Andis Kudors: 'Lielie dati' un Ķīnas komunistu tehnoloģiskais autoritārisms
Foto: DELFI

ASV Nacionālais pretizlūkošanas un drošības centrs ceļ trauksmi par to, ka Ķīnas īstenotā veselības aprūpes datu vākšana ASV iekšienē apdraud ne tikai amerikāņu privātumu, bet arī ASV ekonomisko un nacionālo drošību.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vai vēlaties, lai jūsu DNS vai citi veselības aprūpes dati tiktu nodoti autoritāram režīmam represiju un kontroles īstenošanai? Ar šādu jautājumu sākas ASV Nacionālā pretizlūkošanas un drošības centra (The National Counterintelligence and Security Center) 2021. gada februārī publicētais ziņojums "Ķīnas īstenotā ģenētisko un citu veselības aprūpes datu vākšana Amerikā: riski privātumam, ASV ekonomikai un valsts drošībai".1 DNS ietver informāciju par cilvēka pagātni, tagadni un iespējamo nākotni, jo parāda, piemēram, vai kādam ir augsts vēža saslimšanas risks. Ķīna nopietni investē "biotehnoloģiju revolūcijā", Pekinas noteiktais kurss ir orientēts uz pasaules biotehnoloģiju līdera pozīciju iegūšanu. Šāds mērķis ir iekļauts arī stratēģiskajā plānā "Made in China 2025".

Komunistiskā Ķīna jau gadiem ilgi ir vākusi ar veselības aprūpi saistītus datus Amerikas Savienotājās Valstīs un daudz kur citur pasaulē, izmantojot likumīgas un nelikumīgas metodes. Ķīnas komunistu mērķi, ievācot lielus datu apjomus, ir dažādi. Medicīnas jaunievedumi un zinātnes attīstība ir daļa, pret kuru nebūtu iebildumu. Mērķis, kas satrauc amerikāņus, ir ķīniešu vēlme apsteigt konkurentus biotehnoloģiju uzņēmējdarbībā. Cilvēktiesību aizstāvji savukārt var priekšplānā izcelt datu izmantošanu Ķīnas komunistu pārkāpumos pret etnisko un reliģisko minoritāšu tiesībām, kā arī autoritārās kontroles pastiprināšanu pār valsts iedzīvotājiem kopumā.

Kontrole

Ķīnas valdība visā Siņdzjanas provincē ir izveidojusi augsto tehnoloģiju uzraudzības sistēmu, kas galvenokārt vērsta pret musulmaņiem. 2014. gadā Ķīnas valdība uzsāka biometrisko datu vākšanu par visiem Siņdzjanas provinces iedzīvotājiem vecumā no 12 līdz 65 gadiem. Iestādes ir savākušas DNS paraugus, pirkstu nospiedumus, informāciju par asinsgrupām un acs varavīksnenes skenēšanu. Kopumā Ķīnas valdība Siņdzjanā kopš 2017. gada ir aizturējusi vairāk nekā 1 miljonu musulmaņu un izvietojusi nometnēs, kurās cilvēki tiek pakļauti komunistu indoktrinācijai. ASV Tirdzniecības departaments iekļāvis melnajā sarakstā divus Ķīnas kompānijas "BGI" meitasuzņēmumus par cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā. Vašingtona apgalvo, ka "BGI" ir iesaistīta uiguru musulmaņu ģenētiskās analīzes veikšanā Siņdzjanā Ķīnas rietumos, kur musulmaņi tiekot turēti nometnēs.

"Covid diplomātija" un datu iegūšana

Ķīnas vīrusa izplatīšanās laikā Pekina ir aktīvi tirgojusi savus Covid-19 testēšanas komplektus un iekārtojusi laboratorijas, kurās var tikt veikta testēšana. 2020. gada augustā Ķīnas vadošais ar gēnu inženieriju saistītais uzņēmums "BGI" paziņoja, ka pēdējo sešu mēnešu laikā bija pārdevis 35 miljonus testu komplektu 180 valstīm un izveidojis 58 laboratorijas 18 valstīs. Ar šo laboratoriju starpniecību Ķīna ieguva apjomīgus datus par citu valstu pilsoņiem. Daļa aprīkojuma tika izplatīta kā ziedojums ar "BGI" starpniecību, līdz ar to "pandas diplomātiju" papildinot ar "Covid diplomātiju".

