Raksts nav arī par to, kur jāatrodas Varakļāniem – pie Madonas novada vai Rēzeknes novada. Šis raksts ir par Satversmes tiesas 28. maija sprieduma paviršo tulkošanu (lasi: kā nu kuram izdevīgo) publiskajā telpā un nekonsekvenci.
Tieši atšķirīgā pieeja problēmjautājumiem, kad citas pašvaldības, kas ir iebildušas veidam, kā tika īstenota administratīvi teritoriālā reforma (ATR), tiek ignorētas, bet dažas nē, raisa jautājumus un iebildumus daļā sabiedrības.
Satversmes tiesa savā spriedumā neuzdod Varakļānus pievienot Madonas novadam
Satversmes tiesa (ST) savā spriedumā, ar kuru ikviens var iepazīties ST mājaslapā, nesaka, ka Varakļāni ir jāpievieno Madonas novadam.1 Īsāk sakot – jebkurš apgalvojums par to, ka, nepievienojot Varakļānus Madonas novadam, netiek pildīts ST spriedums, ir maldināšana.
Tas, kas patiešām ir izlasāms spriedumā - ST lēmums atzīt par Satversmei neatbilstošu 2020. gada 10. jūnijā Saeimā pieņemto normu, kas nosaka Varakļānu atrašanos Rēzeknes novadā. Līdz ar to, šī norma ir spēkā neesoša jau kopš 2021. gada 28. maija, un tas ir ierakstīts arī Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kurš stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā.
Saeima var lemt par dažādiem risinājumiem
Savu lēmumu ST pamato ar vienu galveno argumentu - Rēzeknes novadam nav sava nacionālās vai reģionālās nozīmes attīstības centra. Argumentācija tiek papildināta vēl ar diviem papildus argumentiem – kultūrvēsturiskā piederība Latgalei viena pati nevar kalpot kā pamatojums Varakļānu pievienošanai Rēzeknes novadam, to apliecina arī iedzīvotāju aptauja.
Labojot ST konstatētās kļūdas Saeimas lēmuma pamatojumā, Saeima var lemt gan par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, gan par atkārtotu pievienošanu Rēzeknes novadam.
Uz to norāda arī ST priekšsēdētājas vietnieks Aldis Laviņš, sakot, ka "risinājumi varētu būt dažādi. Noteikt administratīvās teritorijas ir Saeimas jautājums. Tas ir politisks jautājums. Un Saeimai šajā ziņā ir liela rīcības brīvība, ko Satversmes tiesa respektē. Tādēļ spriedumā nav detalizēti teikts, kā būtu izpildāms tiesas spriedums".2
Rēzeknes novadam nav sava attīstības centra. Rēzekne neskaitās
ST galvenais arguments Saeimas 2020. gada 10. jūnija lēmuma atcelšanai ir fakts, ka Rēzeknes novadā nav valsts plānošanas dokumentos nosaukta nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centra. Saprātīgs cilvēks var uzdot jautājumu – bet kas tad ir Rēzekne? Rēzeknes pilsētai likumā ir noteikts atsevišķas pašvaldības statuss, līdz ar to formāli tā neietilpst Rēzeknes novadā.
Identiska situācija ir arī Liepājas novadam (izvietots ap Liepāju), Augšdaugavas novadam (izvietots ap Daugavpili), Jelgavas novadam (izvietots ap Jelgavu) un Ventspils novadam (izvietots ap Ventspili). Faktiski sanāk, ka Saeima, lemjot arī par šo novadu izveidi, ir pārkāpusi Satversmi. ST savā spriedumā konstatē, ka visu iepriekšminēto pilsētu kā atsevišķu pašvaldību izveidošanai nav racionāla pamata (14.1. punkts).
Taču tālāk šis secinājums, izņemot Rēzeknes gadījumu, ne spriedumā, ne tiesas publiskajā retorikā netiek attīstīts. Ir tikai secinājums par Varakļāniem: Saeima nav ievērojusi to, ka Rēzeknes novadam nav sava attīstības centra, līdz ar to – pievienojot Varakļānus Rēzeknes novadam – rīkojusies patvaļīgi.
Interesanti, ka ne ST spriedumā, ne tās publiskajā retorikā netiek pieminēts Viļānu novads. Proti, fakts, ka tādā gadījumā arī Viļānu pievienošana Rēzeknes novadam ir bijusi patvaļīga, un viļānieši droši var doties uz Satversmes tiesu.
Šo problēmu var atrisināt, apvienojot šīs pilsētas ar apkārt esošajiem novadiem, taču tam, visticamāk, nebūs politiskā atbalsta no tiem pašiem, kas tik kaismīgi piesauc ST sprieduma ignorēšanu. Vai arī labot valsts attīstības plānošanas dokumentus, papildinot tos ar vēl pāris reģionālās nozīmes attīstības centriem.
