Anda Burve-Rozīte: Apturēt beigas
Foto: Privātais arhīvs

Nezinu, kurā brīdī par Ukrainu sākāt raudāt jūs. Es – rītā, kad uzausa silta saule, priecīgi sarunājās putni un ledus ciemata ielās iekusa dubļos. Es nespēju priecāties par pavasari. Mani ārdīja netaisnības un kauna sajūta par to, ka cikliskā idille mums Latvijā ir pieejama, bet ukraiņu tauta tā vietā piedzīvo karu, putekļus, fizisku iznīcību. Tajā pašā dienā rīklē sāka sprūst ēdiens.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Racionāli labi sapratu: tam, ka man aizvien ir, ko ēst, un uz galvas nekrīt bumbas, nav sakara ar traģēdiju Ukrainā – ja turpinu ēst un priecāties par ziemas beigšanos, tiešā veidā netiek nodarīts pāri ukraiņiem, kā arī manas sajūtas nepalīdz agresora karaspēkam. Tomēr dziļi sirdī nocietinājās pārliecība, ka – jā – man nav tiesību ēst, gulēt, elpot, izjust prieku apstākļos, kad varonīga Eiropas nācija, mūsu brāļi ukraiņi, turpina cīņu par savas valsts nākotni un demokrātiju. Cīņu uz dzīvību un nāvi.

Es domāju, līdzīgi pēdējās astoņās dienās ir jutušies daudzi no jums.

Ne visi.

Ko varam pateikt par kara noziedznieka Vladimira Putina galvā notiekošo, kura karaspēks iebrucis Ukrainā? Tieši tam, manuprāt, demokrātiskās pasaules līderi un eksperti līdz šim pievērsuši pārāk maz uzmanības. Es rakstu šo sleju, jo esmu gandrīz pielikusi punktu grāmatai (literāram darbam), kas saistīta ar B klastera personības traucējumiem psihiatrijā. Vienkāršiem vārdiem, tie ir traucējumi, ar kuriem saprotam sarežģītas, konfliktējošas personības izpausmes.

B klastera traucējumi iedalīti četrās grupās: robežstāvokļa, histrioniskie, narcisistiskie un antisociālie. Pēdējos (antisociālos) populāri var dēvēt par psihopātiskajiem traucējumiem. Tos raksturo meistarīga un augsta manipulācijas spēja ar citiem cilvēkiem, pakļaujot tos savam labumam un mērķiem, spēja pārliecinoši iedzīvoties dažādās lomās, patoloģiski, nebeidzami meli, nespēja izjust bailes un uztraukumu, nežēlība, cietsirdība, baudas gūšana no citu ciešanām un – sarkaniem burtiem – nespēja izjust nožēlu par padarītajām zvērībām. Zinātniskie dati (mērot dažādu smadzeņu reģionu aktivitāti) liecina, ka intelektuālā līmenī, speciāli vēršoties pie psihopāta ar lūgumu reflektēt par iespaidu, ko atstājuši citu dzīvēs, viņi spēj kaut kādā mērā to izprast. Tomēr atšķirībā no vairuma sabiedrības locekļu, kam empātijas spēja un savas rīcības seku apzināšanās emocionālā līmenī ir dabiska, psihopātiem tā tas nav. Emocionāli viņi citu ciešanas nespēj sajust.

Atslēgas vārdi, domājot par psihopātiem, varētu būt trīs: vara, viltība un nežēlība.

Nē, psihopāti nav jukuši – tādā nozīmē, ka būtu zaudējuši spēju veidot loģiski izprotamus argumentus un sadzīves epizodēs uzvesties saskaņā ar normu. Tomēr viņu psihiskie traucējumi ir ekstrēmi smagi un bīstami, jo vairāk tādus tos padara spēja virspusēji izskatīties pilnīgi normāliem. Pat harismātiskiem, iespaidīgiem, aizraujošiem. Tādiem, kuriem ir augsti sasniegumi, kuri vienmēr spējuši panākt savu, pakļaujot un ietekmējot apkārtējos.

Vladimirs Putins – tāds mans nespeciālista minējums – ir psihopāts.

Kāpēc ir svarīgi vērst valstu līderu, analītiķu, izlūkdienestu uzmanību uz to? Manuprāt, tāpēc, ka tieši Putina psihopātija, kas gail politisko mērķu zemdegās, noteiks gan Ukrainas, gan visas pasaules nākotni.

