Krīze pasaulē ietekmē visas tautsaimniecības jomas, tai skaitā finanšu, kas ir viena no svarīgākajām jomām jebkurā ekonomikā. Ne velti finanšu nozari salīdzina ar biznesa asinsrites sistēmu, kas apgādā katru ķermeņa šūnu ar skābekli un nodrošina organisma dzīvotspēju. Varbūt šobrīd tas ir ļoti skarbs salīdzinājums, ņemot vērā, ka arī koronovīrusa izraisītās slimības Covid-19 galvenais glābiņš cilvēkam ir skābekļa piegāde. Tomēr biznesa atstāšana bez "skābekļa", šajā gadījumā – finansējuma, var novest pie daudz traģiskākām sekām, nekā vienkārši dīkstāve vai ražošanas apjomu samazināšana.
Ko sagaidām?
Brīžos, kad visapkārt "valda" ziņas, ka "būs tikai sliktāk", visbiežāk, tie, kuru rīcībā ir finanšu resursi, nesteidz tos tērēt. Gan tādēļ, ka domā par izdevumiem nākotnē, gan tādēļ, ka saprot – rīt var būt lētāk nekā šodien. Investori šādos brīžos vēlas turēt naudu, nevis vērtspapīrus vai veikt jaunus ieguldījumus. Tas kopumā samazina finanšu apjomu ekonomikā un to bremzē.
Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne norāda1, ka Baltijas valstīs Covid-19 negatīvā ietekme uz globālo ekonomiku un sekojoši arī uz Latvijas tautsaimniecības attīstību mudināja kredītiestādes jau gada sākumā kļūt piesardzīgākām un pastiprināt kreditēšanas standartus. Vienkāršāk sakot – kredītu pieejamība kļuva vēl sarežģītāka.
Savukārt citi ekonomikas speciālisti uzskata, ka pašlaik nav pamata cerēt uz ātru ekonomikas atkopšanos, jo iepriekšējā krīzē Latvijas ekonomiku "stutēja" eksports, kas pieauga, jo sadarbības partneri ārvalstīs atkopās ievērojami straujāk, nekā vietējie uzņēmumi. Savukārt pašlaik tiek prognozēts, ka gada otrā ceturkšņa ekonomikas kritums lielā daļā pasaules valstu būs dziļākais pēckara laikā.
Finanšu sektoram jābūt kā atbalstam krīzes pārvarēšanai
Kad pirms vairāk nekā 10 gadiem atjēdzāmies no "trekno gadu" dzīrēm, finanšu sektors saņēma pamatīgu pliķi, kā rezultātā smagi cieta kreditēšanas nozare – gan kredītu devēji, gan saņēmēji. Kopš tā laika esam krietni piesardzīgāki gan aizņemoties, gan aizdodot naudu. Turklāt papildus piesardzībai un atmiņām par iepriekšējo krīzi nākušas arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas prasības, kas liek katru klientu izpētīt burtiski "zem mikroskopa".
Raugoties uz esošo situāciju, ir skaidrs, ka šī nav finanšu sektora krīze. Gluži otrādi – finanšu sektoram ir jābūt balstam, kas dos instrumentus, lai krīzi pārvarētu.
Kā norādīts kādas bankas analīzē par notiekošo finanšu sektorā – palēninās finanšu aprite, pasliktinās likviditāte, tādēļ daudzu uzņēmumu, nozaru un valstu ekonomiku stabilitāti noteiks pieejamība finansēm, valdību un centrālo banku koordinēta rīcība. Tā būs kritiska, lai nerastos darbības pārrāvumi un nesāktos ķēdes reakcija2. Jau redzam, ka daudzu valstu regulējošās iestādes pieņem lēmumus, lai finanšu sektors tiktu mudināts ieguldīt finanšu resursus ekonomikā.
Lai arī virkne investīciju projektu un to izstrāde varētu tikt atlikta, tādējādi samazinot nepieciešamību pēc ilgtermiņa investīcijām un pieprasījumu pēc jauniem aizdevumiem uzņēmumiem, vienlaikus varam sagaidīt, ka pieaugs nepieciešamība pēc aizņēmumiem krājumu papildināšanai vai uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu palielināšanai. Īsāk sakot – kreditēšana neapstāsies, mainīsies mērķi, kādēļ papildus finanšu līdzekļi uzņēmumiem būs nepieciešami.
