Latvijā otrā ārkārtējā situācija ir izsludināta 2020. gada 6. novembrī, nosakot stingrus ierobežojošus pasākumus, kā rezultātā turpinās uzņēmumu slēgšana un darbinieku atlaišana, darbiniekiem iegūstot bezdarbnieka statusu.
Šā gada janvārī reģistrēti 72 612 bezdarbnieki, gadu iepriekš šajā mēnesī bija 58 832, tajā pašā laikā arī vakanču skaits ir samazinājies – 2019. gada janvārī bija ap 30 000, bet šī gada janvārī ap 14 000.[1] Pakalpojumu nozarēs darbvietu samazinājums bijis straujš, jo tieši tās visvairāk pakļautas epidemioloģiskajiem ierobežojumiem, un šo nozaru darbvietu skaita atkopšanās nenotiek ātri – nodarbināto skaits joprojām ir būtiski mazāks nekā pirms krīzes.[2] Vislielākais bezdarbnieku skaits ir vecuma grupā no 25 līdz 34 – ap 20 000 personu, savukārt vecuma grupa no 55 līdz 74 ir piedzīvojusi straujāko bezdarbnieku skaita pieaugumu 2020. gada otrajā pusē.[3]
Tātad: kāds izskatās bezdarbnieks, kurš zaudējis darbu Covid-19 krīzes ietekmē? Viena no iespējām, ka tā ir persona vecumā no 25 līdz 34, nesen ir ieguvusi augstāko izglītību vai vēl turpina tādu iegūt un mācības ar darbu apvienoja, strādājot viesnīcā, kafejnīcā, kultūras, reklāmas vai izklaides nozarē. Katrā ziņā – tikko uzsāktas darba attiecības un ir ticība, kā arī tad, ja neies tik spīdoši, varēs nomainīt darbavietu. Viņi noteikti bija pārliecināti, ka nezaudēs darbu tik drīz, bet diemžēl šādu situāciju neviens nevarēja paredzēt.
Un otrajā grupā, kurā arī ir ļoti daudz bezdarbnieku, ir persona vecuma grupā no 55 līdz 74, kura, iespējams, vairs negūst ienākumus vismaz jau sešus mēnešus, pārstāv dažādas nozares un kura neilgi pirms došanās pensijā ir zaudējusi nozīmīgus ienākumus. Šī vecuma grupa jau vismaz 30 gadus veic iemaksas pensijas apmēra palielināšanai, lai nodrošinātu sev cienīgas vecumdienas, bet šobrīd, ārkārtas apstākļu spiesta, ir atstāta bez ienākumiem un bez iespējas turpināt veikt iemaksas savai nākotnei.
Pasaulei jau vairāk nekā gadu ir jācīnās ar milzīgām izmaiņām sabiedrībā, ekonomikā un darba tirgū. Neizskatās, ka pandēmijas izraisītā krīze tuvākajā laikā apstāsies, un valstij nekavējoties nepieciešams pasargāt visvairāk neaizsargātās iedzīvotāju grupas. Šobrīd pieņemtais 500 eiro pabalsts ir patīkams un visnotaļ nepieciešams atbalsts ģimenēm ar bērniem, bet nevar arī aizmirst par ilgtermiņa problēmām, kuru risināšanai var nepietikt ar vienreizēju pabalstu.
No 2020. gada 1. janvāra mainījās bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums – no 9 mēnešiem uz 8 mēnešiem. Diemžēl šādu krīzi neviens nevarēja paredzēt un lēmums nebija atbilstošs 2020. gada ekonomiskajai situācijai, kādā nonāca iedzīvotāji, līdz ar to ieviesa bezdarbnieka palīdzības pabalstu. Bezdarbnieka palīdzības pabalstu var saņemt, ja ārkārtējās situācijas dēļ persona nav atradusi darbu. Bezdarbnieka palīdzības pabalstu izmaksā ne ilgāk par 4 mēnešiem un ne ilgāk kā līdz 2021. gada 30. jūnijam, un tā apmērs ir tikai 180 eiro. Līdz ar to, ja persona sākusi saņemt bezdarbnieka palīdzības pabalstu 2020. gada novembrī, tad tiesības saņemt šo pabalstu ir līdz 2021. gada februārim, bet ārkārtējā situācija vēl turpinās, kā arī ikdienas izdevumi ziemas periodā palielinās, palielinoties arī komunālo maksājumu summai. Brīvo darbvietu skaits tikai samazinās, līdz ar to, visticamāk, bezdarbnieka palīdzības pabalsta saņēmējam nebūs iespējas atrast darbu un viņš paliks bez sociālā atbalsta ārkārtējās situācijas laikā.
Eksperti norāda, ka ir pēdējais laiks pastiprināt sociālo palīdzību, kurā Latvija iepalika jau pirms Covid-19 krīzes. Šī brīža situācija palielinājusi ienākumu nevienlīdzību Latvijā, jo biežāk darbu zaudējuši tā jau zemāk apmaksāto profesiju pārstāvji. Līdz ar to, lai iespējami mazinātu ekonomiskās situācijas pasliktināšanās radītās sekas un nodrošinātu palīdzību personām, kas veikušas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas apdrošināšanai pret bezdarbu, būtu jārīkojas un jāatbalsta darbspējīgā vecuma iedzīvotāji un jānodrošina bezdarbnieka palīdzības pabalsta izmaksa ilgāk par četriem mēnešiem, kā arī jāpalielina saņemtā pabalsta apmērs vismaz līdz 250 eiro.
Ieviešot minētās izmaiņas, netiktu apdraudēta iedzīvotāju pirktspēja, līdz viņi varēs atgriezties savās iepriekšējās darbavietās vai atradīs jaunu darbavietu, kā arī būs iespējams Latvijas ekonomikai ātrāk atgriezties pie izaugsmes. Jāmin, ka iepriekšējā krīzē Latvija pazaudēja ļoti daudz darbspējīgo iedzīvotāju, līdz ar to, lai arī Ministru kabinets šobrīd domā par jauniem investīciju būvobjektiem, būtu jādomā arī par to, kā noturēt darbaspēku Latvijā un to pietiekami atbalstīt. Protams, neraugoties uz īstermiņa palīdzības pabalstiem, straujāk jāsāk arī domāt par ilgtermiņa risinājumiem sociālo pabalstu jomā.
1 Barisa-Sermule, L. Covid-19 krīzē bezdarbs ieilgst, pabalsti izsīkst. Vai, plānojot atbalstu, bezdarbnieki piemirsti? 14.02.2021., https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/covid-19-krize-bezdarbs-ieilgst-pabalsti-izsikst-vai-planojot-atbalstu-bezdarbnieki-piemirsti.a392863/
2 Krasnopjorovs, O. Darba tirgus Covid-19 krīzes ēnā: septiņi fakti. 26.01.2021., https://www.makroekonomika.lv/darba-tirgus-covid-19-krizes-ena-septini-fakti
3 Centrālā statistikas pārvalde. Bezdarba līmenis 2020. gada decembrī, https://www.csb.gov.lv/lv/Statistika/Covid19/bezdarba-limenis-2020-gada-decembri
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
