Rīgas ostas mājaslapā par priekšā stāvošo 810 gadu jubileju teikts sekojošais:
„Ir zināms, ka Rīgas Osta ir radusies pirms Rīgas pilsētas dibināšanas (1201. g). Rīga ir dibināta vietā, kur jau kādu laiku ir notikusi saimnieciska darbība, tā ir veidojusies kā ļaužu apmetne pie ostas, tādēļ pilsētas vēsture ir uzskatāma par ostas vēstures daļu.Tā kā nav izdevies noteikt tieši cik ilgu laiku pirms Rīgas pilsētas dibināšanas šī dabīgā osta jau ir pastāvējusi, tad 810 gadi ostai tiek atzīmēti gadu pirms Rīgas 810 gadu jubilejas.”

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Man gan jāteic, ka tas nav tā. Vēsturiskās patiesības vārdā jāpaskaidro sekojošais.

Savulaik strādāju par Valsts akciju sabiedrības "Rīgas Tirdzniecības osta" preses atašeju.

1996. gada jūlijā laikrakstos „Diena", „Neatkarīgā Rīta Avīze", „Rīgas Balss" un „SM segodna" tika publicēts mans raksts, ko šeit pārpublicēju pilnībā.

Vai svinēsim Rīgas ostas lielo jubileju?

Andrejs CĪRULIS, valsts akciju sabiedrības "Rīgas Tirdzniecības osta" preses atašejs,  Rīgas domes deputāts, Latvijas Kultūras fonda valdes loceklis


Lēni, bet pamatīgi Rīga gatavojas savai 800 gadu jubilejai. Un ir labi, ka varam runāt ne tikai par nodomiem vien, bet arī par iesāktiem un jau padarītiem darbiem.Gatavojot ievadrakstu "Rīgas Tirdzniecības ostas gada grāmatai", nospriedu parakņāties literatūrā un papētīt, vai nav kādas plašākas norādes par ostas izcelsmi, jo padomju laika grāmatās, piemēram, "Latvijas PSR Mazajā enciklopēdijā", par ostas rašanos tik vien uzrakstīts, ka "Daugavas grīva kā osta izmantota jau senatnē, pirms Rīgas dibināšanas. Daugavas krastu nostiprināšana sākta 1297. gadā, bet 1764. gadā veikti plašāki upes regulēšanas darbi..". Arī citās grāmatās rakstīts līdzīgi. Vienīgi 30. gados izdotajā Jāņa Strauberga grāmatā "Rīgas vēsture" atradu samērā precīzas ziņas par Rīgas ostas rašanās laiku, kā arī par to, kad te iebraucis pirmais lielais kuģis.

Vēsturnieks Jānis Straubergs pievērsies arī hronikai, ko 1604. gadā rakstījis Rīgas birģermeistars Nīenstets. Savu Livonijas vēsturi Nīenstets sāk ar nostāstu, kā Brēmenes tirgotāji pirmo reizi iebraukuši Daugavā:

"1148. gadā, daži raksta arī 1158. gadā, no Brēmenes aizburāja kuģis ar tirgotājiem un precēm, lai dotos uz Visbiju, Gotlandes salā. Bet, liela vēja un vētras dzīti, tie nevarēja pie Gotlandes apstāties, un vakara un ziemeļvakara vējš tos dzina tālāk, kamēr tie nonāca pie Kurzemes. Tā kā tie pie šīs zemes neuzdrošinājās piestāties, tad, gods Dievam, tie savā priekšā ieraudzīja kādu mazāku kuģi, kas burāja Daugavas virzienā, tā kā tie domāja, ka šis kuģītis beidzot iebrauks kādā ostā, tad tie iedrošinājās, palaizdamies uz Dieva žēlastību, sekot šim kuģītim un iebrauca Daugavā. Kad nu mežonīgā pagānu tauta ieraudzīja, ka pienāk tik liels kuģis, kādu tie savu mūžu nebija redzējuši, tad tie saskrēja lielos baros, lai to tuvāk apskatītu, jo no tālienes tas viņiem bija licies ļoti svešs...".

Tālākais stāstījums ir tikpat aizraujošs, un vēsturnieks Jānis Straubergs min faktus, kas liecina, ka Rīgas osta kā lībiešu osta jau bijusi vēl pirms 1158. gada. Un tad nu iznāk, ka patiesībai tuvāks tomēr varētu būt 1148. gads.

Mums, rīdziniekiem, tāds secinājums varētu būt ļoti pa prātam, 1998. gads iecerēts kā Rīgas 800 gadu jubilejas ieskaņu gads. Un būtu ļoti jauki, ja 1998. gadā mēs ar plašu vērienu nosvinētu Rīgas ostas 850 gadu jubileju. Tas nebūtu nekas neparasts, jo tāds liktenis ir bijis daudzām ostu pilsētām: vispirms rodas osta un tikai pēc tam - pilsēta.
Šī jubileja būtu ļoti nepieciešama arī kaut vai tāpēc, lai mēs sapurinātos... Jubilejas svinēšana mums radītu iespēju pasaulei popularizēt Rīgas vārdu un Rīgas ostu, kas pašreizējās nežēlīgās konkurences apstākļos ir ļoti svarīgi un nepieciešami.

==

Es ceru, ka šis precizējums mums visiem ir patīkama atziņa un ka Rīgas ostas 810 gadu svinības līdz 21. augustam pārvērtīsies par 861. gada jubilejas svinībām.

Un tāpat gribas cerēt, ka svētki būs ļoti jauki, un ka Rīgas osta zels un plauks!


Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form