Publiski pieejamā informācija liecina, ka uzņēmumu vidū interese pēc kredītiem nav pilnībā apsīkusi, turklāt visaktīvākie pieteicēji ir mazie un vidējie uzņēmumi. Lielāka interese ir par finansējumu lauksaimniecības tehnikas iegādei, kas saprotams, jo ir aktīva pavasara lauku darbu sezona. Pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumi liedz lauksaimniekiem piesaistīt darba rokas. Īpaši aktuāli tas ir Rietumeiropas valstīs, kur tradicionālo uz sezonas darbiem ierodas daudz viesstrādnieki. Viens no variantiem, kā kompensēt darbaroku trūkumu, ir tehnikas un tehnoloģiju izmantošana. Ja iepriekš šāds aprīkojums nav šķitis vajadzīgs, tad šopavasar jālūko pēc iespējām to iegādāties.
Svarīgi nepieļaut jaunu emigrācijas vilni
Pieeja finanšu līdzekļiem ir būtiska arī tādēļ, lai saglabātu pēc iespējas vairāk uzņēmumu, kas dod darbu iedzīvotājiem. Svarīgi ir nepiedzīvot kārtējo emigrācijas vilni, ar ko jau "draud" atsevišķi speciālisti, piemēram pētījumu centa SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.3 Ja Latvijā iedzīvotājiem būs darbs ražošanas un apkalpojošā sfērā, tad pēc distancēšanās ierobežojumu atcelšanas, atdzīvoties varēs arī izklaides un kultūras nozares, jo no sociāli aktīviem un pēc kultūras pasākumiem izslāpušiem ļaudīm mēs dažu mēnešu laikā nekļūsim par intravertiem vienpašiem.
Šobrīd nebanku kreditēšanās nozarē redzam, ka interese par finanšu resursiem ir no visu nozaru uzņēmumiem. Pieteikumus varam iedalīt nosacīti trīs grupās. Daļai papildus resursi nepieciešami, lai uzlabotu likviditāti, samazinoties pieprasījumam vai aizkavējoties maksājumiem no pasūtītāju puses. Otra grupa ir saistīta ar papildus resursu nepieciešamību uzņēmuma darbības pārprofilēšanai uz laiku, mainot gan piedāvāto preču vai pakalpojumu klāstu, gan ražošanas procesus, gan piegādes un reklāmas kanālus. Trešā grupa ir saistīta ar uzņēmēju vēlmi sākt jaunu uzņēmējdarbības virzienu, kas tiktu saglabāts pastāvīgi. Pieprasījums pēc aizdevumiem otrajā un trešajā grupā ļauj gūt pārliecību par to, ka liela daļa uzņēmēju šī brīža situāciju tiešam izmanto lietderīgi, attīstot savu uzņēmumu potenciālu.
Pastiprināta interese ir par aizdevumiem bez ikmēnēša maksājumiem (maksājums jāveic reizi 3 vai 6 mēnešos), ko līdz šim vairāk izmantoja uzņēmumi, kuru darbībā ir izteikta sezonalitāte. Tāpat liela interese ir par papildus finanšu piesaisti caur "aizdevēja" ieguldījumu uzņēmumu kapitālā – šis instruments ļauj sabalansēt esošo saistību un pašu kapitāla proporcijas. Savukārt, izvēloties uzsākt darbu jaunā nozarē, pārprofilējot līdzšinējo darbību, uzņēmumiem ļoti svarīga ir iespēja neveikt kredītmaksājumus līdz jaunā uzņēmuma darbības ir attīstījusies un un sākusi pelnīt.
Redzam, ka šobrīd finanšu piedāvājumam ir jābūt ar daudz elastīgākiem nosacījumiem, nekā esam pieraduši līdz šim, arī kredīta izsniegšana var notikt ar "ārpus rāmja domāšanu". Kreditēšanai nedrīkst pateikt STOP!, lai neapturētu biznesa asinsriti un neradītu vēl vienu COVID-19 upuri.
1 https://www.makroekonomika.lv/covid-19-krizes-ietekme-uz-aizdevumiem-uznemumiem
2 https://www.seb.lv/info/ekonomiska-vide/vai-sacies-covid-19-drumais-uzvaras-gajiens
3 https://jauns.lv/raksts/zinas/384649-kaktins-pec-sis-krizes-emigracija-var-but-vel-lielaka-neka-ta-bija-pec-ieprieksejas
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