Jā, kaut kādā mērā Putins karo, lai sasniegtu politiskos mērķus, – diendienā par to runā neskaitāmi militārā, vēstures, politiskā, ekonomiskā lauka eksperti. Manā skatījumā, tā ir bezjēdzīga griešanās ap asi situācijā, kad skats būtu jāpavērš visbūtiskākās motivācijas virzienā: kara noziedznieks Kremlī beidzot nosviedis "civilizēta līdera masku", kas ilgstoši maldinājusi Rietumu demokrātijas, un parādījis sevi visā psihopātiskajā krāšņumā – viņš vēlas iznīcināt Ukrainu, jo gūst baudu no tā.

Pēc Ukrainas, vai varbūt paralēli šim karam, viņš nāks pēc Rietumiem. Putins neieredz un vēlas iznīcināt tos. Viņš gūst baudu no kodolkara iespējamības apziņas. Roka nenotrīcēs – it sevišķi, ja armagedona laikā tā atradīsies zelta ērgļiem rotātā bunkurā kaut kur Urālos vai citviet garantētā drošībā.

Mūsu aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) nesen LTV mierināja Latvijas iedzīvotājus, ka kodolkaru Krievija neuzsāks, jo tad nekas pāri nepalikšot arī no pašas Krievijas un Putina. Zinot psihopātisko uzvedības formu, esmu citās domās: viņš mēģinās, ja netiks apturēts. Putins savā galvā rada jaunu pasaules kārtību, un šīs jaunās pasaules kārtības radīšana var ietvert arī pasaules iznīcināšanu.

Oktobrī Putinam apritēs 70, ja viņš līdz šai dienai nodzīvos, un tā šķiet psihopāta vērtību sistēmā būtiska atzīme: pierādīt pasaulei, ka neiespējamas šausmas ir iespējamas, un šo neiespējamo šausmu autors ir tieši viņš pats. Sveiciens sev pašam dzimšanas dienā! Saprotiet pareizi: tas nav kauns. Tā ir uzvara. Tas ir lepnums, tāpat kā Rietumu šobrīd viņam plaši piešķirtais apzīmējums – kara noziedznieks. Ja jūs mīlat brīvības ierobežošanu, asinis, šausmas, ciešanas, bojāeju un vispārējas bēdas, "kara noziedznieks" jums ir kompliments, nevis morāls nāves spriedums. Starp citu, čeka kā estētiska struktūra lieliski komplimentē šim psihopatoloģijas paternam. Nav brīnums, ka Putins dzīvē izvēlējies un palicis līdz galam uzticīgs tieši šai pasaules uzskata un vērtību sistēmai.

Jau dzirdu saprātīgās sabiedrības daļas balsis: pag, viņš taču grib okupēt Ukrainu! Ja sāksies kodolkarš, nozīmīgs konflikts ar NATO, viņš riskē to visu pazaudēt! Nē. Raugoties no psiholoģiskās, nevis politiskās perspektīvas, mērķis ir daļēji sasniegts: Ukraina fiziski iznīcināta, ieskaitot kultūras pieminekļus, tauta izdzenāta bēgļu gaitās vai pakļauta nāvējošam karam uz vietas. Tā ir psihopātiska bauda, jel saprotiet, Rietumu normālie, empātiskie līderi! Uzšaut pa NATO ar kodolieročiem būtu nākamais baudas solis.

Psihopātiem raksturīgi, ka baudas slieksnis no citu ciešanām aizvien jāpaaugstina. Jāiet aizvien uz jaunām un smagākām uzvarām. Citādi viņi nespēj just neko. Citādi nejūtas dzīvi. Kad mēs literatūras, mūzikas, vizuālās mākslas zīmju sistēmā runājam par arhetipiskajiem "neliešiem", "ļaunumu", "necilvēcību", "monstriem", "smagu raksturu", mēs – racionāli izskaidrojami – runājam par cilvēkiem ar B klastera personības traucējumiem.

Ir svarīgi pateikt, ka psihopātus ietekmē tikai pārspēks – nepiekāpīgs un tiešs, un viņi bezgalīgi nicina piekāpšanos, lūgšanos, padošanos. Tā viņu smadzenēs izraisa veselu uguns vētru: jūs piekāpāties vienreiz, un viņu bauda jūs sabradāt pa vienai ķermeņa šķiedrai gigantiski pieaug.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šobrīd kļuvis par brīvās Rietumu pasaules morālo līderi, Rietumu vērtību mugurkaulu, caur kuru plūst visu mūsu asinis. Es domāju, Putins baidās no viņa, un bailes sakņojas apziņā, ka Zelenskis nebaidās mirt, nebaidās no ciešanām, lai pastāvētu par savu valsti. Karš it kā notiek politisko un militāro zīmju sistēmā, bet patiesībā tas ir arhe-karš starp labo un ļauno. Karš starp brīvību un verdzību. Karš nākotnei vai iznīcībai.

