen būtu apsteidzis tas pats TV3.
Apvienotā medija virsmērķis ir sabiedriskais derīgums, bet attīstības redzējums - būt ietekmīgākajai un uzticamākajai mediju organizācijai Igaunijā. Tas ir mērķis, kas "viens pret vienu" attiecināms arī uz Latvijas sabiedrisko mediju.
Lietuvā - kopš 1996.gada
Apvienots sabiedriskais medijs jau kopš 1996.gada nogales darbojas arī Lietuvā. Lietuvas nacionālā radio un televīzija - Lietuvos nacionalinis radijas ir televizija (LRT) - pārraida divus nacionālos TV kanālus (LRT televizija un LRT Kultūra), satelīta TV kanālu LRT Lituanica un augstas izšķirtspējas TV kanālu LRT HD. LRT pārziņā ir trīs nacionālie radio kanāli (LRT Radijas, LRT Klasika, LRT Opus), kā arī mājas lapa internetā Lrt.lt.
LRT Radijas ir populārākā radiostacija Lietuvā, nacionālā televīzija ar līderību savā tirgū lepoties nevar - pēc skatīšanās laika to apsteidz komerctelevīzijas LNK un TV3 (TNS dati). Ar mērķi nostiprināt sabiedriskās televīzijas lomu, Lietuvas Seims ir izšķīries par LRT finansēšanas modeļa maiņu un atteikšanos no reklāmām. Saskaņā ar 2013.gada 23.decembra Seima lēmumu, LRT no 2015.gada pilnībā pametīs reklāmas tirgu, LRT tiks paredzēta konkrēta daļa no iekasētajiem iedzīvotāju ienākuma (1,5%) un akcīzes (1,3%)[2].
LRT darbojas saskaņā ar īpašu likumu (Nacionālā radio un televīzijas likums), 2012.gada vasarā tika atjaunots Lietuvas TV un radio kanālu zīmols, kā arī programmu pozicionējums.
Latvijā - turpinām gaidīt
Vienota sabiedriskā medija izveide ir visvairāk nepieciešamā reforma elektronisko mediju tirgū mūsu valstī, jo tā atstātu būtisku pozitīvu kvalitatīvu ietekmi uz tirgu kopumā un stiprinātu tautas varu Latvijā.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 2013. gada 7. janvārī apstiprināja Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) koncepciju, kas paredz piecu gadu laikā izveidot sabiedrisko mediju Latvijā, apvienojot vienā organizācijā un attīstot LTV, LR un to interneta platformas (Lsm.lv) zīmolus. LSM koncepcijas izveidē tika iesaistīti vairāk nekā 200 eksperti no medijiem un akadēmiskās vides, finanšu, tiesību zinātņu, tehnoloģiju un citām jomām. Koncepciju atzinīgi vērtējuši arī ārvalstu eksperti.
NEPLP pieņemtās un tādējādi likumiskā spēkā esošās LSM koncepcijas īstenošanas gadījumā ir paredzēta arī Latvijas sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus un no NEPLP atsevišķas Sabiedriskā medija padomes izveide, taču politiķi līdz šim ir izvairījušies no jautājuma tālākas virzības. Pašlaik ir izdevies apturēt Latvijas demokrātiskās un tiesiskās valsts stratēģiskās komunikācijas iespējām bīstamo sabiedriskās televīzijas pieejamības lejupslīdi, kas it īpaši bija vērojama finanšu un ekonomiskās krīzes laikā. Taču koncepcija kā politikas plānošanas dokuments nav saņēmusi Ministru kabineta atbalstu, un tajā paredzēto Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumu ieviešanai - vienotas Latvijas Sabiedriskā medija juridiskās personas un no NEPLP atsevišķas Latvijas Sabiedriskā medija padomes izveidei - acīmredzami ir nepieciešami nākamās, jaunās Saeimas lēmumi.
[1] Latvijas Sabiedriskā medija koncepciju NEPLP apstiprināja 2013.gada 7.janvārī.
[2] http://www.lrt.lt/naujienos/lietuvoje/2/32421/lrt_uzdrausta_komercine_reklama_pakeistas_finansavimo_modelis
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