Jau šobrīd 13,8% varakļāniešu strādā jaunā Rēzeknes novada teritorijā
Tāpat ST spriedumā norāda, ka Varakļānu kultūrvēsturiskā piederība nevar kalpot kā arguments lēmuma pieņemšanai Saeimā, jo savulaik netika izvirzīta kā kritērijs. ST ir taisnība, taču vienlaikus ST sprieduma secinājumu daļā netiek analizēti sociālekonomiskie ieguvumi. Lai arī šādi fakti ir minēti gan Saeimas atbildīgās komisijas materiālos, gan deputātu debatēs pirms lasījumiem.3 Tas liek uzdot jautājumus par selektīvo pieeju.
Piemēram, spriedumā netiek pieminēti VARAM sagatavotie materiāli no konsultācijām ar pašvaldībām, kas sniedz nepārprotamu informāciju par mūsdienās notiekošā darbaspēka migrāciju:
jaunā Rēzeknes novada (pašreizējie Rēzeknes un Viļānu novadi) teritorijā jau pašlaik strādā 13,8% varakļāniešu. Madonas novadā strādā vien 3,1% no nodarbinātajiem varakļāniešiem, kas ir 4,45 reizes mazāk nekā Rēzeknes novadā.
Varakļānu novadu ar Rēzeknes novadu savieno augstākās kategorijas autoceļš un dzelzceļa līnija. Attālums no Varakļāniem līdz Madonai ir 55 km, bet līdz Rēzeknei 41 km. Līdz Rēzeknei ar automašīnu var nokļūt par 20 minūtēm ātrāk, salīdzinājumā ar Madonu.
Pēc ATR Madonas novads uzņēmējdarbībā radītās pievienotās vērtības apjoma ziņā (93,1 milj. EUR) varētu būt 23.vietā valstī. Tajā pašā laikā Rēzeknes novads (kopā ar Rēzeknes pilsētu) ar 172,8 milj. EUR bija 10.vietā. Tātad ar divreiz lielāku potenciālu un iespēju investoriem piedāvāt arī Latgales SEZ statusu.
Varakļānu gadījumā iedzīvotāju aptauja ir OK, bet ikšķiliešu gadījumā nav
Gan publiskajās debatēs, gan arī ST spriedumā tiek uzsvērta Varakļānu iedzīvotāju aptauja, kurā piedalījās 1108 personas, no kurām 84% pauda atbalstu pievienošanai Madonas novadam. ST to izmanto kā pretargumentu kultūrvēsturiskajai piederībai Latgalei un norāda, ka, lemjot par pašvaldības pievienošanu kādam citam novadam, var tikt ņemti vērā pašvaldības īpašie apstākļi, tostarp arī tas, ka pašvaldības iedzīvotāji jūtas piederīgi konkrētam novadam (14.3.punkts).
Atgādināšu, ka līdzīgas aptaujas tika veiktas citos novados un tās neņēma vērā. Varakļānu gadījumā bija atbildīgās Saeimas komisijas aicinājums pašvaldībai veikt šādu aptauju, taču tas neatbild uz jautājumu, kāpēc komisija, kuru vadīja tagadējais VARAM ministrs, līdzīgi nerīkojās citu pašvaldību gadījumā.
Piemēram, Ikšķiles gadījumā, kurā piedalījās 3299 Ikšķiles novada iedzīvotāji un 98,45% nobalsoja pret novada pievienošanu Ogres novadam. Toreizējais VARAM ministrs J.Pūce šo aptauju nosauca par neatbilstošu likumam un apturēja, taču ST atcēla šo lēmumu. Ikšķilieši vairākkārtīgi norādīja A.Pleša vadītajai komisijai, ka apvienošanas gadījumā Ikšķile ir jāpievieno Salaspils novadam, jo absolūti lielākā daļa ikšķiliešu strādā Rīgā, līdz ar to loģiski, ja pašvaldības administrācija ir Salaspilī - pa ceļam uz vai no darba.
Neskatoties uz to, ST savā 2021. gada 12. marta spriedumā par Ikšķili šo aptauju secinājumu daļā piemin tikai kā pierādījumu tam, ka iedzīvotājiem ir bijusi iespēja paust savu viedokli, taču šo aptauju netulko kā norādījumu uz to, ka iedzīvotāji nejūtas piederīgi Ogres novadam (23.4.1.punkts).4 Tā vietā norāda, ka lēmums par Ikšķiles pievienošanu Ogrei vai Salaspilij ir politiska izšķiršanās. Sociālekonomiskie argumenti un aptaujas graujošie rezultāti pie šī secinājuma netiek pieminēti.
