22. martā Saeima trešajā lasījumā noraidīja Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumprojektu, līdz ar to padarot neiespējamu Komerclikuma spēkā stāšanos šā gada 1.aprīlī. Grozījumu pieņemšana Komerclikuma Pārejas noteikumos, saskaņā ar kuriem Komerclikums stājas spēkā ar 2001.gada 1.jūliju, bija loģisks un nepieciešams solis, lai nerastos situācija, kad attiecībā uz uzņēmējdarbības subjektiem piemērojama gan pašreizējā uzņēmējdarbības likumdošana, gan Komerclikums.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Komerclikums nespētu pilnvērtīgi darboties kaut vai tāpēc, ka pagaidām nepastāv tiesisks pamats jaunā komercreģistra izveidei. Bez tam rastos daudzas neskaidrības, kas saistītas ar sabiedrību statūtu neatbilstību Komerclikuma noteikumiem. Šīs un citas problēmas pakāpeniski jāatrisina pārejas perioda laikā saskaņā Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumu.

Sekojot līdzi pēdējo mēnešu notikumiem ap Komerclikumu, nav šaubu par to, ka tā spēka atlikšana ir mērķtiecīgas kampaņas rezultāts, kuras organizēšanā galvenā loma piekrita Tautas partijas politiķiem un atsevišķām uzņēmēju organizācijām. Īpaši šajā pasākumā jāizceļ laikraksta “Dienas Bizness” “nopelni”. Tā vietā, lai kompetenti un izsmeļoši informētu lasītājus par gaidāmajām izmaiņām, laikraksts, kurš pretendē uz cienījama analītiska ekonomiska izdevuma statusu, diemžēl izmanto visnotaļ lētus propagandas trikus, ievērojot sliktākās dzeltenās preses tradīcijās (“Komercbrāķim – nē!”, “Komerclikums jāpārstrādā!”, draudi par “zemestrīcēm, bankrotiem”, u.tml.) un publicē pārsvarā demagoģiskus viedokļus, kas apliecina, ka to paudēji vai nu nav sapratuši vai arī apzināti nevēlas saprast Komerclikumā ietvertā regulējuma būtību un sistēmu.

It īpaši tas attiecas terminoloģiju (“komersants”, “komercdarbība”, ”firma”), kas neatbilstot latviešu valodas prasībām un ko oponenti uzskata par “nopietnu likuma trūkumu”. Tā varētu šķist, ielūkojoties vienīgi svešvārdu vārdnīcās, un tā tas šķita ierēdņiem Valsts valodas centrā, kuri nebija atraduši par vajadzīgu konsultēties ar likuma autoriem un kuri savā atzinumā nebija ņēmuši vērā elementāru patiesību, ka likumos lieto tieši terminu juridisko izpratni, kas var neatbilst ikdienišķajai. Arīdzan Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija atzina, ka terminu “komersants”, “komercdarbība”, “firma” lietošana Komerclikumā ir pamatota. Kā redzams, terminoloģijas problēma ir mākslīgi uzpūsta.

Ir apsveicama uzņēmēju organizāciju vēlme uzlabot jau pieņemtā Komerclikuma redakciju, tomēr neizpratni rada apstāklis, ka neviena uzņēmēju organizācija diemžēl neiesniedza savus priekšlikumus Komerclikumam tā pieņemšanas stadijā. Līdz ar to daudzas problēmas būtu bijušas savlaicīgi atrisinātas, un nerastos iemesls politiska rakstura spekulācijām par likuma kvalitāti.

Jācer, ka Saeimas 22. marta plenārsēdē notikušais bija pēdējais veiksmīgais Komerclikuma spēkā stāšanās novilcināšanas mēģinājums. Ja tas notiks vēlreiz, Latvija atšķirībā no citām kandidātvalstīm dos skaidru signālu Eiropas Savienībai par to, ka tā nespēj un nevēlas sakārtot savu saimnieciskās darbības tiesisko vidi atbilstoši Eiropas tiesību normām un principiem. Jādomā, ka diezin vai Eiropas Savienība vēlēsies uzņemt savās rindās valsti, kur likumdošana, aizsargājot “vietējo uzņēmēju”, ļauj neievērot sabiedrību mazākumdalībnieku un kreditoru tiesības vai ļauj izvairīties no atbildības negodprātīgiem sabiedrību pārvaldes un izpildinstitūciju locekļiem. Tas būtu jāņem vērā politiķiem, pirms balsot par vai pret Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumprojektu.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form