Latvijas tūrisma tirgus sadrumstalotība apdraud vietējo uzņēmumu konkurētspēju. Kooperācija un tīklu veidošana ir šīs problēmas risinājums.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Ekonomiskās dzīves globalizācija Latvijā rada apstākļus, ka daudzu standartizēto ceļojumu produktu cenas Eiropas Savienības ietvaros sāk izlīdzināties. Arī lidojumi uz Turciju, Ēģipti vai Spāniju kļūst lētāki no gada uz gadu. Tūrisma biroju apgrozījums palielinās, taču peļņa uz katru pārdoto ceļojuma vienību samazinās. Izmaksu pozīcijām uzņēmumā ir tendence palielināties un jo īpaši attiecībā uz personālu, telpu īri, siltumu vai enerģiju. Tas nozīmē, ka līdzšinējā tūrisma biroju uzņēmējdarbība var tikt apdraudēta jau tuvākajā laikā. Pagaidām Rietumeiropas lielākās ceļojumu firmas apgūst nozīmīgākos Austrumeiropas tirgus potenciālus, taču arī Latvija ar savu dinamisko izaugsmi kļūst aizvien interesantāka ārzemju investoriem.

Latvijas tūrismā dominē vienpatņi

Latvijas tūrisma industrija atšķirībā no lietuviešiem, igauņiem un Rietumu kolēģiem ir neizdevīgākā pozīcijā, jo lielākais vairums tūrisma firmu ir tipiski vienpatņi. Latvijas tūrisma tirgus sadrumstalotība rada vairākas problēmas mūsu ceļojumu industrijai un labvēlīgus apstākļus ārzemju kompānijām. Nevienai tūrisma firmai 13 gadu laikā nav izdevies iegūt dominējošu pozīciju Latvijas ceļojumu biznesā, jo tirgus daļas katrai atsevišķai kompānijai nepārsniedz 10% robežu. Pieaugot izmaksām un samazinoties ienākumiem, firmas būs spiestas paaugstināt cenas. Tas, savukārt, mazinās uzņēmuma konkurētspēju. Lai izvairītos no šīs nelabvēlīgās situācijas, uzņēmumiem ir nopietni jādomā par sava tirgus paplašināšanu. Sevišķi būtisks šis faktors ir tiem uzņēmumiem, kuri tirgo standartizētus pakalpojumus, piemēram, aviobiļetes, čarterceļojumus vai viesnīcu tīklu pakalpojumus.

Tirgus ir jāpaplašina

Tikai retais Latvijas tūrisma uzņēmums ir investējis līdzekļus tirgus paplašināšanai. Pagaidām trīs Latvijas ar tūrismu saistītas firmas ir pārcēlušas savu biznesu ārpus valsts robežām – lidsabiedrība “airBaltic” Lietuvā, ceļojumu aģentūra “Kolumbs” Igaunijā un “Via Rīga” Ukrainā. Vietējā tirgū “Latvia Tours” apkalpo klientus piecos birojos, “Remaco” divos birojos, “air tour” divos birojos, “Tonas Tūrs” divos birojos un “Juniversal” divos birojos. Latvijā populārākais veids piesaistīt papildus klientus ir veidot sadarbības saiknes, piemēram, starp tūrisma firmu un tūrisma informācijas centru. Taču šāds veids rada nedrošu mārketinga platformu tirgus paplašināšanai. Daudzas firmas alternatīvu biroju tīkla izveidošanai izmanto internetu, kur investē līdzekļus, lai atvērtu virtuālos ceļojumu birojus. Šis tūrisma biznesa modelis Rietumu pasaulē ir ieguvis stabilas pozīcijas un ik gadu attīstās straujiem tempiem atšķirībā no tradicionālajiem tūrisma birojiem, kuru skaits samazinās. Virtuālo ceļojumu biroju darbs tiek atbalstīts ar telefonu centrāļu operatoriem, kur šādā veidā pārdošanas process ir noslogots visas 24 stundas. Kā reklāmas komunikācijas platforma tiek izmantota televīzija un radio.

Uzņēmējiem ir jākooperējas

Latvijas uzņēmējiem piemīt neekonomiska rakstura īpašība, kas pēc vairāku ekspertu atzinuma tiek saistīta ar latviešu mentalitāti, proti, latvieši nelabprāt kooperējas un sadarbojas. Bieži vien sava pašlepnuma dēļ tiek uzturētas papildus izmaksas un radītas intrigas, kuras kopumā traucē veiksmīgai uzņēmējdarbībai. Tūrisma biznesā nevar vadīties pēc principa “ne mana cūka, ne mana druva”. Tūrisms ir komplekss pakalpojums, kura veidošanā ir iesaistītas vairākas puses - uzņēmēji, pašvaldības, valsts un sabiedrība.

Lietuva pragmatiski iekaro Latvijas tūrisma tirgu

Latvijas tirgū ļoti veiksmīgi attīstās lietuviešu uzņēmējdarbība, kas lielā mērā ir balstīta uz saskaņotu un plānveidīgu valsts politiku attiecībā uz ekspansiju ārpus valsts robežām. Lietuviešu tirdzniecības tīklu “Maxima” un “T-Market” izveidošana rada labvēlīgus nosacījumus Lietuvas dažādu nozaru uzņēmējiem Latvijas tirgū. Lietuviešu tūroperatora “Novatours” kopējās reklāmas aktivitātes ar tirdzniecības tīklu “Maxima” liecina, ka abi uzņēmumi efektīvi izmanto vertikālo kooperāciju. Rietumeiropā ir vairāki piemēri, kad tūroperatori savus standartizētos ceļojumus pārdod pārtikas tirdzniecības tīklos kopā ar maizi, alu un desām, piemēram, Vācijā zemo cenu tirdzniecības tīkls ALDI un tūrisma koncerns TUI. Šādas kooperācijas priekšrocības, raugoties no tūrisma uzņēmuma puses, ir cilvēku lielais apgrozījums veikalos un šo tirdzniecības centru blīvais izvietojums. Mazās tūrisma aģentūras, kuras nav iesaistītas kooperācijā vai tīklā, zaudē savu pievilcību tieši lielo izmaksu (kvalitātes kontrole, organizācija) dēļ. Lieliem uzņēmumiem ir izdevīgāk sastrādāties ar sev līdzīgiem – gan pēc lieluma, gan pēc uzņēmuma filozofijas. Visizdevīgākās pozīcijās šajā gadījumā ir tieši lietuviešiem, kuri uzbūvējot tirdzniecības “sliežu ceļus” Latvijā arī noteiks kādi “preču vagoni” šajā kustībā piedalīsies. Tā kā uzņēmumu kultūra un biznesa stils lietuviešu kompānijās ir līdzīgs, tad jau tuvākajā laikā ir iespējama tirdzniecības kooperācija starp “Novatours” un “Maxima”.

Latvijas tūrisma uzņēmēju konkurētspēja lielā mērā ir atkarīga tieši no izmaksu pozīciju caurskatīšanas, jo kooperāciju un tīklu izveidošana sekmē tirgus stabilizāciju un ietaupa resursus. Katram uzņēmumam ir jādefinē sava pozīcija tirgū – izmaksu, kvalitātes vai nišas, jo plaša profila uzņēmējdarbība ir jau vakardiena.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form