Lai arī ASV šādas laboratorijas netika izveidotas, Ķīnas uzņēmumi ir ieguvuši piekļuvi ASV veselības aprūpes datiem, sadarbojoties ar slimnīcām, universitātēm un pētniecības organizācijām Amerikā. ASV uzņēmumi meklē lētus genoma sekvencēšanas pakalpojumu izpildītājus, un Ķīnas biotehnoloģiju uzņēmumi spēj šādus lētus pakalpojumus sniegt Ķīnas valdības subsīdiju dēļ. ASV uzņēmumiem tas ir izdevumu optimizācijas jautājums, savukārt ķīniešiem tā ir iespēja piekļūt ASV pilsoņu ģenētiskajiem datiem. ASV amatpersonas brīdina par Ķīnas kompānijas "BGI" radītajiem riskiem valsts drošībai: svešās rokās var nonākt sensitīva ASV pilsoņu ģenētiskā informācija un amerikāņu uzņēmumi var zaudēt savas priekšrocības genomikas jomā iepretim Ķīnas uzņēmumiem.

Starptautiskie zagļi

Vēl cits veids, kā iegūt datus par citu valstu pilsoņiem, ir datu zādzība, īstenojot kiberuzbrukumus. 2015. gadā no ASV veselības apdrošinātāja "AnthemInc." datortīkliem tika nozagti 78,8 miljoni cilvēku datu, tajā skaitā vārdi, sociālās apdrošināšanas numuri, veselības identifikācijas numuri, ar nodarbinātību un ienākumiem saistīta informācija. ASV Tieslietu ministrija 2019. gadā izvirzīja apsūdzības saistībā ar "AnthemInc." un trīs citu ASV uzņēmu datu nesēju uzlaušanu.

Ķīnā dzīvojoši kibernoziedznieki ir vairākkārt zaguši informāciju no ASV datu nesējiem. No ASV Personāla vadības biroja tika nozagta informācija par aptuveni 21 miljonu cilvēku. No "Marriott" viesnīcu tīkla tika nozagti 400 miljoni informācijas vienību; no patēriņa kredītu kompānijas "Equifax" – aptuveni 145 miljonu klientu dati. Šis vēl nav pilns saraksts.

Izlūkošana un ietekmes operācijas

Ķīna vāc no atvērtiem avotiem milzīgu daudzumu informācijas, kas var tikt izmantota izlūkošanas un ietekmes operācijās. Dati tiek izmantoti, lai atbalstītu Ķīnas izlūkošanas, militārās, drošības un valsts operācijas informācijas karā un mērķauditorijas atlasē.2 Šā gada sākumā ASV Nacionālais pretizlūkošanas un drošības centrs publicēja praktiskus padomus veselības dienestiem, lai izvairītos no iespējamiem ārvalstu radītiem draudiem saistībā ar Covid-19 testiem. Tiek vilktas paralēles starp kompānijām "BGI" un "Huawei", kas varētu izmantot 5G tehnoloģijas, lai iegūtu vēl vairāk personu datu. "BGI" un "Huawei" nav slēpušas, ka abas sadarbojas.

Videoklipā, kas vairs nav pieejams "Huawei" tīmekļvietnē, "BGI" izpilddirektors reiz sacīja, ka apstrādā no gēnu sekvencētājiem iegūtus "satriecošus datu apjomus", kas tiek glabāti "Huawei" lieljaudas sistēmās. Atbildot uz "Reuters" jautājumiem par to, vai šo informāciju var nodot Ķīnas valdībai, "Huawei" teica, ka tikai paši tehnoloģijas lietotāji var noteikt, ar ko koplietot datus.3 Skan jau skaisti, tikai ir jāņem vērā, ka Ķīnas likumi paredz, ka tās kompānijām ir jādalās ar datiem, kas atrodas to rīcībā. Ķīnas 2017. gada Valsts izlūkošanas likums nosaka, ka visiem Ķīnas uzņēmumiem un pilsoņiem ir jāpalīdz un jāsadarbojas ar Ķīnas izlūkdienestiem. Ārvalstu pilsoņu dati sniedz Ķīnai plašas iespējas plānot savu sadarbību ar mērķa valstu amatpersonām, politiķiem, uzņēmējiem. Pētnieki, piemēram, ir atklājuši ģenētiski noteiktus iemeslus tendencei uz depresiju. Šāda un līdzīga informācija par cilvēku psihisko veselību, atkarībām un parādiem var tikt izmantota šantāžai.