Līdz ar to veidojas divējāda situācija – Ikšķiles gadījumā aptauja nav vērā ņemama un tā ir likumdevēja izšķiršanās, pie kura novada pievienot, taču Varakļānu gadījumā iedzīvotāju aptauja ir vērā ņemams arguments, kurš tiek uzsvērts arī ST publiskajā komunikācijā.
Atgādināšu tikai faktu, ka šie 83% patiesībā ir tikai 36,65% no novada balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Proti, atbilstoši aptaujas rezultātiem no 2693 balsstiesīgajiem aptaujā piedalījās 1108 personas un par derīgām zīmēm atzina 1107, tātad aptaujā piedalījās tikai 41,14 % no balsstiesīgajiem, no kuriem par Madonas novadu nobalsoja 933 iedzīvotāji, t.i., 36,65 % no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Ja ņemtu vērā 2020. gada 1. janvāra datus par deklarēto iedzīvotāju skaitu Varakļānu pilsētā un pagastā, un Murmastienes pagastā (kopā 3184), tad šie rādītāji būtu vēl mazāki.
Vienlaikus ST spriedumā netiek pieminēts fakts, ka Saeimā tika iesniegta arī 540 iedzīvotāju parakstīta vēstule ar aicinājumu novadu pievienot Rēzeknes novadam.
Nākamais spriedums – Ilūkstes novada lietā
Ar interesi gaidām nākamo ST spriedumu Ilūkstes novada lietā, kuru plānots publicēt tuvākajos mēnešos. Fakts vien, ka spriedums tiks publicēts pēc pašvaldību vēlēšanām 5. jūnijā, varētu liecināt, ka tas nebūs par labu Ilūkstes novada pašvaldībai. Lai gan situācijas līdzīgas.
Arī Augšdaugavas novadā, kuram pievieno Ilūkstes novadu, nav sava nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centra un Ilūkstes novada pašvaldība bija paudusi vēlmi pievienoties Sēlijas novadam ar centru Jēkabpilī. Jau tagad virmo skaidrojumi, kurus, visticamāk, izmantos arī ST, ka Varakļānu gadījumā bija skaidra alternatīva – Madonas novads, bet Ilūkstes gadījumā tādas neesot bijis.
Proti, VARAM un valdība tādu neesot piedāvājusi. Jautājums tikai vai VARAM alternatīvā piedāvājuma trūkums var būt par pamatojumu tam, ka vienīgais piedāvātais risinājums atbilst Satversmei.
Konstitucionālā krīze – tiešām?
Kāpēc šis stāvoklis tiek saukts par konstitucionālo krīzi? Mūsdienās bieži vien mēs visi grēkojam ar to, ka pārtiekam tikai no ziņu virsrakstiem un īsām ziņām sociālajos tīklos. Liela nozīme ir sociālo tīklu viedokļu līderu pirmajiem vēstījumiem. Un tie šajā gadījumā bija sajūsmas saucieni par atkal apvienošanu ar Madonu un nosodījuma pilni teksti par pretēju viedokli.
Iemesli tam ir visdažādākie. Iespējams, viens no galvenajiem iemesliem ir atsevišķu politisko spēku mēģinājumi piesegt nekonsekvences ATR procesā. Piemēram, vai ikšķiliešus gadījumā neignorēja, lai pasargātu Salaspils mēru (viena no retajām pašvaldībām, kuru vada Jaunā Vienotība) no liekas konkurences?
Kā jau minēts iepriekš, fakts, ka Saeima šajās dienās nav lēmusi par Varakļānu pievienošanu Madonas novadam, nav Satversmes tiesas sprieduma pārkāpums. Līdz ar to, tā nevar būt arī konstitucionālā krīze. Esmu pārliecināts, ka arī Valsts prezidents, kurš ir viens no zinošākajiem konstitucionālo tiesību pārzinātājiem Latvijā, to labi apzinās. Jautājuma nosaukšana par konstitucionālu krīzi, bet vienlaikus piedāvājums nestrēbt karstu un rast risinājumu līdz gada beigām, ir solis kompromisa virzienā.
1 https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2020/08/2020-43-0106_Spriedums.pdf
2 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/st-varaklanu-novada-ieklausana-rezeknes-novada-neatbilst-satversmei-jaunais-ropazu-novads--atbilst.a406609/
3 Saeimas 2020.gada 9.jūnija sēde: https://saeima.lv/lv/transcripts/view/2092
4 https://www.satv.tiesa.gov.lv/web/viewer.html?file=https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2020/07/2020-37-0106_spriedums-1.pdf#search=
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
