Līdzīgas atziņas var iegūt arī iepazīstoties ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātajiem ieteikumiem „Sabiedrības iesaistīšana pašvaldību teritorijas plānošanas procesā”. Šajā dokumentā ir teikts, ka „teritorijas plānošanas procesā interešu saskaņotības princips pašvaldībai ir vadlīnija tās rīcības brīvības izmantošanai. Sabiedrības iesaistīšana, pašvaldībai lemjot par teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu un šīs teritorijas izmantošanas aprobežojumiem, ir viena no teritorijas plānojuma pieņemšanas procedūras būtiskākajām stadijām. To realizējot tikai formāli, nevar atzīt, ka teritorijas plānojums ir pieņemts pienācīgā kārtībā.”
Saprotot to, ka pēdējos piecos gados visās Pierīgā esošajās pašvaldībās ir notikusi ļoti strauja un intensīva būvniecība, kuras pamatā ir bijusi atļautā teritorijas izmantošana konkrētās pašvaldības noteiktajā teritorijas plānojumā, atļaušos apgalvot, ka Mārupes teritorijas plānojums un apbūves noteikumi ir bijuši pārāk elastīgi, kas ir ļāvuši attīstītājiem realizēt visdažādākos projektus. Tas pēc būtības nav nekas slikts, bet ko mēs šī rezultātā iegūstam? Pabraukājot pa pašvaldības teritoriju, mēs redzam, ka privātmājas mijās ar noliktavu un ražošanas telpām, daudzdzīvokļu mājas ir piebūvētas nesamērīgi tuvu privātmājām. Minēto trūkumu ļoti labi var saskatīt arī Mārupes teritorijas plānojuma grafiskajā daļā, analizējot atļautās teritorijas izmantošanas veidus, kur ļoti daudzās vietās ir paredzētas darījumu teritorijas. Redzot šo, atkal gribas uzdot jautājumu, vai Mārupes teritorijas plānojuma izstrādē ievērota interešu saskaņotība? Vai veiktās sabiedriskās apspriešanas ir veiktas normāli vai tikai formāli? Vai Mārupes pagasta attīstības programma, kas izstrādāta 2003.gadā atbilst šodienas Mārupes vajadzībām? Vai tikko pieņemtie grozījumi Mārupes teritorijas plānā risina šajā rakstā analizētās problēmas, vai tikai mehāniski maina plānoto (atļauto) teritorijas izmantošanu? Konstruktīvas atbildes par šo acīmredzot nesaņemsim, vien iespējami esošo vadītāju atbalstītāju ķengas anonīmos komentāros par tiem jaunajiem, kas pieteikuši savu vārdu un ir gatavi strādāt mārupiešu labā.
Nobeigumā gribētu piedāvāt vairākus esošās situācijas risinājumus:
1) Nekavējoties uzsākt jauna Mārupes novada teritorijas plānojuma un attīstības programmas izstrādi. Ņemot vērā to, ka pašreiz būvniecība pašvaldības teritorijā ir tikpat kā apstājusies (pēc publiski pieejamās informācijas pirmajos 2 mēnešos izsniegtas 12 būvatļaujas, pretstatā 282 būvatļaujām 2008.gadā), šis ir īstais brīdis pārvērtēt padarīto un noteikt prioritātes turpmākajiem gadiem, un būt gataviem jauna attīstības perioda sākumam pēc ekonomikas lejupslīdes beigām.
2) Teritorijas plānojuma un attīstības programmas izstrādes procesā, kā galveno principu izvirzīt interešu saskaņotību.
3) Nepieciešams izveidot plaši pārstāvētu konsultatīvo padomi, kas nodarbotos ar novada attīstības jautājumiem.
Attīstības programmas izstrādē pieaicināt pieredzējušus Eiropas līmeņa ekspertus, kas piedalījušies līdzīgu pašvaldību (tādu, kas robežojas ar galvaspilsētu un kuru teritorijā atrodas milzīgi infrastruktūras objekti, kā, piemēram, lidosta) attīstības plānošanā Eiropā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