Pētnieki mostas

Lai kā arī oficiālā Ķīna necenstos pārvilināt savā pusē žurnālistus, politologus un citus pētniekus, arvien skaļāk izskan satraukums par Ķīnas mērķiem un tās politikas ietekmi uz demokrātiskajām valstīm. Pētnieki Kristofers Baldings (Christopher Balding) un Roberts Poters (Robert Potter) aicina Ķīnas ietekmi neskatīt šauri kā 5G un kiberspiegošanu, bet iekļaut analīzē arī Ķīnas uzņēmumu un augstskolu sadarbību ar partneriem brīvajās valstīs, kas veido globālu datu vākšanas ekosistēmu. Kad lielie datu masīvi tiek apstrādāti ar mākslīgā intelekta (AI) palīdzību, iegūtie rezultāti var palīdzēt izveidot rīkus, kurus var izmantot mērķa grupu ietekmēšanai, tostarp ar propagandas palīdzību.4

Pētniece Samanta Hofmane (Samantha Hoffman) vērš uzmanību uz uzņēmumu "Global Tone Communications Technology Co. Ltd" (GTCOM), kas ir Ķīnas valsts kapitālsabiedrības meitasuzņēmums un atrodas Ķīnas Centrālās propagandas nodaļas uzraudzībā. GTCOM koncentrējas uz "lielu datu" vākšanu un mākslīgā intelekta tehnoloģijām, kas cita starpā tiek izmantotas seju atpazīšanas datu apstrādē. GTCOM ik gadu apstrādā milzīgu informācijas apjomu un palīdz Ķīnas valdībai konstatēt nacionālās drošības riskus.5 Šie ir tikai daži piemēri no to pētnieku darbiem, kuri nepiever acis uz komunistu radītajiem riskiem.

Nobeigumā

"Maigās varas" instrumenti – kultūras apmaiņa, darbs ar viedokļu līderiem, stipendiju programmas – autoritāru valstu rokās pārvēršas par "asās varas" rīkiem, jo autoritāras valstis rīkojas asimetriski – uzvedas ciemos tā, kā savās mājās ciemiņiem rīkoties nav atļauts. Līdzīgi ir ar medicīniska rakstura informāciju un jaunajām digitālā laikmeta iespējām.

Dalīšanās ar medicīniskiem datiem starptautiski var kalpot zinātnisku mērķu sasniegšanai, tomēr, ja ar šo informāciju darbojas autoritāras valstis, tā var pārvērsties par ieroci pret oponentiem. Ķīnas valdība valsts iekšienē dara visu, lai jaunākās tehnoloģijas palīdzētu uzturēt autoritāro (un atsevišķās jomās totalitāro) komunistu režīmu. ASV drošības dienesti un eksperti zvana trauksmes zvanus ar mērķi pievērst brīvo valstu uzmanību Ķīnas "tehnoloģiskā autoritārisma" globālajām ambīcijām.

Civilās un militārās jomas saplūšana Ķīnā ietekmē gandrīz jebko, ko Ķīna dara ārvalstīs. Savulaik līdzīgi notika ar Krieviju, kur 90. gados uztrenētās t.s. polittehnoloģijas metodes, kas tika lietotas iekšpolitisko mērķu sasniegšanai, vēlāk – Putina valdīšanas laikā – tika izmantotas ārvalstu auditoriju ietekmēšanai. Autoritārā vara funkcionē atšķirīgi no demokrātiskās, tāpēc tai ir nepārtraukti jādomā par kontroles un manipulēšanas instrumentiem savu cilvēku savaldīšanai. Ja tas darbojas iekšienē, tad vismaz daļu no metodēm var izmatot arī ārpusē.

1 China's Collection of Genomic and Other Healthcare data from America: Risks to Privacy and U.S. Economic and National Security. The National Counterintelligence and Security Center, February 2021, enterhttps://www.dni.gov/files/NCSC/documents/SafeguardingOurFuture/NCSC_China_Genomics_Fact_Sheet_2021.pdf

2 Chinese Open Source Data Collection, Big Data, And Private Enterprise Work For State Intelligence and Security: The Case of Shenzhen Zhenhua, Fulbright University Vietnam, 3 Nov 2020, https://papers.ssrn.com/sol3/papers.cfm?abstract_id=3691999

3 Special Report: COVID opens new donors for China's genegiant. Reuters, https://www.reuters.com/article/us-health-coronavirus-bgi-specialreport-idUSKCN2511CE

4 Chinese Open Source Data Collection, Big Data, And Private Enterprise Work For State Intelligence and Security: The Case of Shenzhen Zhenhua By: Christopher Balding & Robert Potter, https://papers.ssrn.com/sol3/papers.cfm?abstract_id=3691999

5 Dr. Samantha Hoffman. Engineering global consent, The Chinese Communist Party's data-driven power expansion, https://css.ethz.ch/content/dam/ethz/special-interest/gess/cis/center-for-securities-studies/resources/docs/ASPI_Engineering%20global%20consent%20V2.pdf

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form