Aleksandrs Šabanovs: Atbilde Saeimas deputātam Visvaldim Lācim  (249)

Es esmu tā persona, kas 2011. gada 30. septembrī dažu minūšu laikā sūtīja rakstā pieminētās īsziņas uz V. Lāca mobilo tālruni:

"Fašisms neies cauri. Iegaumējat to, parteigenosse fašist",
2) "Fašisms neies cauri. Iegaumējiet to, parteigenosse fašist. Tā būtu pareizāk",
3) "Fašisms ir lielākais posts cilvēces vēsturē. Jums tas būtu jāzina, parteigenosse fašist. Un jums būtu jāspēj nožēlot savus grēkus",
4) "Atceries Nirnbergu".
Pirmā un otrā īsziņa gandrīz dublējas, jo, pēc gramatikas noteikumiem, pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personas formai jābūt galotnei "-iet", nevis "-at", kā es nekorekti minēju pirmajā īsziņā.

Par lietas būtību. Cienījamais 9. un 10. Saeimas deputāts Lācis nav minējis savā rakstā divus svarīgus faktus, kaut viņš par tiem lieliski zina. Tie ir:

20. decembrī mūsu kriminālprocess ir izbeigts, jo noziedzīga nodarījuma sastāvs nav konstatēts,
īsziņas es sūtīju kā atbildi uz nekaunīgo zvanu, kas bija ienācis manā telefonā no mobilā tālruņa, kurš, kā kriminālprocesā atklājies, pieder Visvaldim Lācim.

Negribas ticēt, ka V. Lāča raksta mērķis ir izdarīt spiedienu uz prokuratūru, lai panāktu izbeigtā kriminālprocesa atjaunošanu. Tāpat grūti aptverams, ka telefona huligāns varēja būt pats Saeimas deputāts Lācis.

Lietojot mobilos sakarus, dažreiz gadās kļūdas.

Nejauši piezvanījis uz manu numuru neidentificētais anonīms nebija atvainojies par savu kļūmīgo zvanu, bet tā vietā sāka ākstīties un par mani ņirgāties atbildes dēļ, ko es viņam sniedzu krievu valodā. Kriminālprocesa izmeklētājiem V. Lācis nav atzinis, ka viņš man zvanījis.

Tikmēr Valsts policijas izmeklēšanā konstatēts, ka gan mana mobilā telefona atmiņas fails, gan arī mobilo sakaru operatora LMT zvanu arhīvs liecina, ka liktenīgajā 30.septembra dienā plkst. 12:26 tieši no V. Lāča mobilā tālruņa kāds bija zvanījis uz manu mobilo telefonu, un mēs īsi aprunājāmies. Tāpat tehnika rāda, ka uzreiz pēc tam plkst. 12:32 es sūtīju īsziņas.

Īsziņu saturs. Iedomājies anonīma personību, īsziņās es uzrunāju ļauno klaunu ar vārdiem "parteigenosse fašist", jo ņirdzīgo izturēšanos pret mani un pret dzimto valodu asociēju ar cilvēknīdēju ideoloģiju. Valsts policijas lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu ir atspoguļota mana motivācija: "Īsziņas nekādā gadījumā nesatur draudus nevienai personai, kur nu vēl Saeimas deputātam Visvaldim Lācim"; "mērķis tās sūtot bijis likt aizdomāties par savu uzvedību"; "ja cilvēks nav nacists, šādi paziņojumi aizkārt nevar, bet ja viņš ir nacists, tad atgādinājums par Nirnbergu un nosodījums nacismam un fašismam nenāktu par skādi".

Tātad ja V. Lācis man nav zvanījis, kā seko no viņa liecībām izmeklēšanai, tad viņam nav arī par ko apvainoties, jo manas īsziņas ir domātas attiecīgajam bezkauņai, kurš acīmredzami bija piekļuvis V. Lāča mobilajam telefonam un ar savu ķēmošanos mani izveda no pacietības.

Kriminālprocess tika ierosināts pēc Krimināllikuma 132.panta "Par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, ja ir pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti." Tagad nu izskatās, ka kāds āksts ļaunprātīgi izmantoja Saeimas deputāta V. Lāča mobilo tālruni, lai mani kaitinātu. Tādējādi ir gūts vēl viens apstiprinājums, ka parlamenta ēkā notiek visādi brīnumi, un atbildīgo nav, kā jau vienmēr. Žēl, ja atbildot huligānam es pats nejauši aizskāru nevainīgo. Īsziņas nebija adresētas konkrētai personai jeb attiecīgi Visvaldim Lācim, kuru nepazīstu, bet anonīmajam zvanītājam.

Papildus fona informācija pārdomām par pašu izbijušo Saeimas deputātu Lāci. Protams, viņam pašam ir labāk zināms, tomēr fakti neapstiprina, ka stāšanās Nirnbergas tribunāla priekšā būtu radījusi politiķim smagas sekas veselībai vai nāves draudus, kā pats V. Lācis nezin kāpēc apgalvo Delfu rakstā: "Pēdējā īsziņa izsaka tiešus draudus, jo nacistu kara noziedzniekus Nirnbergā pakāra."

Plaši zināms, ka nacionāli domājošais politiķis ir bijis Waffen SS leģionārs: "Lai arī naivi un utopiski cerējām, ka kopā ar vāciešiem pieveiksim padomju sērgu, taču... Nepieveicām..." viņš ar nožēlu atzīst intervijā Neatkarīgajai Rīta Avīzei 2008.gada 10.novembrī. Izklausās pēc neīpaši gudras zīmēšanās, kas, starp citu, diez vai viņam piestāv. Kaut V. Lācis tika iesaukts Latviešu SS leģionā, vermahta militāro apbalvojumu viņam nav. Pēc Waffen SS karavīra Visvalža Lāča sagūstīšanas NKVD kara izmeklētāji atzina jaunekli par labu esam, tāpēc pēc filtrācijas nometnes atbrīvoja kā šķīstu padomju varas priekšā, tā ka līdz Nirnbergas tribunālam viņš nemaz nav ticis, acīmredzami būdams nevainīgs. Par filtrācijas un attaisnošanas detaļām V. Lācis presei nekad nav stāstījis viņam zināmu apsvērumu dēļ. Deportācijas viņu arī nav skārušas. Ja V. Lācis Nirnbergas pieminēšanu uztvēris kā draudus savai dzīvībai, tad es to cilvēciski skaidroju ar dzīves pārbaudījumiem, kurus varonīgais kara veterāns piedzīvoja vēstures līkloču pēc.

Atgriežos pie kriminālprocesa #11300057511, kas uzsākts 2011.g. 8.novembrī Drošības policijā pēc V. Lāča iesnieguma un izbeigts Valsts policijas Vidzemes reģiona Madonas iecirknī 2011.g.20.decembrī. Žēl, ja sadzīvisks pārpratums ar mobilajiem tālruņiem kāda nezināma ļaundara nežēlīgā joka pēc ir plēsis nevainīgā Waffen SS leģionāra vecās brūces.

Vēl kas jāpasaka sakarā ar notikušo un V. Lāča rakstu "Delfos" "Kādiem mums, latviešiem, šobrīd jābūt!" Šajā lietā iesaistītie izmeklētāji un prokurori nav pieņēmuši manu pusi nacionālās solidaritātes dēļ. Esmu krievs, bet Madonas rajonā tuvu pie 90 % iedzīvotāju ir latvieši. Droši vien tāpēc arī tiesībsargājošajās iestādēs neesmu sastapis nevienu kādas citas tautības darbinieku.