Un ūdenstūristi ir tikpat dažādi, kā jebkuras citas sabiedrības grupas pārstāvji – tie patiesie ūdenstūristi, kas uzstājas pret mazajiem HES, nav tie paši, kas dodas laivā lejup pa upi pārdzērušies un nevīžojot savus mēslus aiz sevis savākt. Tikai viens jautājums autoram: kā viņš prot nošķirt “patieso ūdenstūristu” mēslus no dzērāju mēsliem?
Diemžēl, īpaši aizsargājamo un saimnieciski vērtīgo zivju esību daudzos “grāvjos” pēc HESistu darbošanās nepierādīt, jo nav saglabājušies “stingri papīri” – par to zin tikai makšķernieki. Tātad viszinošākā un kompetentākā sabiedrības daļa ekoloģijā ir makšķernieki. Jāklausa tikai viņu sniegtās ziņas un viedoklis, ignorējot speciālistu pētījumus un domas… Un kas ir šie “stingrie papīri”?
Bet runa jau nav par makšķernieku kompetenci un zivīm. Runa ir par absolūtu un nepiedodamu tuvredzību. Ir jāatrod saprātīgs kompromiss starp dabu un enerģētiku. Par to domā ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā (ES). Aizsargājot retās zivis un biotopus mēs nepamanām daudz lielāku ļaunumu, ko videi nodara enerģijas iegūšana sadedzinot fosilo kurinām (dīzeļdegviela, benzīns, mazuts, gāze, akmeņogles). Eiropā, kur elektroenerģijas tarifs ir augstāks par Latvijas dubulto tarifu, sabiedrība apzinājusies, ka tas nesedz papildus izmaksas, ko šāda veida enerģijas iegūšana nodara videi un sabiedrībai (vides piesārņošana, slimības, globālā sasilšana u.t.t.).
Eiropas valstīm ir divi veidi kā mazināt videi un veselībai nodarītos zaudējumus. Viena iespēja ir palielināt nodokļus kaitīgajām degvielām, kas novestu pie ievērojamas elektroenerģijas cenu celšanās. Otra iespēja ir veicināt investīciju piešķiršanu tīrākām tehnoloģijām, tādejādi izvairoties no lielām ārējām izmaksām. Ņemot vērā, ka papildus nodokļa ieviešana ES ir ļoti sarežģīta, tiek ieteikts izvēlēties otro ceļu. (R.Lebuss par šo tēmu tuvāk var iepazīties Enerģētika un Automatizācija 2.numurā, 30.lpp.)
Šā gada februārī tika publicētas ES vadlīnijas par valsts palīdzību vides aizsardzībai. Tajās īpaši tika atzīmēts, ka dalībvalstis var garantēt palīdzību jaunām spēkstacijām (piemēram tarifu veidā), kurās tiek izmantoti atjaunojamie resursi. Tomēr šīs palīdzības apjoms nedrīkst pārsniegt vairāk kā 0,05 eiro par 1 kWh. Tātad, Lebusa kungs, piemaksa par mazo HES saražoto elektroenerģiju Latvijā ir tieši 0,05 eiro. Mūsu valsts enerģētikas politikā jau no 1998.gada ir priekšā ES!
Starp citu, izdevumi par dubulto tarifu jau ir iekļauti jau esošajā elektroenerģijas tarifā un par to mēs – patērētāji jau maksājam no 1998.gada. Jebkuras spekulācijas par to, ka elektroenerģijas maksa būs jāpaaugstina dēļ dubultā tarifa ir pilnīgi absurdas. Turklāt mazie HES pēc dubultā tarifa beigu termiņa 2011. gadā nebūs jānojauc, jo tie ir rentabli darbojoties parastā tarifa ietvaros. Kā pierādījums tam ir vairāki desmiti HES, kuru darbību atjaunoja pēc 1993. gada, kad vēl nebija dubultā tarifa. Dubultais tarifs ir tikai mehānisms, lai veicinātu HES celtniecību tīras enerģijas iegūšanai.
Eiropa ir gatava maksāt dārgu maksu par tīru enerģiju, bet Latvijas zaļajiem laikam pat prātā nav ienācis, ka tīras enerģijas iegūšanai ir nepieciešams ilgstošs un konsekvents valsts un sabiedrības atbalsts. Kampaņa pret mazajiem HES principā ir kampaņa pret vides aizsardzību.
Vai godājamie dabas draugi ir padomājuši no kurienes tiek ņemta elektroenerģija, kas darbina viņu datorus, uz kuriem savukārt tiek rakstīti indīgi komentāri pret “tīro” enerģētiku? Jūs, zivjumīļi, varat izvēlēties no kurienes pirkt – vai no nedrošajiem Černobiļas tipa Ignalinas atomreaktoriem vai no Narvas elektrostacijām, kuras darbina videi ārkārtīgi kaitīgais degslāneklis. Starp citu vairākas Somu kompānijas dabas draugu ietekmē atteikušās izmantot Narvas elektrostaciju ražoto elektroenerģiju.
Raugoties uz tā saucamajiem dabas aizstāvjiem, māc šaubas, vai viņi paši patiesi saprot, ka dabas aizsardzība nav tikai rūpes par konkrētām zivju un augu sugām, bet arī rūpes par tīru vidi globālā mērogā, kurā savukārt vienlīdz komfortabli jutīsies katra Dieva radība, cilvēku ieskaitot.
Metoties aizsargot vienu lasi, mēs varam nonākt pie situācijas, ka drīz vispār nebūs ko aizsargāt. Nav dzirdēts, ka dabas draugi piedāvātu kādu nopietnu alternatīvu risinājumu tīras enerģijas ieguvē. Tāpat nav dzirdēts, ka kāds no mazo HES pretiniekiem dzīvotu bez elektrības, pārtikdams no fotosintēzes, rādot reālu alternatīvu, kā iztikt bez enerģētisko resursu izmantošanas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