Ko Rietumu sabiedrotie darīs, kad Putins notēmēs kodolieročus un pieprasīs apstādināt palīdzību Ukrainai? Ko darīs, kad kodolieročus notēmēs uz valstīm, kuras nav tās ietekmīgākās, un pārbaudīs nelokāmību?

Visi smējās un reizē šausmās drebinājās, pagājušajā nedēļā redzot Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta direktoru Sergeju Nariškinu ļogāmies Putina priekšā kā sapelējušu augu – bēdīgi slavenajā 22. februāra Kremļa Drošības padomes sēdē, kas lēma par kara noziegumu pret Ukrainu, Putins pazemoja kolēģi, pat neko nedarot, vien liekot tam runāt skaidri un tieši. Psihopātiski grandiozajā zālē, kur lemšanai bija sanākuši Kremļa nelieši, gaisā varēja just stindzinošas šausmas. Šīs šausmas nebija tikai nozieguma dēļ, ko viņi kopā apņēmās pastrādāt. Tās bija arī nespējas turēties pretī psihopāta pasaules likvidācijas garam dēļ. Uz vissmagākajiem personības traucējumu paterniem cilvēku reakcija visbiežāk ir tāda: stindzinošas šausmas, kas atņem rīcībspēju. Šeit gan jāuzsver, ka visi Kremļa sanāksmē piedalījušies ir vienlīdz atbildīgi un, visticamāk, māj mums no tā paša B klastera spektra.

Es aicinu Latvijas augstākās amatpersonas runāt ar Rietumu partneriem ekskluzīvi par psiholoģisko aspektu, kas ir izšķirošs šajā šausmīgajā karā. Putins pasaules sabiedrībai jāaptur nekavējoties, neatkarīgi no tā, kādus spēkus un metodes tas prasa. Man gribējās kliegt, "Politico" un CNN lasot, ka ASV izlūkdienestiem nav informācijas par būtisku Putina psiholoģiskā stāvokļa maiņu, vien par iepriekš nepieredzētu frustrētu uzvedību, saņemot pasaules nosodījumu. Psiholoģiskā stāvokļa maiņas patiesi nav un nebūs, jo nav pasaulē nekā stabilāka un neārstējamāka par antisociālajiem personības traucējumiem (populāri – psihopātiju). Putins stabili vēlas Ukrainas iznīcību, bet tas ir viņa mazais mērķis. Viņš vēlas vairāk, proti, visas Rietumu pasaules iznīcību, ko jau daļēji spējis panākt, gadiem uzpērkot dumjākos un vājākos no mums, šķeļot un degradējot. Šobrīd, kad viņam atlicis zaudēt mazāk nekā jebkad, viņš labprāt Eiropas vietā atstās pelnu lauku. Kāpēc tā neieredzēt, jūs vaicājat? Tieši tāpēc, ka mums ir viss, kam Kremļa kara noziedznieks savā galvā netiek klāt nekādiem līdzekļiem: brīvība, solidaritāte, tiesiskums. Cilvēcīgums. Tiekšanās uz kopīgu labāku nākotni.

Nobeigumā, ja reiz rakstu par tēmu, atsperoties mākslas dzīlēs, divu filmu ieteikums: 1991. gada "Jēru klusēšana" ar Entoniju Hopkinsu, kurš izcili nospēlē visu, ko jūs gribētu saprast par psihopātiju, un 1944. gada "Gaslight" ar Ingrīdu Bergmani galvenajā lomā (lūdzu nesajaukt ar līdzīga nosaukuma 1940. gada filmu!). No pēdējās minētās filmas B klastera personības traucējumu cilvēku tuvinieku vidē iegājies neoficiāls termins – "gaslighting". Tas nozīmē, ka, jums sistemātiski melojot un sagrozot īstenību, pamazām rada pārliecību, ka nevarat uzticēties savām sajūtām un domām, ka balts ir melns un otrādi. Jūs lēnām slīkstat šajā narcisu un psihopātu ierīkotajā orveliskajā purvā, līdz duļķes vairs nespējat izklepot un mirstat.

Jā, tas ir tieši tas, ko jau gadiem Krievijas sabiedrībā iekšēji un pasaulē dara Vladimirs Putins. Čekistiskie, psihopātiskie meli un baudpilna vēlme iznīcināt visu dzīvo ir viņa pamata ieroči. Saprātīgajai pasaules sabiedrībai steidzami jāsaliedējas pretstāvei – lielākai nekā patlaban. Mēs esam aizas malā, normālie cilvēki! Piņķerīgām virāžām vairs nav laika!

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Volodimirs Zelenskis Krievijas iebrukums Ukrainā Ukraina Vladimirs Putins
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form