Laika gaitā hakatoni ir transformējušies dažādos veidos un formātos, piemēram, tagad ir hakatoni arī veterinārijā un medicīnā, kā arī citās nozarēs. Starp citu, vārds hakatons jeb tehnoloģiju maratons ir radies no diviem angļu valodas vārdiem "hacking" un "marathon". To pirmsākumi ir meklējami 1999. gadā informāciju tehnoloģiju jeb IT industrijā ASV un Kanādā. Kopš tā laika arī radies hakatonu formāts – 48 stundas. Šajā laikā tiek izvirzīts konkrēts izaicinājums, kuram komandas meklē atbilstošus risinājumus. Latvijā pirmie hakatoni, cik man zināms, notika 2016. gadā, un viens no tiem bija veltīts kosmosa tēmai.
Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta organizētajā "Deep Science hackathon" piedalās ļoti dažādi dalībnieki: studenti, interesenti, veiksmīgi zinātnieki, biznesa pārstāvji, cilvēki ar idejām no uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem. Viņi visi izmanto hakatona platformas sniegtās iespējas. Mūsu hakatonos piedalās arī gana daudz ārzemju dalībnieku. Bieži vien tie ir ārvalstu studenti un rezidenti, kuri izvēlas šādi, asinot savas prasmes un idejas, pavadīt nedēļas nogales. Ar mērķi iepazīties, kas šādos hakatonos vispār notiek, pie mums ir viesojusies komanda no Ukrainas.
Pirmajā hakatona dienā dalībnieki demonstrē savu ideju un mēģina tās realizācijai izveidot komandu, ja tāda vēl līdz šim nav atrasta. Pēc tam katra komanda sevi prezentē un konsultējas ar mentoriem jeb padomdevējiem. Mentori tiek piesaistīti gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Piemēram, mūsu gaidāmajā hakatonā mentora statusā būs profesors Anders Allen no KTH Royal Institute of Technology, un Marko Muller, "MARKOPRENEUR GmbH" rīkotājdirektors, kuram ir plaša pieredze dizaina domāšanas treniņos. Mentoru līdzdalība ir ļoti svarīga sastāvdaļa, jo nereti viņu ieteikumu rezultātā ideja ne tikai iegūst nākamo brieduma pakāpi, bet arī bieži negaidītus pavērsienus. Hakatona laikā tiek izveidots sistemātisks plāns, kā konkrētais produkts var tikt realizēts un pielietots. Plāns tiek prezentēts žūrijai, un tālāk jau idejai jādzīvo pašai!
Mums ir prieks, ja ar hakatona palīdzību palīdzam kādai idejai spert nākamo soli. Piemēram, Rīgas Stradiņa universitātes studentu komandai "Smart Umbrella", kas attīstīja ideju par viedu implantējamu filtru, kas cilvēku laikus brīdinātu par insulta risku. "Smart Umbrella" ar savu ideju piedalījās arī LU CFI organizētajā hakatonā, kur ideju attīstīja un nostiprināja, bet decembrī Parīzē piedalījās prestižajā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta veselības kopienas ("EIT Health") Inovācijas dienu konkursā, kur ieguva otro vietu. Konkursā par godalgām sacentās 33 komandas no tādiem vadošajiem Eiropas zinātnes un studiju centriem kā Karolinska institūts, Oksfordas Universitātes un Sorbonas Universitātes. Izcīnītā godalga komandai sniegs mentoringa un koučinga atbalstu 1500 eiro apmērā, apmaksātu dalību kādā no 2020. gada "EIT Health" pasākumiem un atbalstu startēšanai citās "EIT Health" programmās. Ir patīkami apzināties, ka esam bijuši klāt idejas virzīšanā. Tieši šis piemērs parāda, ka hakatons ir solis tuvāk idejas realizācijai!
Mēs esam priecīgi iesaistīties ideju realizācijā, ja varam dot reālu labumu. Šobrīd tiek attīstīta arī cita hakatonā testēta ideja, kas ir jau ļoti tuvu komercializācijai – tas ir īpašs gaismas sensors. Sensors var sajust dažādu gaismu, t.sk, arī infrasarkano starojumu, kas to padara par ārkārtīgi konkurētspējīgu produktu. Tāpat hakatonos ir attīstīta ideja par attēlu apstrādi, ko var izmantot gan teleskopos, gan dažādās citās iekārtās, palīdzot novērst attēlu kropļojumus. Viens no veiksmīgākajiem stāstiem ir par komandu, kas strādā pie risinājuma veterinārijā – monitoringa sistēmas dzīvniekiem, ar kuras palīdzību varētu konstatēt, ja dzīvniekam rodas veselības problēmas. Šis risinājums ne tikai samazinātu ārstēšanas izdevumus, bet arī veicinātu dzīvnieku labklājību.
Latvijā, starp citu, ir ļoti daudz augsto tehnoloģiju uzņēmumu, par kuriem sabiedrība ir vāji informēta, taču tie ir lieliska rūpnieciskā platforma ideju attīstībai. Piemēram, Līvānos ir pat divas rūpnīcas – "Ceram Optec" un "Light Guide Optics" – kas ražo augstas klases optiskās šķiedras, kas ir domātas rūpnieciskām iekārtām. Rīgā esošais uzņēmums "Baltic Scientific Instruments" ražo radiācijas detektoru sistēmas visai pasaulei. Savukārt Ventspilī šķidro kristālu displeja rūpnīca "EuroLCDs", kas ražo plakanus optiskus elementus mikrodisplejus, ir gandrīz vienīgā tāda veida rūpnīca Eiropā. Uz viņu bāzes "LightSpace Tehnologies" būvē 3D ekrānus un brilles. Tāpat uzņēmuma "GroGlass" piedāvātie ar neatstarojošu pārklājumu stikli ar izmēru līdz 2x3m tiek izmantoti visā pasaulē, īpaši muzejos. Kāpēc viņi tādus uzražoja? Tāpēc, ka Latvijā esošais uzņēmums AS "Sidrabe" var izgatavot jebkādu vakuuma pārklājumu iekārtu.
Hakatons, protams, nav panaceja jaunu ideju dzīvotspējai, taču tas ir lielisks instruments, lai saņemtos un attīstītu kādu izlolotu ideju jaunā pakāpē, sameklētu domubiedrus un gūtu padomu no ideju attīstības ekspertiem. Mums Latvijā ir jāveido sakārtota inovāciju ekosistēma, lai šī ķēde darbotos roku rokā – vispirms ideju ģenerēšana, tad hakatons, pēc tam inkubatori, ideju attīstībai nepieciešamā infrastruktūra un fondi. Šobrīd tas viss ir pieejams, taču balstīts uz Eiropas Savienības finansējumu. Vienlaikus jādomā par vēl plašāku starptautisku skanējumu mūsu pasākumiem, un to specializāciju. Mums ir jāatrod mūsu – Latvijas nišas, kurā varam asināt spēkus, lai arvien vairāk spējam piesaistīt arī spožus prātus no citām valstīm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
